"Es domāju, ka ir ļoti plašs atbalsts Ukrainai abās partijās. Mēs visi saprotam, kas ir likts uz spēles – tā ir cīņa par brīvību, par mūsu vērtībām. Tas, ko Krievija īsteno pret Ukrainu, ir pret to sistēmu, kas aizsargā mūsu visu drošību un labklājību. Runa ir par suverenitāti un teritoriālo integritāti, par mūsu fundamentālajām vērtībām un brīvībām. Mums jādara viss, ko varam, lai palīdzētu Ukrainai un lai Krievija ciestu stratēģisku sakāvi. Es domāju, ka atbalsts no abu partiju puses turpināsies, un ja nodalām politiskās diskusijas, atbalsts un tā turpināšana Ukrainai no abām partijām ir plašs. Mēs spiežam, kā administrācija ir vairākkārt norādījusi, Kongresu rīkoties un ir būtiski rīkoties tagad," atzīmēja Robinsons.
Viņš arī norādīja, ka neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais ASV prezidents, ASV turpinās pildīt savas saistības, gan NATO ietvaros, gan divpusēji pret Latviju.
"Es neredzu nogurumu no kara Latvijā. Latvieši saprot, kas ir likts uz spēles Ukrainā, un domāju, ka to saprot arī ASV. Mums būs vēlēšanas, bet vairāku gadu garumā esam redzējuši konsekvenci politikā pret Krieviju, NATO politikā. Neatkarīgi no tā, kurš ir administrācijā, mēs pildām savas saistības, saistības attiecībā uz 5. pantu, saistības NATO un mūsu saistības Latvijā. Tas turpināsies un attiecības demokrātisko procesu rezultātā kļūs vēl spēcīgākas," norādīja vēstnieks.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
