"Šī vienošanās nozīmē, ka amerikāņu karavīri un amerikāņu ekipējums var pastāvīgi atrasties Dānijas teritorijā. Tāpat mēs varēsim ciešāk strādāt kopā ar ASV pie militāriem projektiem un aktivitātēm," skaidroja Dānijas premjere. "Šādi mēs stiprinām ASV pieeju Eiropai, Baltijas jūrai un sniedzam savu ieguldījumu NATO kolektīvajā Eiropas aizsardzībā."
Krievija jau paspējusi reaģēt uz parakstīto vienošanos un otrdien izsauca Somijas vēstnieku, lai paustu neapmierinātību, pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrija.
Somijas vēstniekam tika paziņots, ka Maskava "neatstās bez atbildes NATO militārā potenciāla palielināšanos pie Krievijas robežas, kas apdraud Krievijas Federācijas drošību un veiks nepieciešamos pasākumus, lai vērstos pret Somijas un tās NATO sabiedroto agresīvajiem lēmumiem," norādīja ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.
Vašingtonas un Helsinku nolīgumā uzskaitīti 15 objekti Somijas teritorijā, kuriem ASV militārie spēki varēs netraucēti piekļūt un kuros tie varēs glabāt militāro aprīkojumu un munīciju. To vidū ir arī četras aviācijas bāzes un militārā osta, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Kremļa saimnieks Vladimirs Putins iepriekš norādīja, ka Krievija neplāno uzbrukt NATO dalībvalstīm, tāpēc, viņaprāt, nav izprotama šāda bruņošanās pie tās robežām.
"ASV un NATO vadība saka, ka gadījumā, ja Krievija uzvarēs Ukrainā, tad par nākamo kļūs kāda no NATO valstīm. Bet kam mums ir vajadzīgas NATO valstis? Tās mums nekad nebija vajadzīgas un arī nākotnē nebūs vajadzīgas. Bet kāpēc tad viņi tā saka? Lai mudinātu viņus maksāt naudu," sacīja Putins.
Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā nākamgad gaidāmi būtiski pavērsieni, kas cieši saistīti ar notikumiem ASV un Krievijā, iepriekš paudis Čehijas prezidents Petrs Pavels, kas iepriekš bijis augsta ranga militārpersona.
"Pagaidām viss norāda uz to, ka tās [pārmaiņas] nebūs labākajā nozīmē tādas, kā mēs vēlētos. Būs jauna situācija, ar kuru mums būs jātiek galā," amatpersonas teikto citēja medijs "Ukrainska Pravda".
Pavels teica, ka nākamgad gaidāmas gan Krievijas prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums jau esot skaidri zināms, gan arī prezidenta vēlēšanas ASV. Tiesa, pagaidām gan ir grūti minēt, kurš kļūs par Baltā nama saimnieku.
"Mums vajadzētu sagaidīt, ka vēlēšanu gaidas izraisīs arī zināmas pārmaiņas kaujas laukā. Galu galā [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins ir skaidri pateicis, ka miera sarunas nevar notikt, kamēr nav skaidrs ASV vēlēšanu iznākums," sacīja Čehijas prezidents.
Pavels uzskata, ka Putins cer uz Donalda Trampa atgriešanos prezidenta amatā, jo ar šo personu viņš varētu atrast kopsaucēju – neatkarīgi no tā, ko vēlas Ukraina vai Eiropa.
"Tā, protams, ir situācija, kas mums noteikti nav labvēlīga, un mēs redzēsim, cik lielā mērā īstenosies šāds scenārijs, uz kuru cer Vladimirs Putins," secināja Pavels.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
