Okupētajā Krimā hakeri uzlauž televīzijas kanālus un pārraida Ukrainas prezidenta uzrunu

Okupētajā Krimas pussalā trešdienas vakarā visos tur redzamajos televīzijas kanālos tika pārraidītas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Valērija Zalužnija un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Kirilo Budanova videouzrunas.

Viens no Maskavas ieceltajiem Krimas vietvalžiem Oļegs Krjučkovs paziņoja, ka hakeriem ir izdevies ielauzties vietējo interneta pakalpojumu sniedzēju serveros un pārraidīt šos klipus.

Ukrainas Drošības dienests arī apstiprinājis, ka ukraiņu hakeru grupa "BLACKJACK" sadarbībā ar dienesta speciālistiem ir uzlauzuši Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrijas tīmekļa vietni un no tās lejupielādējuši datus vairāk nekā 100 terabaitu apmērā. 

Ukrainas mediji vēstīja, ka Drošības dienestam ir izdevies iegūt apjomīgu daudzumu dokumentu, kas ir saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, krievu karavīru personu datiem, izziņām par protēžu skaitu un ziņojumus Krievijas prezidentam.

Tikmēr valstī jau 645. dienu turpinās Krievijas karš. Un arī naktī uz ceturtdienu Krievija uzbruka Ukrainai ar Irānā ražotajiem droniem "Shahed". Daļa dronu bija mērķēti pa Hmeļnickas apgabalu, kur bija dzirdami sprādzieni. Taču pagaidām nav informācijas par to, cik daudz dronu izmantots uzbrukumā, cik daudz no tiem ir notriekti un vai ir arī trāpījumi.

Domnīca "Kara izpētes institūts" vēsta, ka aizvadītajā diennaktī Ukrainas karaspēka sauszemes vienības ir veikušas uzbrukuma operācijas Dņepras upes kreisajā krastā Hersonas apgabalā. Sīvas cīņas notiekot pie Krinku pilsētas, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Hersonas. Šajā operācijās piedaloties no 300 līdz 400 Ukrainas aizstāvju.

"Kara izpētes institūts" arī raksta, ka ukraiņu spēki turpina uzbrukumus Zaporižjas apgabala rietumos virzienā uz okupēto Melitopoles pilsētu, kuras atgūšana ļautu pārraut sauszemes koridoru starp okupēto Krimas pussalu un Krieviju.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti