Savukārt Ukrainas dienvidu pilsēta Hersona vakarnakt piedzīvoja spēcīgu Krievijas armijas artilērijas apšaudi. Uzbrukumos trāpīts divām dzīvojamām mājām, kas aizdegušās. Par ievainotajiem vai bojāgājušajiem ziņu nav. Ugunsdzēsēji ar liesmām cīnījās visu nakti.

Ukrainas pretgaisa aizsardzībai pagājušajā naktī izdevies notriekt visus desmit Krievijas palaistos bezpilota lidaparātus "Shahed".

Kā vēsta Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ignats, veiksmīgai pretgaisa aizsardzībai būtisku devumu nākotnē dos amerikāņu iznīcinātāji F-16.

Kā uzsvēra Ignats, šo iznīcinātāju pirmais uzdevums būtu palīdzēt aizsargāt Ukrainu no raķešu un dronu uzbrukumiem. Gaidāms, ka pirmos iznīcinātājus F-16 Ukraina saņems jau vasaras sākumā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.