Salivana iepriekš neizziņotā vizīte Kijivā notika laikā, kad ASV Kongresā turpinās diskusijas par papildu militārās palīdzības piešķiršanu Kijivai.
Salivanam nācās atbildēt uz jautājumu, kad Ukraina varētu saņemt mēnešiem gaidīto palīdzību. Viņš atzina, ka Kongresa Pārstāvju palāta pārāk ilgi nespēj apstiprināt likumprojektu par vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas palīdzības piešķiršanu Ukrainai, taču Salivans esot pārliecināts, ka tas notikšot, tāpēc nav nepieciešams runāt par kādu "plānu B". Ietekmīgā amatpersona neņēmās prognozēt, cik drīz kongresmeņi varētu pieņemt lēmumu, taču Baltais nams strādājot pie tā, lai tas notiktu pēc iespējas drīz.
Vienlaikus Salivans aicināja ukraiņus turpināt "ticēt Amerikas Savienotajām Valstīm".
"Mēs esam bijuši jums līdzās kopš šī kara sākuma. Mēs esam snieguši milzīgu atbalstu un turpināsim to darīt katru dienu visos iespējamos veidos," uzsvēra Baltā nama pārstāvis, paužot pārliecību, ka Baidens tomēr panāks, ka Kongress apstiprina likumprojektu par papildu palīdzību Kijivai.
Salivanam arī tika jautāts, kas ASV administrācijas skatījumā būtu Ukrainas uzvara karā. Viņš atbildēja, ka pēc šī kara Ukrainai vajadzētu būt suverēnai, neatkarīgai un brīvai valstij, kas ir spējīga atturēt iespējamu nākotnes agresiju. Ukrainai, pēc Salivana teiktā, vajadzētu būt arī spēcīgai demokrātijai ar ekonomiku, kas ir balstīta ne tikai uz tradicionālajām nozarēm, bet arī uz augstajām tehnoloģijām un inovācijām.
Ukrainas mediji pamanīja, ka Salivans šajā uzskaitījumā nepieminēja Krievijas okupēto teritoriju, tostarp Krimas pussalas, atgūšanu.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs trešdien izteica cerību, ka Kongress tuvākajā laikā apstiprinās papildu militāro palīdzību Kijivai. Viņš sacīja, ka valdības amatpersonas aktīvi cenšas pārliecināt gan republikāņu, gan demokrātu politiķus nekavēties ar šī nozīmīgā likumprojekta pieņemšanu.
Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājs republikānis Maiks Džonsons trešdien paziņoja, ka pašlaik kongresmeņu prioritāte ir vienoties par turpmāko finansējumu federālās valdības iestāžu darbības nodrošināšanai. Kad tas būšot izdarīts, tad kongresmeņi varēšot lemt arī par palīdzību Ukrainai. Džonsons piebilda, ka tas varētu notikt "tuvākajā nākotnē".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
