Jau mēnešiem ASV Kongress nespēj apstiprināt vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai. Tāpēc ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izskata arī citas iespējas, kā turpināt atbalstīt Kijivu.

ASV Aizsardzības departaments apsver iespēju no iekšējām rezervēm izlietot aptuveni 4 miljardus dolāru, lai varētu pēc iespējas drīzāk piegādāt Ukrainai munīciju un cita veida bruņojumu, kas tai ir kritiski nepieciešams.

Tikmēr 23 Eiropas valstu parlamentu priekšsēdētāji ir aicinājuši ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Maiku Džonsonu nodot balsojumam likumprojektu, kas paredz atvēlēt palīdzībā Ukrainai vairāk nekā 60 miljardus dolāru. Paziņojumā ir uzsvērts, ka tas ir nepieciešams, lai palīdzētu cīnīties pret "ļaunuma asi", kurā ietilpst Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja.

Eiropas Parlaments ceturtdien, 29. februārī, balsos par rezolūciju, kas aicinās piešķirt vairāk ieroču Ukrainai un rūpīgāk īstenot sankcijas pret Krieviju. Dokumentā Eiropas Savienības dalībvalstis tiks mudinātas paātrināt ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai.

Dokuments pievērsīsies arī turpmākajam finansiālajam atbalstam Ukrainai un uzsvērs vajadzību Eiropai pastiprināt pašai savus aizsardzības pasākumus un militāro rūpniecību.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.