Krievija algotņus karam Ukrainā vervējusi arī Nepālā

Nepālā policija aizturējusi desmit cilvēkus, kas sūtījuši jauniešus uz Krieviju vervēšanai Krievijas armijā, lai karotu pret Ukrainu.

Atbilstoši Katmandu policijas datiem, aizturētie iekasējuši no cietušajiem līdz 9000 dolāru un sūtījuši viņus uz Krieviju ar tūristu vīzām caur Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pēc tam viņi vervēti Krievijas armijā.

"Runa ir par cilvēku kontrabandu, organizēto noziedzību," sacīja vietējās policijas priekšnieks Bupendra Hatri.

Šonedēļ Nepāla vērsās pie Krievijas varasiestādēm ar aicinājumu nevervēt Nepālas pilsoņus Krievijas armijā.

Iepriekš bija kļuvis zināms par sešu nepāliešu nāvi karā Ukrainā Krievijas armijas karotāju rindās.

Nepālas Ārlietu ministrija publicējusi kritušo vārdus, lūgusi nogādāt mirstīgās atliekas Nepālā, kā arī izmaksāt kompensācijas ģimenēm. Krievijas varasiestādes šos paziņojumus nav komentējušas.

Nepālas karavīri – gurkas – ir pazīstami ar savu drosmi un kaujas prasmi. Viņi cīnījušies Lielbritānijas un Indijas armiju rindās atbilstoši vienošanās nosacījumiem, kas noslēgta valstu starpā.

Krievijai un Nepālai šādas vienošanās nav.

Daudzi Nepālas iedzīvotāji meklē darbu ārzemēs, lai nopelnītu iztiku, un šīs valsts ekonomikā liela nozīme ir ārvalstīs nopelnītās naudas pārvedumiem. Pērn šādi ienākumi Nepālā veidoja gandrīz ceturto daļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir devītais augstākais rādītājs pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati.

Krievija ir meklējusi dažādus avotus – valstis, no kurām nosūtīt karavīrus uz Ukrainu. Pērn uzsāktā mobilizācijas kampaņa armijas rindas ir paplašinājusi par vairāk nekā 300 000 karavīru, savukārt "Vagner" algotņu grupējums savervējis tūkstošiem notiesāto.

Aizvadītajā nedēļā prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas armijas palielināšanu par 15%. 

Laikraksts "The Kathmandu Post", atsaucoties uz Nepālas vēstnieka Maskavā teikto, vēstīja, ka Krievijā algotņu rindās, iespējams, ir 150–200 Nepālas pilsoņu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti