Pēdējās nedēļās intensīvus Krievijas uzbrukumus piedzīvoja Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva. Pilsētas mērs Ihors Terehovs apgalvoja, ka Harkivas enerģētikas infrastruktūra ir gandrīz pilnībā iznīcināta.
Šī iemesla dēļ simtiem tūkstoši pilsētas iedzīvotāju regulāri ir piedzīvojuši elektroapgādes pārtraukumus, taču atbildīgie dienesti darot visu iespējamo, lai atjaunotu iznīcināto infrastruktūru. Terehovs lēš, ka būtu nepieciešami vismaz 10 miljardi dolāru, lai pilnībā atjaunotu kara laikā nodarītos postījumus Harkivai.
Tikmēr naktī uz otrdienu, 2. aprīli, vairākos Ukrainas austrumu apgabalos skanēja gaisa trauksme un pienāca ziņas par iespējamiem Krievijas dronu un raķešu uzbrukumiem. Vietējie mediji informēja, ka Dņipropetrovskas un Harkivas apgabalos ir atskanējuši sprādzieni, bet pagaidām nav ziņu, vai tie bija saistīti ar pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību vai trāpījumiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
