Trešdien sanāksmes dalībnieki nevienojās par 100 miljardu ASV dolāru palīdzības programmu, bet ceturtdien diskusijas turpinājās alianses jubilejas pasākumos un Ukrainas–NATO padomes sēdē.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tajos atgādināja par raķetēm "Patriot", ko Kijiva joprojām nav saņēmusi pietiekamā daudzumā. Tas traucē efektīvi pretoties Krievijas gaisa uzlidojumiem un glābt cilvēkus un valsts ekonomiku.

Bloka ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda izpratni par problēmu, un dalībvalstis esot gatavas izpētīt savus ieroču krājumus un iespēju piegādāt pretraķešu sistēmas. Taču par konkrētiem lēmumiem paziņos dalībvalstis. Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Binkens atzina nepieciešamību sniegt šāda veida palīdzību, taču viņa valsts gadījumā lielākā problēma ir Kongresa un opozīcijas republikāņu partijas nostāja.

Konkrēti lēmumi ir nepieciešami, un Zelenskis, komentējot barbariskos uzbrukumus Harkivai, uzsvēra, ka tikai jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas var fundamentāli mainīt situāciju. Zelenskis uzsvēra, ka nekavējoties ir jāpastiprina pretgaisa aizsardzība Harkivā un Harkivas apgabalā, kā arī blakus esošajā Sumu apgabalā, kas arī regulāri piedzīvo Krievijas apšaudes.

Izdevums "Politico" vēsta, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija veicot pārrunas ar Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētāju republikāni Maiku Džonsonu, lai pārliecinātu viņu beidzot sarīkot balsojumu par likumprojektu, kas paredz atvēlēt vairāk nekā 60 miljardus dolāru papildu militārajai palīdzībai Ukrainai. Baltais nams cer, ka mēnešiem atliktais balsojums varētu notikt aprīļa otrajā pusē.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.