Krievijas veiktajā uzbrukumā Harkivas mikrorajonam bojā gājis viens cilvēks un vismaz 19 ir ievainoti. Starp ievainotajiem ir četri bērni, jaunākajam ir tikai trīs mēneši, vecākajam – 13 gadu.
Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs paziņoja, ka pēcpusdienā notikušajā uzbrukumā pilsētas ziemeļu daļā bojātas 14 daudzdzīvokļu mājas, no tām divas daļēji sagrautas.
Krievijas bruņoto spēku uzbrukumos vairākām apdzīvotajām vietām valsts dienvidu un austrumu daļās bojā gājuši vismaz divi cilvēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šovakar, komentējot notikušo uzbrukumu Harkivai, norādījis uz nepieciešamību stiprināt Ukrainas gaisa aizsardzību. Zelenskis kritizējis sabiedroto nespēju nodrošināt Ukrainu ar lielāku skaitu "Patriot" raķešu sistēmu.
Arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atkārtoti izteicis lūgumus steidzami piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Militāro resursu trūkuma dēļ pēdējos mēnešus Ukraina spiesta cīnīties aizsardzībā, kā arī nācies atkāpties no teritorijām austrumu frontē.
Turklāt pagājuši jau astoņi mēneši, kopš ASV prezidents pieprasīja Kongresam 60 miljardu vērto palīdzību Ukrainai, kas aizvien nav saņēmusi likumdevēja atbalstu.
Pastāv bažas, ka Krievija izmantos pagājušonedēļ notikušo Piemaskavas teroraktu, lai eskalētu situāciju Ukrainā.
Taču, neskatoties uz izsīkstošajiem resursiem un turpmākās palīdzības neskaidro likteni, Ukraina dara visu, kas tās spēkos.
Tai izdevies iznīcināt vai sabojāt jau trešo daļu Krievijas kara kuģu flotes Melnajā jūrā. Šie panākumi ļāvuši armijai nezaudēt morāli un ticību uzvarai. Kijivas mērķis ir pilnībā atbrīvot Azovas un Melno jūru no krievu karakuģiem.
Centienos stiprināt nacionālo drošību Ukrainas prezidents Zelenskis veicis kārtējās pārbīdes drošības struktūrās. Otrdien no amata atbrīvots viens no senākajiem Zelenska administrācijas pārstāvjiem, Nacionālās drošības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs.
"Turpinu valsts pārvaldes restartu. Ir izmaiņas personālā. Esmu pateicīgs Danilovam par darbu Nacionālās drošības padomē. Viņš tiks pārvietots uz citu amatu," pavēstīja Zelenskis.
Danilovs atbrīvots no amata dienu pēc tam, kad Ukrainas televīzijā kritizējis Ķīnas piedāvāto miera plānu un izteicies nekorekti pret Ķīnas sūtni, kas potenciāli var kaitēt Ukrainas tēlam. Bijuši arī citi neveiksmīgi izteikumi, kas varētu būt sasnieguši kritisko masu – šādu versiju izsaka politikas analītiķi Ukrainas medijos. Starp Danilovu un Zelenski esot bijušas arī komunikācijas problēmas.
Taču patiesais atlaišanas iemesls nav skaidrs, jo, kā ierasts, Zelenskis savu lēmumu par personāla pārbīdēm nepaskaidro.
Viņa vietā tūlītēji tika iecelts ārējā izlūkdienesta vadītājs Oleksandrs Litvinenko, kurš zināms kā mazāk publiska persona. Nacionālā drošības padome prezidenta padotībā koordinē citas drošības struktūras, kā arī kopš 2021. gada vērsusi sankcijas pret prokremliskām personām.
Pēc armijas virspavēlnieka Valerija Zalužnija atbrīvošanas Zelenskis jau teica, ka gaidāmas turpmākas kadru izmaiņas arī citās varas struktūrās, sakot, ka valstij nepieciešams "restarts".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
