Kvalifikācijas normatīvu – 80,00 m - Jānis Lūsis pārsniedza jau pirmajā metienā. Tomēr sezonas neapšaubāmais līderis, kas pirms tam bija labojis pasaules rekordu un uzvarējis visās sacensībās, oktobra vidū vairs nejutās labākajā formā. Tāpēc finālsacensībās lika visiem panervozēt: pirmajā metienā tikai 81,74 m. Tomēr pēc otrā pārņēma vadību – 86,34 m. Taču īstā cīņa tikai sākās. Ceturtajā mēģinājumā ungārs Ģerģelijs Kulčārs met 87,06 m. Lūsim 84,40 m. Piektais metiens Jānim nesekmīgs, bet sestajā par līderi kļūst soms Jorma Kinunens – 88,58 m. Kulčārs vairs nav metējs – 83,40 m. Paliek Jānis Lūsis. Flegma ar dzelzs nerviem. Piemērījis ieskrējienu, kā no katapultas izšauj olimpisko rekordu – 90,10 m. Zelts!!!
Pie Lūša uz Mehiko ceļoja Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Augusta Vosa apsveikuma telegramma, Mehiko viņam galvā tika likta čempionu sombrero. Rīgā dzejas rindas čempionam veltīja Laimonis Pēlmanis. Bet nedaudz vēlāk PSRS Aizsardzības ministrs Grečko Jānim pie krūtīm spraudīs Darba Sarkanā karoga ordeni.
Šobrīd pilna olimpiskā medaļu komplekta – zelts (1968), sudrabs (1972) un bronza (1964) īpašnieks kopā ar dzīvesbiedri (arī olimpisko čempioni šķēpa mešanā) Elvīru Ozoliņu mīt lauku mājā netālu no Suntažiem Mazās Juglas krastā. Pats uzrok piemājas dārzu, ziemā pats iztīra apmēram 200 m garu ceļu līdz lielceļam. „Lai neierūs ķermenis," – tā Jānis Lūsis.
