Ziņu aģentūra "Unian" ar atsauci uz ģenerālštābu vēsta, ka Krievijas armija pie Avdijivkas pastiprinājusi uzbrukumus piecām apdzīvotām vietām un Ukrainas spēki atvairījuši 20 uzbrukumus.

Iebrucēji ar kara aviāciju veica uzbrukumus sešām apdzīvotām vietām, bet par upuriem vai postījumiem informācija nav sniegta.

Tikmēr monitoringa projekts "DeepState" vēsta, ka okupantiem izdevies pavirzīties uz priekšu uz dienvidiem no Berdičiem. Iebrucējiem zināmi panākumi bija arī pie Orlivkas un vēl divām apdzīvotam vietām. 

Tomēr izdevies padzīt ienaidnieku no Krasnohorivkas. Ukrainas amatpersonas arī informēja, ka tiek noturēti placdarmi Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.

Gan armijas pārstāvji, gan eksperti ir vienisprātis, ka viens no smagās situācijas iemesliem ir munīcijas trūkums. Situāciju nedaudz varētu uzlabot gaidāmais balsojums Eiropas Parlamentā par aicinājumu piešķirt Kijivai vairāk munīcijas un ieroču.

Bruņoto spēku pavēlniecības "Dienvidi" pārstāve Natālija Humeņuka apgalvoja, ka Krievijas armijas kājnieku vienības bez bruņutehnikas piesega ir devušās uzbrukumos un cietušas lielus zaudējumus. Humeņuka arī sacīja, ka Ukrainas spēki saglabā savas pozīcijas un, neskatoties uz intensīvajiem pretinieku uzbrukumiem, negrasās tās pamest.

Cīņa arī politiskajā frontē

Ukraina turpina cīņu arī politiskajā frontē, lai pārliecinātu sabiedrotos un partnerus palielināt militāro atbalstu valstij karā pret Krieviju.

Albānijas galvaspilsētā Tiranā notika Ukrainas un Rietumbalkānu valstu vadītāju tikšanās. Samitā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja reģiona valstis pārvarēt savas domstarpības un kopā palīdzēt Ukrainai uzvarēt Krieviju. Zelenskis norādīja, ka Rietumbalkānu valstīs ir vairāki lieli munīcijas ražotāji, ar kuriem Ukraina labprāt sadarbotos.

Reģiona valstis nav vienotas savā nostājā par karu Ukrainā. Piemēram, Rumānija, Horvātija, Albānija un Moldova atbalsta Ukrainu un sniedz tai arī dažāda veida palīdzību. Savukārt Serbija, kas ir viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām Eiropā, nav sniegusi Ukrainai palīdzību un arī nav pievienojusies starptautiskajām sankcijām pret Krieviju.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.