Sižeta mērķis bija veikt slepkavības dienas rekonstrukciju. Šāds redakcijas lēmums bija pamatots. Jau publicētā informācija liecināja par sekojošo: nozieguma dienā Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks aģentūrai LETA sacīja, ka: "Nozieguma apstākļi ir aptuveni skaidri, bet motīvs tiek skaidrots."
25. novembrī pārraidītais sižets ir vienpusīgs, jo tajā līdzās notikuma kontekstam galvenokārt izmantota informācija, ko snieguši par slepkavību aizturētās personas ģimenes locekļi. Tiek piedāvāta informācija, atmiņu fragmenti par slepkavības dienu un notikušā interpretācija, kas kvalificējama kā viedoklis un kas cita starpā negatīvā veidā raksturo nogalinātā uzņēmēja Ļubkas komunikāciju ar Aļonu Haiti, tagad jau par nozieguma izdarīšanu aizdomās turētā un aizturētā Igora Haita dzīvesbiedri. Citu avotu sniegto informāciju vai viedokli sižeta veidotājiem nav izdevies iegūt.
Tas rada ar ētiku saistītas problēmas un jautājumus. Viena daļa jautājumu attiecas uz cieņas jēdzienu un cilvēcību, kas ietver cieņu pret nogalināto un cieņu pret nogalinātā Ļubkas ģimeni. Otra ētikas jautājumu daļa saistīta ar taisnīguma izpratni un tās radītajām emocijām, piedāvājot plašu sava viedokļa izklāstu pusei, kas tieši saistīta ar publiskā vietā pastrādātu slepkavību.
No žurnālistikas profesionālās loģikas viedokļa ir pamatoti vākt un apkopot, kā arī novērtēt visu pieejamo informāciju un dažādas notikušā interpretācijas. Par slepkavību aizdomās turētā ģimenes locekļu notikuma versijas uzklausīšana ir daļa no žurnālistu darba. Tas nenozīmē, ka žurnālisti nostājas kādā no pusēm, atbalsta vai popularizē kādu no versijām, vai vēlas ietekmēt sabiedrības noskaņojumu par labu kādai no pusēm.
Nenoliedzami, sižeta autorei LTV žurnālistei Dinijai Jemeļjanovai un viņas kolēģim, sižeta līdzautoram Tenim Bikovskim darba procesā nācās risināt vairākas profesionālās ētikas dilemmas. Vērtējuma pamatā ir secinājumi par to, vai un kā sižeta autoriem šīs dilemmas izdevās atrisināt. Lai nepalaistu kaut ko garām, sižeta saturs vērtēts ar kontentanalīzes palīdzību. Vērtēšanas gaitā izmantoju sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas, LTV Ziņu dienesta darbinieku un LTV galvenās redaktores skaidrojumus, konsultējos ar mediju pētniekiem un ekspertiem.
DILEMMA NR. 1. Vai iespējams izveidot ziņu, ja nav pieejami informācijas avoti?
Vai un kā veidot stāstu, ja nav pieejami informācijas avoti? Šajā gadījumā ir runa par kriminālo žurnālistiku, un jautājums ir – vai pietiek informācijas avotu, to vidū ne tikai interviju, bet dokumentu, citu materiālu? Ir noticis noziegums, nesen sākta tā izmeklēšana, bet joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Kā turpināt stāstīt stāstu, ja nepieciešami fakti, taču policijai ir pienākums un tiesības nesniegt informāciju medijiem?
No profesionālā viedokļa jāņem vērā divi aspekti: pirmkārt, tā ir aktuāla krimināla notikuma ziņa un, otrkārt, žurnālistu mērķis ir šī notikuma rekonstrukcija. Tas nozīmē, ka aktuāla nozieguma atspoguļošanas procesā informācija tiek iegūta pakāpeniski, daļa informācijas nav pieejama, tiesībsargājošās institūcijas informācijas sniegšanā pirmajā vietā liek izmeklēšanas intereses. Žurnālistiem ir jārēķinās ar ierobežojumiem, salīdzinot un apkopojot faktus, kas nonāk viņu rīcībā nestrukturētā veidā un no dažādiem avotiem. Būtiski, ka šādos apstākļos informācija var mainīties ne vien tāpēc, ka tā ir mainīga un versijas par to, kas noticis, ko katrs darījis, var būt ļoti pretrunīgas, bet arī tāpēc, ka žurnālisti turpina patstāvīgi meklēt jaunu informāciju un rekonstruēt notikumu gaitu.
Žurnālisti ir atkarīgi no avotiem, to pieejamības un gatavības sniegt informāciju. Apzinoties notikuma sabiedrisko nozīmību, žurnālisti pieņēma lēmumu meklēt un sižetā strādāt ar pieejamajiem avotiem. Šajā gadījumā, jo runa ir par nozieguma rekonstrukciju, liela nozīme ir faktiem, tai skaitā, jauniem faktiem, ja vien tos izdodas ne vien noskaidrot, bet arī pārbaudīt, vēlams, izmantojot citus, neatkarīgus avotus.
