Panorāma

Latvijā ierodas Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska

Panorāma

Kā panākt pēc iespējas ātrāku Ukrainas bērnu atvešanu mājās?

Ukraina turpina uzbrukumus Krievijas naftas objektiem

Ukraina turpina uzbrukumus Krievijas naftas objektiem

Ukraina turpina uzbrukumus Krievijas enerģētikas objektiem – trešdien veikts dronu trieciens pret vēl vienu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu Sanktpēterburgā. Krievijas pretgaisa aizsardzība dronu notriekusi, bet tas tāpat nogāzies rūpnīcas teritorijā, nodarot bojājumus vairākām cisternām.

Šis ir jau otrais uzbrukums Sanktpēterburgā mēneša laikā.

Kamēr fronte uz priekšu nekust, Kijiva arvien vairāk iesaistās tā saucamajā gudrajā karadarbībā – dziļi Krievijas iekšienē ar droniem uzbrūkot ienaidnieka enerģētikas infrastruktūrai. Tā ir nozīmīga daļa valsts ekonomikas – Krievija karu finansē galvenokārt no naftas eksporta.

Tā kā sabiedroto atbalsts aizvien iestrēdzis politiskajos gaiteņos, Ukrainai nākas meklēt aizvien jaunas stratēģijas. Taču ar to nav gana. Vācija, kas ir otra lielākā donore aiz ASV, tāpēc arvien vairāk mudina citas Eiropas valstis mobilizēties un piegādāt vairāk militārās palīdzības.

"Vladimirs Putins gaida ASV vēlēšanas, gaida Eiropas pagurumu. Un mēs zinām, cik sarežģīta ir situācija, ja paraugāmies uz ASV," norāda Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

"Prezidents vēl aizvien nav varējis panākt Kongresa atbalstu Ukrainas budžetam. Un iedomājieties, ja viņam tas neizdosies – tad Vācija paliks par lielāko ieroču piegādātāju Ukrainai. Mums jādara viss, lai tas tā nenotiktu, jo tā būtu milzu augstprātība domāt, ka ar mūsu palīdzību vien ir gana."

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti