Izstāde notiek baletmeistara Leona Brunava piemiņai veltītā 2.Starptautiskā Bērnu baleta festivāla ietvaros, kas Liepājā norisināsies 25. un 26.oktobrī. Teātra zinātnieci Margitu Mantiņu ir apkopojusi un pētījusi Liepājas baleta trupas vēsturi un dejotāju radošo darbību.
Teātra zinātniece Margita Mantiņa Liepājas baleta vēstures izpētei pievērsusies pēc 20.gadu ilga pārtraukuma. Ar viņas gādību Liepājas muzejā izveidota tematiska izstāde "Liepāja. Balets. Personības", kas pamatā tapusi no Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves materiāliem.
„Liepājas balets veidojās līdzās Nacionālās operas baletam. Kad 1919.gadā sāka veidoties latviešu balets, tad faktiski iedīgļi bija arī Liepājā," stāsta Mantiņa.
Liepājas baleta priekšvēsture saistās ar profesionālo Liepājas teātri, kas tika izveidots 20.gadsimta sākumā. Deju iespraudumi lugās, vēlāk arī dziesmu spēlēs, operās un operetēs bija pirmie horeogrāfiskās mākslas vēstneši Liepājas teātrī. Jaunu pagriezienu dejas mākslas attīstībā nodrošināja jaunizveidotā Liepājas opera.
Par baleta attīstības virzītājspēku kļūst pasaules līmeņa baletmeistars, liepājnieks Alberts Kozlovskis. Viņa lielformāta fotogrāfija tagad apskatāma izveidotajā izstādē. „Viņš savu darbību sāk tad, kad apvienojas abas trupas – Liepājas operas un drāmas teātra. 1934. viņš kļūst par galveno baletmeistaru. 1935. gadā viņa vadībā jau ir iestudēts „Gulbju ezers"," stāsta Mantiņa.
Liepājā dejo nacionālās operas solisti un Liepājas balets iegūst arvien lielāku nozīmi Latvijas dejas kultūrtelpā. Ātri izvirzījās arī pašmāju baleta prīmas. Iestudējumi tapa viens pēc otra.
„1939.gadā bija liels notikums Liepājas dzīvē, jo tapa oriģinālbalets „Meitene ar sērkociņiem". Pats Kozlovskis veidoja dramatizējumu pēc Andersena pasakām. Mūziku komponēja tolaik Liepājas diriģents, arī Vīnes operas diriģents Valters Hāns. Pašu spēkiem. Ar pilnu atdevi galveno lomu – meiteni ar sērkociņiem atveidoja Ņina Dombrovska," stāsta zinātniece. Baleta darbība turpinājās arī kara laikā.
Margita Mantiņa uzskata, ka Liepājas muzejam, piedāvājot apmeklētājiem apskatīt tērpus, fotogrāfijas, vēstules un citas liecības, ar izstādi "Liepāja. Balets. Personības" uz mirkli ir izdevies atdzīvināt Liepājas baletu.