Šajā gadījumā tika pieņemts lēmums informāciju publiskot, jo notikumam piemīt sabiedriska nozīmība, un sākotnējā informācija par nozieguma motīviem ir nepilnīga.
DILEMMA NR. 2. Vai sižets nebūs vienpusīgs?
Sižetā trūkst citu iesaistīto pušu teiktā. Vai iespējams to publicēt un iekļaut ziņu raidījumā? Kā risināt neizbēgamo jautājumu – sižeta jauno informāciju un tā pamatu veido vienas iesaistītās puses skatījums, interpretācija, versija.
Uzreiz jāsaka, ka šis notikums nav sabiedriski politisku jautājumu viedokļu sadursme, kur katram "jā", pretī jāliek "nē", lai būtu viedokļu un perspektīvu daudzveidība. Šajā gadījumā bija nepieciešama informācija no tieši iesaistītajiem cilvēkiem, kuru mērķus, tai skaitā mērķi runāt ar medijiem, protams, nācās kritiski vērtēt.
Katrā ziņā žurnāliste akcentē citu avotu neesamību, gan sižeta sākumā, gan tā beigās uzsvērts, ka tā ir par slepkavības izdarīšanu aizdomās turētā Igora Haita ģimenes "versija". Šo informāciju, piesakot "Panorāmas" sižetu, sniedz raidījuma vadītājs Jānis Geste pēc tam, kad ar cieņu pret noslepkavoto ir atgādinājis par traģisko notikumu un informējis, ka iepriekšējā dienā notikušas Andra Ļubkas bēres. Arī sižetā žurnāliste saka, ka mēģinājusi intervēt citus iesaistītos.
Tomēr to nevarēja pamanīt visi skatītāji. Šajā sižetā tā pieteikumam un arī noslēgumam, ko piedāvā ziņu raidījuma vadītājs, bija būtiska loma, lai būtu saprotams sižeta veidošanas mērķis un konteksts. Bet, kā atklājās, izskatot vienu no iesniegumiem, tas nebija pieejams, piemēram, "YouTube" auditorijai.
Sižets izskanēja ēterā dienu pēc Ļubkas bērēm. Tas piedāvāja jaunu skatījumu uz notikumu, kas iepriekš skaidrots kā sadzīvisks konflikts lielveikala auto stāvvietā. 25. novembra sižetā sniegtā informācija iepriekš nebija izskanējusi. Protams, ka vienas puses stāstījums, kurā ir daudz interpretāciju, emociju, izskan vārdi "neatceros", "nevaru pateikt", neietver tikai faktus. Stāstījumā var ieraudzīt "tukšās vietas", tāpēc rekonstrukciju būtu jāturpina.
Šis ir brīdis, kad jārunā par svarīgāko ombuda darba procesā – izvērtējuma veikšanai tiek vākta un pārbaudīta skatītājiem un lasītājiem neredzamā informācija. Kas notika katrā sižeta veidošanas posmā? Kā iesaistītie cilvēki, kas strādāja Rēzeknē, un viņu kolēģi LTV Ziņu dienesta redakcijā Rīgā domāja par šo sižetu un strādāja ar tā materiālu? Kā tika strādāts ar avotiem, ar informāciju pirms tās publicēšanas? Šie visi jautājumi ir uzdoti, uz tiem ir saņemtas atbildes, tās ir izvērtētas, pārbaudītas un ir ietekmējušas lēmumu.
Iegūtā informācija liecina, ka saturs, kas piedāvāts skatītājiem 25. novembra sižetā, bija rūpīgi apdomāts, pārbaudīts, profesionāli izvērtēts. Žurnālisti apzinājās arī situācijas sarežģītību un informācijas nepietiekamību.
Sižetā ir minēts, ka Ļubkas ģimenes pārstāvji un uzņēmuma darbinieki atteicās sniegt informāciju. Tas nozīmē, ka no skatītāja netiek slēpts, ka informācija nav pilnīga, vienlaikus nav iemesla pārmest, ka žurnālists nav centies to iegūt un pārbaudīt. Manā rīcībā ir arī ziņas, ka konkrētajā laikā nebija iespējams iegūt Ļubkas ģimenes skatījumu un to, iespējams, nevarētu sagādāt, arī gaidot vēl ilgāk, jo Ļubkas tuvinieki vairākkārt atteicās no šīs iespējas. Līdz ar to kritiski ir vērtējams pārmetums, ka žurnālistiem bija jāgaida noslepkavotā uzņēmēja ģimenes vai citu avotu informācija.
