Biznesa augstskola "Turība" pirmdien, 29. aprīlī, īstenoja viedokļu ringu jeb diskusiju par reālāko Latvijas ekonomiskās izaugsmes scenāriju un to, vai mēs nākotnē arvien vairāk taupīsim vai tieši tērēsim.
Iepriekš Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta pētījums raudzījās uz nākotni Latvijā līdz 2040. gadam caur četriem iespējamiem attīstības scenārijiem:
- Viens no tiem paredz padziļinātu Baltijas valstu sadarbību, tostarp jaunas kopīgas austrumu robežas aizsardzības līnijas tapšanu.
- Otrs scenārijs paredz, ka Latvija būtu viena no astoņām Ziemeļvalstīm ar atbilstošu ekonomisko un politisko modeli. Pieaugtu arī nodokļi un cenas precēm un ilgtermiņā arī labklājība.
- Trešajā pētnieku nākotnes vīzijā Latvija turpina esošo izaugsmes tempu un attīstās lēnāk par kaimiņvalstīm.
- Ceturtajā variantā Latvija 2040. gadā ir izolētākā un autoritārākā valsts no Baltijas valstīm.
Ceturto scenāriju diskusijā uzņēmēji un arī citi diskusijas dalībnieki sauca par mazticamu.
Eksperti par vēlamāko lielākoties izvirzīja pirmo scenāriju, bet atzina, ka, visticamāk, realitāte ir gurdenais esošā tempa scenārijs. Tam piekrita arī iepriekš minētā pētījuma autors, Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, vienlaikus iezīmējot Latvijas potenciālu Baltijas valstu kontekstā.
"Ka mēs sadarbojamies tur, kur mēs gūstam kaut kādu labumu un varam arī ietaupīt naudu. Piemēram, kāpēc mūsu diplomāti nesadarbojas? Vai tiešām Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajag katram savu pārstāvniecību Madridē, Lisabonā? Ziemeļvalstīm jau ir šādas vienotas pārstāvniecības, slavenākā ir Berlīnē, kur ir viena māja, kur visas piecas valstis ir bāzējušas savus diplomātus. Ir daudzi šādu piemēru, kur vienkārši ir loģiski Baltijas valstīm sadarboties. Labs piemērs ir arī nodokļi. Vai mums tiešām ir jākonkurē nodokļu jomā?
Ja mēs vienotos par kopīgiem nodokļiem, tad mums ir stimuls daudz ko darīt kvalitatīvāk,"
sacīja Auers.
Uzņēmuma "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags norādīja, ka uzņēmējdarbībai esošā tempa scenārijs ir nāvējošs. Arī viņš ir pārliecināts, ka jāvirzās minētajā ciešākas Baltijas valstu sadarbības virzienā.
SIA "UPB Nams" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns patlaban gan neredz indikācijas, lai mainītos esošais attīstības temps.
Savukārt par vēlamo Baltijas sadarbības scenāriju Rožkalns minēja arī izaicinājumus investīciju jomā: "Tātad mums jāsaprot, ka tādā gadījumā investīcijas tiek piesaistītas Baltijai. Un mēs vairs nemērāmies ar Lietuvu un Igauniju, un mēs mērāmies droši vien pret Poliju un Skandināvijas valstīm. Un tad es gribu redzēt, kā to uzkonstruēt tā, ka ir vienalga, vai rūpnīca atveras Lietuvā vai Latvijā. Jo, ja mēs skatāmies šobrīd uz sadarbību starp Baltijas valstīm, piemēram, "Rail Baltic" ir tas, kur tā sadarbība jau notiek šobrīd, bet neiet tik viegli. Tāpēc es ļoti ceru, ka nākamajos pētījumos jau parādītos konkrēts priekšlikums, kā atrast to,
kāpēc igauņiem atteikties no somiem un kāpēc lietuviešiem atteikties no poļiem, lai pievilktos Baltijai."
Tikmēr sociologs, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš vērsa uzmanību uz to, ka politiskā un augstākā administratīvā elite, iespējams, ir pārlieku lielā komfortā esošajā situācijā. "Viņi lielā mērā paši ir atsaistījušies no visām šīm dinamikām. Viena lieta ir, ja mēs ņemam atalgojuma līmeņus augstākajā valsts pārvaldē, tad mēs zinām, ka cilvēki tur tiešām jūtas labi. Un tas pats arī augstākā politiskā elite (partiju finansējums).
Tie, kas ir tie īstie lēmumu pieņēmēji un virzītāji, viņi patiesībā ir diezgan komfortablā situācijā. Un tad tas jautājums, kurš un kā viņus izšūpos no tās situācijas.
Mēs varam, protams, rīkot šādas diskusijas, bet mums jau tos darbus vajag, nevis vārdus," sacīja Kaktiņš.
Minēto ekonomiskās attīstības scenāriju autori – Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts – patlaban strādā pie nākamā pētījuma par Lielrīgas vīziju, ko prezentēs oktobrī.
