"Tā ir kritiska problēma – investīcijas mūsu kopējā drošībā, aizsardzības infrastruktūrā un spējās ir tas, pie kā mums kopīgi jāstrādā. Mēs esam redzējuši izaicinājumu ražošanā un piegādes ķēdēs. Vēl šonedēļ ministrs Ostins un Ukrainas amatpersonas piedalījās konferencē par industrijas stiprināšanu ASV un arī par to, kā šo ražošanu varam pārcelt uz Ukrainu un arī citviet. Zinām, ka arī Eiropa investē līdzekļus, veicinot aizsardzības industriju Eiropā," viņš teica.
Vēstnieks norādīja – viņaprāt, pie tā ir jāstrādā kopā, gan NATO, gan divpusēji.
"Latvija var būt droša, mēs pildīsim savas saistības, bet esam fokusēti uz šo izaicinājumu, jo mūsu pretinieki strādā smagi un mums jāstrādā smagāk,"
teica Robinsons.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
