Aicina ieturēt pauzes karadarbībā
"Eiropadome izsaka vislielāko satraukumu par humānās situācijas pasliktināšanos Gazā un aicina nodrošināt pastāvīgu, ātru, drošu un netraucētu humāno piekļuvi un palīdzību, lai sasniegtu tos, kam tā nepieciešama, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus, tajā skaitā humānos koridorus un pauzes [karadarbībā] humānajām vajadzībām," teikts samita dalībnieku kopīgajā paziņojumā.
ES valstis atbalstīja drošu koridoru izveidošanu, lai "atvieglotu piekļuvi pārtikai, ūdenim, medicīniskajai aprūpei, degvielai un patvērumam, nodrošinot, ka šo palīdzību ļaunprātīgi neizmanto teroristu organizācijas".
ES, ASV un Izraēla ir klasificējušas Gazas joslā valdošo palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās" kā teroristu organizāciju.
"Izraēla ir demokrātija, kurai uzbruka teroristiskā organizācija "Hamās". Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskiem likumiem un starptautiskiem humanitāriem noteikumiem. (Eiropas Savienības) līderi uzstājīgi aicina, lai "Hamās" nekavējoties atbrīvo visus ķīlniekus bez jebkādiem priekšnosacījumiem. Ir skaidrs, ka "Hamās" ar savām teroristiskām darbībām kaitē arī palestīniešiem. "Hamās" ir izraisījis humāno krīzi Gazā," teica Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Kopīgajā paziņojumā minētās pauzes karadarbībā, nevis tūlītēja tās pārtraukšana, ir kompromiss starp ES valstīm, jo ANO aicinājums uz pamieru izraisīja karstas debates.
Vācija un Austrija uzsvēra, ka pamiera atbalstīšana būtu nepiemērota, ņemot vērā Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un "Hamās" uzbrukumu turpināšanos.
Citas valstis, tostarp Spānija, Īrija un Beļģija, atbalstīja aicinājumu uz pamieru humānās situācijas Gazas joslā pasliktināšanās dēļ.
Aicinājumu uz "humānām pauzēm" ceturtdien izteica arī ASV Baltā nama administrācija.
"Ir lokalizētas, pagaidu, specifiskas pauzes kaujas laukā, lai humānā palīdzība varētu nonākt pie cilvēkiem, kam tā vajadzīga, vai cilvēki relatīvi droši varētu tikt ārā no šī rajona," sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs.
ES nav vienprātības par Izraēlas atbildes triecieniem
ES valstis mēģina panākt kopīgu nostāju Tuvo Austrumu konflikta jautājumā kopš "Hamās" 7. oktobra teroristiskā iebrukuma Izraēlā, kurā šī grupējuma kaujinieki nogalināja vairāk nekā 1400 cilvēku un ievainoja apmēram 4000, kā arī sagrāba vismaz 224 ķīlniekus.
Starp ES valstīm arī nav vienprātības par to, kā vērtēt Izraēlas atbildes triecienus Gazas joslai. "Hamās" kontrolētā Gazas joslas Veselības ministrija apgalvo, ka Izraēlas triecienos Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 7000 palestīniešu un ievainoti vairāk nekā 18 000, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien pauda pārliecību, ka Izraēla ievēros starptautiskās tiesības savā cīņā pret "Hamās".
"Izraēla ir demokrātiska valsts ar ļoti humāniem principiem, kas to vada," sacīja Šolcs. "Tāpēc varat būt pārliecināti, ka Izraēlas amija savās darbībās arī sekos noteikumiem, kas izriet no starptautiskajam tiesībām. Man nav šaubu par to."
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sacīja, ka Ungārija "ļoti skaidri atbalsta Izraēlas tiesības sevi aizsargāt" un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu līdzīgu "Hamās" uzbrukumu.
Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro tomēr uzsvēra, ka "Hamās" darbības "nevar būt attaisnojums humānās palīdzības bloķēšanai. Nevar būt attaisnojuma badināt iedzīvotājus".
ES samita noslēguma paziņojumā ir uzsvērtas "Izraēlas tiesības sevi aizsargāt atbilstoši starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām humānajām tiesībām".
Bažas par konflikta izplešanos
ES līderi savā paziņojumā arī brīdināja par briesmām, ka šis bruņotais konflikts var eskalēt.
Šādas bažas pauda arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, videokonferencē uzrunājot ES līderus.
"Mums jādara viss, lai novērstu vēl lielāka starptautiska ugunsgrēka izcelšanos Tuvajos Austrumos," sacīja Zelenskis.
Viņš piebilda, ka "brīvības ienaidnieki" grib atklāt otru fronti pret brīvo pasauli, bet "mums skaidri jāsaskata šis scenārijs un jāvēršas pret to – protams, kopīgi".
"Jo ātrāk drošība gūs virsroku Tuvajos Austrumos, jo ātrāk mēs atjaunosim drošību šeit, Eiropā," sacīja Zelenskis.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. "Hamās" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis. Atbildot "Hamās", Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Izraēla īsteno Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi.
Ilgu laiku kara skartajā teritorijā tika liegta arī humānās palīdzības piegāde caur Rafāhas robežpunktu teritorijas ziemeļos. Kopš 21. oktobra teritorijā iebrauc neliels skaits kravas automašīnu ar palīdzību Gazas joslā mītošajiem palestīniešiem, taču degvielas un ūdens filtrēšanas sistēmu ievešana ir aizliegta.
