"Lietojam veco labo līdzekli. Aizejam uz bāriņu pēc šņabīša. Noraušam asaru par zaudētajiem alkohola krājumiem... Piejaucam klāt vai nu nedaudz zaļo ziepju vai trauku mazgāšanas līdzekli var izmantot," stāsta biologs Andrejs Svilāns.
Pēc tam rokā jāuzvelk cimds un karš ar laputīm vai baltblusiņām var sākties. Lapas jāmazgā no apakšpuses, jo tur uzturas baltblusiņas.
Vislabāk šo operāciju veikt no rīta - kamēr vēl ir salīdzinoši vēss, baltblusiņas apkārt nelidinās, visas sēž uz lapām.
Tāpat siltumnīcā var līdzēt dzeltenu līmlapiņu un līmlenšu izlikšana, pie kurām baltblusiņas var pielipt lidojumā.
Arī lidojošās stadijas laputis pie šīs līmlentes pielips. Ja ar šiem kaitēkļiem necīnās, tad uz labu ražu cerēt būs grūti.
"Vasaras laikā viņas nevis dēj olas, bet dzemdē jaunas laputis. Mātīte kolonijā piedzemdē jaunas laputis, tās 10 dienās izaug un atkal dzemdē. Un tā kolonija aug ģeometriskā progresijā," ieskicē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Laputīm vislabāk patīk augu jaunie dzinumi. Tur būs novērojama visliekākā kaitēkļu koncentrācija.
Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2018. gada 20. jūlijā.