Mamma: Bērns pats ir atbildīgs par mājasdarbiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Mājasdarbu daudzums, efektivitāte un nepieciešamība ir svarīgs jautājums visas pasaules izglītības sistēmās. Šoreiz, turpinot mājasdarbu tēmu, pieredzē dalās Līga Krastiņa-Damianaki. Viņas bērni mācās Luksemburgā, un mājasdarbi ir daļa no izglītības programmas. Dažreiz uzdevumi ir motivējoši un iepriecinoši, dažreiz rutīnas darbs, kas nedod prieku.

 

Dokumenti

Mājasdarbu daudzums Lilianai un Elizabetei.odt

Lejuplādēt

6.76 KB

Līgas Krastiņas-Damianaki  un viņas vīra Stelio ģimenē  Vācijā aug trīs bērni - Elizabete Anna, Liliana Efterpi un Aleksandrs Emanuels (katram bērnam ir divi vārdi – nākuši no grieķu un latviešu ģimenēm). Līga ar bērniem runā latviski, vīrs grieķiski, Līga ar vīru sarunājas angliski, bērni skolā mācās vāciski. Līga strādā Luksemburgā, kur skolā mācās abas meitenes.

Mēs jau rakstījām par Līgas ģimenes daudzvalodību ikdienā. Tagad uzrunājām Līgu pastāstīt par bērnu mājasdarbu apjomu, pildīšanas laiku un ģimenes iesaistīšanos tajā.

Līga atbildēja pēc laika un teica, ka situācijas saprašanai un kārtīgai izpētīšanai bija nepieciešams laiks, kas tikai liecina, ka vecāku palīdzība mājasdarbu pildīšanā bērniem nepieciešama vien dažreiz, lielāko darba daļu bērni izdara patstāvīgi.

Vēl Līga, runājot par mājasdarbiem, lieto mums nepierastus apzīmējumus – obligātie un izvēles mājasdarbi.

Līga stāsta par bērnu ikdienu un pieeju mājasdarbu pildīšanai, rādot, ka dažreiz ir apjomīgi mājasdarbi, kuru pildīšanai nepieciešamas vairākas stundas; nopietns mājasdarbs ir gatavošanās diktāta rakstīšanai; skolotāja prot bērnus motivēt (dārgumu kaste, izvēles mājasdarbi); ir pieejams mājasdarbu plāns visai nedēļai, kas palīdz plānot bērnu un vecāku laiku; dienās, kad mācības notiek ilgāk, mājasdarbus neuzdod.

Līga Krastiņa-Damianaki:  “Mani bērni mācās Eiropas skolā Luksemburgā, kas ir Eiropas institūciju organizēta privātskola. Elizabete mācās vācu sekcijā 5. klasē un Liliana 2. klasē, kur mācības ir pielīdzinātas Vācijas un Eiropas skolas standartam. Mājasdarbu daudzums ir atkarīgs no skolotājas un klases. Ja salīdzinu Elizabeti un Lilianu 1. klasē, tad apgalvoju, ka Lilianai bija daudz vairāk mājasdarbu (obligātie un izvēles).

Tā kā bērni mācās vācu klasē, visi mācību priekšmeti ir vācu valodā. Pagaidām mājasdarbi tiek uzdoti tikai matemātikā un pirmajā valodā (mums tā ir vācu valoda). Mums skola pirmdienās un trešdienās ilgst līdz 16.30, kad parasti neuzdod mājasdarbus, bet pārējās dienās līdz 13.00.

Mana nostāja mājasdarbos ir šāda: tu ej skolā un pats esi atbildīgs par to izpildi, es tos nepārbaudu un neprašņāju, kas uzdots, vienkārši tam nav laika. Un arī vēlos, lai bērni ir patstāvīgi.

Bet, ja vajag palīdzību, jautā, es palīdzēšu, paskaidrošu. Šī pieeja ļoti labi strādā ar manām meitenēm. Protams, skolotāja arī ir svarīga šajā procesā, jo bērnam nepatīk, ka skolotāja redz, ka nav mājasdarba. Ir reizes, kad Lili mājasdarbus dara tai pašā dienā no rīta mašīnā.

Es vēlētos, ka būtu mazāk mājasdarbu, jo bērniem ir vajadzīgs laiks spēlēties, fantazēt, sportot, spēlēt mūzikas instrumentu, zīmēt - hobijam, kas veicina radošumu un vispārējo attīstību, un ļauj smadzenēm atpūsties, lai varētu atkal radoši domāt.

Mājasdarbu pildīšana ir kā rutinēts darbs standarta domāšanai; ja mājasdarbu ir daudz, tad nodara vēl ļaunumu, rodas pārpūle un doma neiziet “ārpus kastes”.

1.klasē Lili bija salīdzinoši maz, bet regulāri mājasdarbi otrdienās un ceturtdienās, kurus izdarīja studiju centrā (kā pagarinātā grupa pēc skolas). Nevajadzēja palīdzēt.

Lili bija tādas pildāmās burtnīcas vācu valodā (kopā sešas), lai veicinātu lasīšanas izpratni un pareizrakstīšanas prasmi, tās katrs bērns varēja pildīt pēc sava tempa un labpatikas. Izpildītās burtnīcas ielika dārgumu kastē un kā balvu par darbu skolotāja atļāva bērniem izvēlēties no dārgumu kastes mazu nieciņu (bumbiņu, saldumu vai ko citu). Pēc kļūdu konstatēšanas (skolotāja tikai pasvītroja kļūdaino vietu un ielika grāmatā pie kļūdas baltu papīra lapiņu), tās nonāca atpakaļ pie bērna, lai izlabotu kļūdas, un pēc tam tās atkal iesniedza skolotājai.

Tā bija tāda motivācija, ka Liliana to gribēja izpildīt jau pirmajā nedēļā, nezinot vēl visus burtus. Viņa iemācījās lasīt praktiski divās nedēļās.

Sākumā bija paredzētas divas burtnīcas, bet, tā kā bērniem tās patika pildīt un citi ātri vien pabeidza divas, tad varēja vēl citas četras izpildīt.

Lili pabeidza tikai četras burtnīcas, jo pēc lasīšanas apguves interese noplaka un palika garlaicīgi, taču, neskatoties uz viņas slinkumu, viņa paprasīja, lai es nopērku vēl pēdējās divas burtnīcas un pildīja šī gada sākumā, jo skolotāja atļāva izpildīt visas 1.klases burtnīcas un grāmatas pa vasaru un ielikt dārgumu kastē šajā mācību gadā. Šī dārgumu kaste ir fantastiska lieta!

2. un 3. klasē Elizabetei mājasdarbus uzdeva pēc plāna. Pirmdien saņēma iknedēļas plānu uz vienas lapas, kas jāizdara matemātikā un vācu valodā. Parasti izdarīja visu studiju centrā (otrdienās un ceturtdienās maksimums 30 minūtes), mājasdarbus palīdzēju pildīt ļoti reti, tikai teksta uzdevumus un dalīšanu.”

Ja vēlaties pastāstīt par savu pieredzi, dalīties ar viedokli par mājasdarbiem, rakstiet – [email protected].

Lasiet arī:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti