Domās par to, kādi būs dziesmu svētki nākotnē, fonda pārstāvji, uzsver, ka
ilgtspējīgi un videi draudzīgi svētki neliedz svinēt.
"Visu iesaistīto pušu kopējais mērķis ir veidot katrus nākamos dziesmu un deju svētkus tādus, kuru ietekme uz vidi, klimatu un dzīvo dabu ir viszemākā, kāda tajā brīdī iespējama," teikts fonda komentārā.
Pirmie soļi videi draudzīgāku svētku virzienā
2023. gada Dziesmu un deju svētkos tika sperti pirmie soļi videi draudzīgāku dziesmu svētku norises virzienā. Šajos svētkos tika ieviesti vairāki labi risinājumi, teic Pasaules Dabas fonda pārstāvji:
"Dalībnieki un apmeklētāji novērtēja uzlabojumus transporta jomā, svētkos tika uzlabota dzeramā ūdens uzpildes vietu pieejamība un ēdināšanā tika rasta iespēja piedāvāt veģetāro maltīti. Noteiktās jomās izdevās samazināt resursu patēriņu: piemēram, tika samazināts izsniegto dzeramā ūdens plastmasas pudeļu skaits un kopējais drukas materiālu apjoms, salīdzinot ar 2018. gada svētkiem, un noteiktās kategorijās svētku iepirkumā tika iekļauti nosacījumi par videi draudzīgāku alternatīvu izvēli."
Tiek uzsvērts, ka
pirmo reizi dziesmu un deju svētku vēsturē tika plānots aprēķināt šo svētku ietekmi uz vidi.
Ar organizatoru iesaisti tika vākti dažādu iesaistīto pušu patēriņa dati (piemēram, transporta, energoresursu vai ūdens patēriņa), lai aprēķinātu 2023. gada svētku radīto klimata pēdu. Iegūtie dati ļaus nākotnē salīdzināt dažādas patēriņa jomas un kopējo svētku ietekmi uz vidi, kā arī palīdzēs plānot, kā to mazināt.
Kur iespējami uzlabojumi? Lielākās ietekmes jomas
Jomas, kurās dziesmu svētki atstāj vislielāko ietekmi uz vidi, ir transports, pārtika un energoresursi.
Aptuveni puse no svētku radītajām emisijām ir saistītas ar transportu, iekļaujot gan tehnisko transportu, gan dalībnieku un apmeklētāju pārvietošanos. Lai gan no šīs jomas emisijām pilnībā nav iespējams izvairīties, tās ir iespējams samazināt.
Arī energoresursu patēriņu nākotnē ir iespējams gan samazināt, gan pārdomāti izvēlēties enerģijas ieguves avotus, vēsta fonda paziņojums.
"Elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem šobrīd ir plaši pieejama par pieņemamām cenām, tāpēc vajadzētu domāt par atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas elektrības ražošanā un ģeneratorus izmantot tikai ārkārtas situācijās. Tomēr joprojām ir svarīgi domāt par to, kā mēs varam samazināt kopējo energoresursu patēriņu, lai sasniegtu īstu ilgtspējības labumu," norāda Jānis Brizga, klimata aprēķinu eksperts un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs.
Tiek atzīts, ka pārtikas joma ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem svētkos.
Vislielāko ietekmi uz vidi šajā gadījumā atstāja ārkārtīgi lielais izmestās pārtikas daudzums. Pat ņemot vērā rūpīgo plānošanu, daudzas maltītes netika izmantotas. Šis gadījums labi parāda, ka, lai notiktu pārmaiņas, sava atbildība ir jāapzinās visiem, uzsvērts fonda komentārā.
Atkritumus kā vienu no galvenajām vides problēmām svētkos atzīmēja arī daudzi apmeklētāji. "Atkritumu apsaimniekošana nākamajos svētkos jāplāno daudz detalizētāk, galveno uzsvaru liekot uz atkritumu apjoma samazināšanu," teic fonda pārstāvji.
Kādi dziesmu un deju svētki būs nākotnē?
"Ilgtspējīgi un videi draudzīgi svētki neliedz svinēt. Videi draudzīgi svētki nozīmē, ka tiek novērtēta ietekme un atbildība pret vidi un nākotni. Visu iesaistīto pušu kopējais mērķis ir veidot katrus nākamos dziesmu un deju svētkus tādus, kuru ietekme uz vidi, klimatu un dzīvo dabu ir viszemākā, kāda tajā brīdī iespējama. Tas nozīmē apzināties pieejamos resursus un to vērtību, nebaidīties no jauniem risinājumiem un drosmīgi būvēt noturīgus pamatus," savā atzinumā raksta Pasaules Dabas fonda pārstāvji.
"Lai šāda mēroga svētku ietekmi uz vidi mazinātu, vides aspektiem un risinājumiem ir jābūt prioritātei, turklāt to ieviešana ir sagaidāma visās iesaistītajās pusēs. Skaidra motivācija rīkotāju starpā ļaus veiksmīgāk pārnest šo redzējumu uz katru no organizatoriskajām jomām. Arī sabiedrības iesaistei ir milzīga nozīme, jo sabiedrības izpratne par vides jautājumu aktualitāti palīdz ieviest un vieglāk pieņemt jaunus risinājumus," skaidro fonda direktors Jānis Rozītis.
Pasaules Dabas Fonds visu svētku tapšanas laiku konsultēja un sniedza atbalstu rīkotājiem. Balstoties uz novērojumiem, tika izstrādātas rekomendācijas turpmāko svētku rīkošanai. Ar tām iespējams iepazīties šeit.
Par projektu:
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Pasaules Dabas Fonds realizē projektu "Ietekmes uz vidi mazināšana XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos", kura mērķis ir mazināt svētku ietekmi uz vidi, vēršot dalībnieku un apmeklētāju uzmanību uz aktuālajiem klimata jautājumiem, aicinot izvērtēt ikdienas paradumus un iesaistīties videi draudzīgās aktivitātēs.
Par Pasaules Dabas Fondu
Pasaules Dabas Fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, "World Wide Fund for Nature" (WWF) asociētais partneris, kas Latvijā darbojas kopš 1991. gada. Pasaules Dabas fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā. Organizācijas mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
