Kopš nedēļas sākuma Baltkrievijas teritorijā gar Polijas robežu ir sapulcējušies vairāki tūkstoši migrantu, pārsvarā Irākas pilsoņi. Migranti vēlas nokļūt Polijā un tālāk doties uz Vāciju, bet viņu plāniem traucē uz robežas izvietotais dzeloņstiepļu žogs un poļu karavīri.
Lukašenko atriebība Polijai
Mišels tikās ar Polijas premjeru Mateušu Moravecki. Kā atzina Moraveckis, tas, ar ko Polija saskaras, ir valsts terorisma izpausme.
Viņš piebilda, ka tā ir arī Baltkrievijas autoritātā līdera Aleksandra Lukašenko “klusā atriebība” par Polijas atbalstu Baltkrievijas opozīcijai. Savukārt Mišels uzsvēra, ka šobrīd tiek apspriestas sankcijas pret Baltkrieviju un ES dalībvalstis šo jautāumu apspriedīšot pirmdien.
"Es šodien ierados Polijā, lai izteiktu savu solidaritāti, visas Eiropas Savienības solidaritāti Polijai laikā, kad tā saskaras ar nopietu krīzi, kurai nepieciešama visas Eiropas Savienības solidaritātes mobilizācija un vienotība," teica Mišels.
"Uz šo brutālo, vardarbīgo un apkaunojošo hibrīda uzbrukumu vienīgā atbilde ir stingrība un vienotība un arī mūsu pamatvērtību veicināšana. Es biju šokēts, redzot attēlus, kur redzams, kā autoritārs režīms īsteno nežēlīgu cinismu un ignorē cieņu pret cilvēkiem, iegrūžot ģimenes, sievietes un bērnus apkaunojošā un nepieņemamā situācijā.”
Tikmēr demokrātiskās Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska vizītes laikā Berlīnē aicināja Eiropas Savienību turpināt izdarīt spiedienu uz Lukašenko režīmu, taču vienlaikus savā rīcībā būt konsekventai.
“Lukašenko izmanto cilvēkus, kuri viņam neko nenozīmē, lai šantažētu Eiropas Savienību, kurai cilvēktiesības ir vērtība. Viņš vēlas, lai Eiropas Savienība padotos un leģitimizētu Lukašenko, sākot ar viņu komunicēt. Un mums no tā vajadzētu izvairīties," uzskata Cihanouska.
Migranti mainījuši taktiku
Aizvadītajā naktī divām migrantu grupām ir izdevies pārraut dzeloņstiepļu žogu un no Baltkrievijas teritorijas iekļūt Polijā, vēsta vietējās varasiestādes. Incidenti notikuši netālu no Krinku un Belovežas ciematiem.
Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks trešdien no rīta informēja, ka robežu nelikumīgi izdevies šķērsot vairākiem desmitiem cilvēku. Daļu no viņiem atstūma atpakaļ uz robežjoslas, bet pārējos vēlāk aizturēja.
“Pirms divām dienām mēs redzējām vienu lielu migrantu grupu, kas masveidā centās šķērsot robežu, bet tagad viņi uzbrūk robežai vienlaikus dažādās mazākās, bet diezgan ievērojamās grupās,” vēsta Blaščaks.
Ministrs arī paziņoja, ka robežas aizsardzībā iesaistīto karavīru skaits esot sasniedzis 15 000 un tas varētu pieaugt.
Gatavo jaunas sankcijas pret Lukašenko režīmu
ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone paziņojusi, ka dalībvalstīm jāieņem stingra un vienota pozīcija pret Lukašenko valdības centieniem destabilizēt Eiropas Savienību.
“Šī nav migrācijas krīze. Šī ir neprātīga un nelikumīga režīma agresija, uz ko mums ir attiecīgi jāreaģē. Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai vēl vairāk cilvēku nenonāktu šajā situācijā,” Johansone sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.
Ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz ES amatpersonām, vēsta, ka ES nākamnedēļ varētu ieviest jaunas sankcijas pret Baltkrieviju. Sankcijas noteikšot pret aptuveni 30 fiziskām un juridiskām personām. Viņu vidū varētu būt Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs un Baltkrievijas nacionālā aviokompānija “Belavia”.
ANO aicina novērst migrantu bojāeju
ANO paspārnē esošās Bēgļu lietu aģentūra (UNHCR) un Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) aicinājušas Minsku un Varšavu panākt risinājumu uz robežas, paziņoja ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša runasvīrs Stefāns Džjužari.
“Abas aģentūras ir sazinājušās ar valdībām Varšavā un Minskā un aicinājušas tās steidzami atrisināt situāciju, kā arī nekavējoties nodrošināt brīvu pieeju cilvēku grupai, kas vēlas palīdzību.
Tā kā pēdējās nedēļās pierobežas zonā ir reģistrēti vairāki traģiski nāves gadījumi, tad UNHCR un IOM atgādina valstīm par pienākumu novērst turpmākus nāves gadījumus un nodrošināt humānu attieksmi pret migrantiem un bēgļiem,” sacīja Džjužari.
ANO augstais pārstāvis bēgļu jautājumos Filipo Grandi trešdien uzstāsies Eiropas Parlamentā. Paredzams, ka viņš runās arī par situāciju uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.