Elza Smilškalne mācās Talsu 2.vidusskolas 11.klasē. Viņas dienas slodze ir liela – mācības, sporta treniņi un mājas darbi. Elza domā, ka daļa mājasdarbu nav lietderīgi.
Kāda ir tava diena?
8.30 sākās pirmā stunda, mācības beidzas 15.30, tad sporta nodarbības, septiņos braucu mājās. Atbraucu mājās un sāku mācīties mājasdarbus. Ja ir daudz , tad mācos līdz vēlam vakaram. Vairāk mājasdarbos ir visādas lasāmas un apgūstamas lietas, mazāk rakstisku darbu. Matemātikā skolotāja darbus dot par tēmu, ko skolā mācījāmies iepriekšējā stundā, bet ir arī tādi priekšmeti, kuros mājas darbi ir ne tikai par jaunāko izņemto vielu, bet arī par to, ko iepriekš esam mācījušies.
Ja tev skolā prasa norakstīt mājas darbu, tu dotu?
“Nu, nav tā, ka ļoti tas būtu tik ļoti populāri, bet gadās.”
Vai tavā klasē ir tādi skolēni, kuri "virs ūdens turas" pateicoties norakstīšanai, paši nepilda mājasdarbus?
“Ir tādi. Jā. Tāpēc, ka slinki, ne tāpēc, ka nevar. Bija arī tādi, kuri nespēja mācīties, jo netika galā, viņi aizgāja prom.”
Vai tev ir sajūta, ka mājasdarbi palīdz apgūt vielu un kļūt gudrākai?
“Es domāju, ka vairāk man dod stundas. Vairāk mājasdarbi noder valodās. Tomēr vairāk iegūstu skolā, ne mājās mājasdarbus pildot. Ir mājās dzejoļi jāmācās, dažādi termini jāapgūst, nosaukumi, likumi, bet praktiski visvairāk atceros no tā, ko skolotāja pastāsta. Man patīk uz atsevišķas lapiņas izrakstīt svarīgāko, man ir redzes atmiņa. Mamma man palīdz daudz krievu valodā, ja mamma nepalīdzētu, es tiešām būtu (krievu valodā) nesekmīga. Pagājušajā gadā mums bija visas četras valodas – angļu, vācu, krievu un angļu vienā dienā, tad bija daudz jāmācās. Īsta putra. Valodās ir vārdiņi jāmācās, jāraksta, arī no galvas jāmācās.”
Kā tu mācītos krievu valodu, ja mamma nepalīdzētu?
“Vārdnīcas, tulkotāji un tādas lietas, konsultācija pie skolotājas. Es slikti zinu krievu valodu, jo slikti pamati man bija, kad aizgāju uz vidusskolu.”
Ja mājasdarbi tev nebūtu obligāti, tu mājās pati mācītos?
“Droši vien darītu tā, ka kaut ko paskatītos, bet ne tik daudz, kā tagad, vairāk būtu laiks sev. Mājas darbi man vairāk asociējas ar ko tādu, kas ir piespiests, kas nav mana brīvā griba, ko nedaru no brīva prāta. Mazākajās klasēs mūsu skolā neuzdod uz brīvdienām, nav uz pirmdienām mājas darbi, bet vidusskolā ir arī uz pirmdienām. Brīvlaikā man arī noteikti būs jāstrādā, jo ir zinātniski pētnieciskais darbs, ir gan saraksts, ko tajā darbā jādara pa posmiem, bet noteikti jau brīvlaikā arī būs jādara.”
Vari salīdzināt mājas darbu slodzi pamatskolā un vidusskolā?
“Vienkāršāk bija pamatskolā, viela vienkāršāka, klasē bijām tikai septiņi skolēni, tagad vidusskolā katram pašam par sevi jācīnās, pamatskolā mūs vairāk pieskatīja. Bet es biju vairāk ieguvusi pamatskolā, tāpēc uz vidusskolu aizgāju ar labām atzīmēm, man vidusskolā tāpēc bija vieglāk.”
