Lielbritānijas valdības loceklis Brendons Lūiss, kurš atbild par Ziemeļīrijas jautājumiem, šokēja ne tikai opozīciju, bet arī savus partijas biedrus, skaļi atzīstot parlamentā, ka topošais likums pārkāpj Izstāšanās līguma nosacījumus.
„Jā, tas pārkāpj starptautiskos likumus ļoti specifiskā un ierobežotā veidā. Mēs esam nolēmuši nepiemērot Eiropas Savienības tiešās ietekmes jēdzienu noteiktos, šauri atrunātos gadījumos. Un tam ir skaidri precedenti gan Lielbritānijā, gan citās valstīs,” norādīja Lūiss.
Ziemeļīrijas lietu ministrs mēģināja pārliecināt deputātus, ka atkāpšanās no parakstītās vienošanās ar Eiropas Savienību esot nepieciešama, lai nodrošinātu skaidrību Ziemeļīrijas uzņēmējiem gadījumā, ja tirdzniecības sarunas ar Briseli nevainagosies ar panākumiem.
Tomēr daudzus viņa argumenti nespēja pārliecināt. Skeptiķu vidū bija arī iepriekšējā Lielbritānijas premjere Terēza Meja, kuras vadībā lielā mērā tika izstrādāta izstāšanās vienošanās. „Lielbritānijas valdība ir parakstījusi izstāšanās līgumu kopā ar Ziemeļīrijas protokolu. Šis parlaments ir nobalsojis, lai padarītu šo vienošanos par Apvienotās Karalistes likumu. Valdība tagad grib mainīt to, kā šī vienošanās tiek piemērota. Ņemot šo vērā,
kā valdība var iedrošināt nākotnes starptautiskos partnerus, ka viņi var paļauties uz to, ka Lielbritānija pildīs juridiskās saistības, kas ir iekļautas tās parakstītajās vienošanās?” vaicāja Meja.
Eļļu ugunī pielēja arī Lielbritānijas valdības galvenā jurista atkāpšanās. Oficiālie iemesli tam nav zināmi, bet plašsaziņas līdzekļos tiek pieļauts, ka viņš nebija apmierināts ar valdības centieniem pārkāpt parakstīto starptautisko vienošanos.
Turpretī kaismīgākie “Brexit” aizstāvji neslēpj, ka pašreizējais premjers Boriss Džonsons un viņa sabiedrotie jau ilgu laiku prāto, kā neievērot atsevišķas izstāšanās līguma normas. Konservatīvās partijas deputāts Bernards Dženkinss intervijā britu 4. televīzijas kanālam ir sacījis, ka citādi viņš, visticamāk, nebūtu balsojis par izstāšanās līgumu. „Tas nav jautājums par kādiem iedrošinājumiem. Tāds vienmēr ir bijis Borisa nodoms. Tas ir pamatā tam, kādēļ daudzi no mums ir piekrituši atbalstīt šo vienošanos,” sacīja Dženkinss.
Lielbritānijas valdības rīcība izsauca asu reakciju arī Briselē. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka līdzšinējo saistību izpilde ir pamats jebkādai turpmākai sadarbībai. Līdzīgi izteicās arī Eiropas Parlamenta vadītājs Dāvids Sasoli.
Citi politiķi runā vēl skaidrāk – šis Londonas solis var izjaukt jau tāpat sarežģītās tirdzniecības sarunas.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attieksies visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
2020. gada pavasarī jaunus sarežģījumus sarunās ienesa Covid-19 krīze, kas skar visu Eiropu.
