Lai arī Krievija atbildību par uzbrukumu nav uzņēmusies, "Kyivstar" amatpersonas norādīja, ka tieši šī valsts, iespējams, vainojama notikušajā, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.

"Šis ir karš. Tas notiek ne tikai frontē, bet arī virtuālajā telpā, kibertelpā. Diemžēl, šis karš ietekmē arī mūs. Tā ir ielaušanās infrastruktūrā un tās iznīcināšana. Mēs redzam, ka šī uzbrukuma galvenais mērķis ir maksimāli iznīcināt operatora virtuālo IT infrastruktūru," intervijā telekanālam "Mi – Ukraina" sacīja uzņēmuma ģenerāldirektors Oleksandrs Komarovs.

Tiek lēsts, ka "Kyivstar" ir aptuveni 24 miljoni mobilo sakaru klientu un viens miljons mājas interneta lietotāju. Pirmie ziņojumi par pārtrūkušajiem sakariem parādījās otrdienas rītā.

Pārtrūkušo mobilo sakaru dēļ ziemeļaustrumu pilsētā Sumi nedarbojās gaisa trauksmes sirēnas.

Militārpersonas šajā reģionā paziņoja, ka par gaidāmajiem raķešu vai dronu triecieniem pilsētā tikmēr ziņos policijas un avārijas dienestu transportlīdzekļi.

Ukrainas lielākā banka "PrivatBank" paziņoja, ka uzbrukuma dēļ nedarbojas arī daļa bankomātu.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir uzsācis izmeklēšanu.

"Viena no versijām, ko pašlaik izmeklē SBU izmeklētāji, ir tāda, ka aiz šī hakeru uzbrukuma varētu stāvēt Krievijas specdienesti," pavēstīja ukraiņu izlūki.

Krievija pagaidām nav sniegusi komentārus, un neviens vēl nav uzņēmies atbildību par hakeru uzbrukumu.

Tikmēr  "Kyivstar" pārstāvji norādīja, ka strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu saziņas iespējas. Nav gan zināms, kad to izdosies paveikt.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.