Vidusskolēna mājasdarbi ASV
Rakstu sēriju par mājasdarbu apjomu un jēgpilnumu turpinām, uzklausot citās valstīs pieredzēto un salīdzinot. Pēteris Jūrmalnieks pabeidza pamatskolu Latvijā, tad devās uz gadu mācīties ASV Ilinoisas štatā. ASV Pēteris mācījās 11.klasē. Mācību programmas, noslogojums, pati izglītības sistēma un arī mājas darbu pildīšanas stipri atšķīrās no Latvijā redzētā un piedzīvotā. Tagad Pēteris ir atgriezies Latvijā, mācības turpina vidusskolas 11.klasē un Amerikas pieredze ļauj domāt, ka mājasdarbi mums ir kā joks, ne nopietns darbs.
Pētera pieredze Amerikā:
“Lielākās atšķirības bija mācību priekšmetu sadalījumā pa mācību gadu – mums skolā katru dienu mainās mācību priekšmeti, Amerikā bija katru dienu vienāds stundu saraksts, izmaiņas bija tikai pirmajā nodarbībā. Pirmajā semestrī pirmā nodarbība bija debates, otrajā semestrī debates nomainīja anatomija.
Katru dienu astoņas stundas – debates (anatomija), angļu valoda, bioloģija (2 stundas dienā), latīņu valoda, matemātika, vēsture, pirmā palīdzība. Mācības sākas 7.20, beidzas ap 14 (dažreiz ir īsāka diena, jo tiek saīsinātas stundas, lai skolēniem vairāk brīva laika). Stundu garums 47 minūtes, starpbrīdis 6 minūtes (lielajā skolā šajā laikā grūti paspēt aiziet no klases uz klasi, toties tik īss starpbrīdis mobilizē un palīdz uzturēt kārtību), pusdienu laiku var izvēlēties, bet ierasts, ka pusdienu maizītes skolēni ēd stundu laikā.
Skolēns var izvēlēties padziļināti mācīties kādu mācību priekšmetu, tas nozīmē lielāku slodzi, bet ar šiem rezultātiem ir vieglāk augstskolā. Pēteris izvēlējās bioloģiju.
Mājasdarbi bija nopietni, to sagatavošana aizņēma lielu laiku. Bioloģija bija vislaikietilpīgākais priekšmets mājasdarbu jomā – katru dienu jāizlasa apmēram 40 lappuses teksta un testa veidā jāatbild izlasītā tēma, tas aizņēmis apmēram divas stundas katru dienu.
Ja citos mācību priekšmetos mājasdarbos bija klasē pārrunāto tēmu skaidrojums un atkārtošana, tad bioloģijā patstāvīgi mājas darbā bija jāapgūst pavisam jaunas tēmas.
Latīņu valoda bijis otrs priekšmets, kurā mājasdarbu bija daudz, jārēķinās vidēji ar stundu. Pārējie priekšmeti prasījusi apmēram pusstundu katrs. Matemātikā, piemēram, jāizrēķina uzdevumi uz divām A4 lapām.
Angļu valodas mājas darbs gan bija īstā atpūta, jo mājasdarbā parasti bija kādas interesantas grāmatas lasīšana.
Mājasdarbus bija jāpilda, jo skolotājs vienmēr pārbauda vai darbs izpildīts, bet ne vienmēr pārbauda vai tas darīts pareizi, dod ieskaiti un mācību gada noslēgumā mājasdarbi sastāda 5% no gala vērtējuma.”
Pēteris saka, ka mājasdarbu pildīšana aizņēmusi visu vakaru, minimālākais mājasdarbu pildīšanas laiks trīs stundas, atšķirībā no skolas Latvijā, kur Pēteris mājasdarbu var paspēt izpildīt vilcienā, braucot no un uz skolu. Šos mājasdarbus Pēteris sauc par jokiem.
“Lielā slodze Amerikā man palīdzēja censties. Tas ir būtiski – nopietni pildīt apjomīgus darbus, nevis fiksi pirms stundas kaut ko saskribilēt. Mums ir nepieciešami nopietnāki mājasdarbi.”