Sižeta saturu lielākoties veido tā autores sniegtā informācija, uzdotie jautājumi un faktu pieminēšana (kopā 1 minūte 13 sekundes no visa sižeta laika), kā arī autores veidots notikumu atstāsts un šo notikumu kontekstualizācija (3 minūtes 8 sekundes). Kopā Jemeļjanova sižetā runā 4 minūtes 21 sekundi. Igora Haita dzīvesbiedre Aļona Haite sižetā izsakās 1 minūti 12 sekundes, otrs aizdomās turētais (arī Haitu ģimenes loceklis) – 1 minūti 19 sekundes (abi kopā runā 2 minūtes 31 sekundi).
Šī profesionālā dilemma tika atrisināta, skaidri apzinoties un neslēpjot, ka tā ir vienas puses versija. Tāpēc sižetā ir daudz konteksta, iepriekš publicētā un fona informācija.
Pat intervijās ar Haiti un "aizdomās turēto" ģimenes locekli tiek pamanītas pretrunas vai iztrūkstoša informācija, uzdoti papildu jautājumi, fiksēta informācija un jautājumi, uz kuriem nav iegūtas atbildes.
DILEMMA NR. 3. Sensitīva, pretrunīga informācija, ar notikumu saistīti cilvēki. Kas no tā ir izmantojams publikācijā?
Sižets sākas ar Haites stāstu par slepkavības dienas notikumiem, kad viņa, risinot it kā sadzīvisku ceļu satiksmes epizodes konfliktu, saņēma savā virzienā adresētus, pēc viņas teiktā, ar etnisko neiecietību saistītus izteikumus. Zvanījusi vīram, viņš reaģējis, dodoties ceļā un, kā var noprast, līdzi ņemot šaujamieroci. Šis kļūst par jaunu stāstu jeb ģimenes "versiju", kas pavisam citā gaismā parāda notikumus pirms slepkavības, tajā iesaistīto attiecības. Ar šo aspektu sižetā saistītas spēcīgas emocijas – nožēla, atvainošanās, skaidrojums un stāsts par stresa pilno laiku, kad apkārt notiek ģeopolitiski satricinājumi. Etniskās neiecietības aspekts izraisa arī spēcīgas auditorijas emocijas, vēlmi nostāties kādā no pusēm.
Vienlaikus Dinija Jemeļjanova, kas nolēmusi uzklausīt šo versiju, to nekomentē un nepieņem kā vienīgo, bet stāsta notikušo pa soļiem, uzdodot papildu jautājumus. Viņa pamana pretrunu, ka iepriekš uz ielas Haite nepazīst Ļubku vai kādu citu, bet tagad skaidri zina – tas bija viņš, kas necienīgi esot izturējies pret viņu. Autore pievērš uzmanību arī nesakritībai informācijā par aizturēšanas apstākļiem. Tam vajadzētu likt kritiski izturēties arī auditorijas pārstāvjiem, jo žurnālists nav ne izmeklētājs, ne aktīvists, ne tiesnesis; žurnālistam ir godīgi jāiegūst, jāapkopo un iespējami kritiski jāvērtē pieejamā informācija, pirms tā tiek publicēta.
Šajā gadījumā žurnālistam nav jāieņem kādas konkrētas puses pozīcija, nav jāpakļaujas ietekmei, ka kāds labāk zina, kurā pusē ir taisnība, kādi ir nozieguma apstākļi u.tml. Žurnālistam nav jājūtas vainīgam, ja sižetā tiek piedāvāta kādam nepieņemama vai nesaprotama notikušā versija.
Žurnāliste strādā ar informācijas avotiem, kas pieder pie viegli ievainojamo avotu grupas, jo šie cilvēki piedzīvojuši traģisku notikumu, kurā ir ierobežotas iespējas ko labot vai vērst par labu. Cilvēks ir nogalināts, un iespējamais vainīgais ir aizturēts.
Sensitīvo informāciju sniedz paši ar noziegumu saistītie, visticamāk, apzinoties publikācijas sekas. Informācija sižetā tiek kritiski izvērtēta, tā nav pasniegta kā vienīgā patiesība.
Pēc tam, kad Ļubkas ģimene pieņēma lēmumu sniegt savu skatījumu par notikušo, LTV tika izveidots sižets, kas atspoguļoja otras puses viedokli. Tas tika pārraidīts 2023. gada 28. novembrī. Tādējādi iepriekš publicētā informācija un jaunā informācija – Ļubkas ģimenes skaidrojums, kurā ietverta arī reakcija uz 2023. gada 25. novembra "Panorāma" sižetā teikto, uzskatāms par Rēzeknē notikušā nozieguma žurnālistiskās rekonstrukcijas procesa daļu. Taču arī pēc šī otrā sižeta noskatīšanās varu teikt, ka informācijas vākšanu un skaidrošanu būtu nepieciešams turpināt.
Visbeidzot – vai viss varēja būt citādi?
Šaubos, vai viss. Daļa stāsta, protams, varēja būt citāda. Sižetā trūkst detalizētas informācijas par intervēto Haitu ģimeni, lai gan tāda iepriekš tika sniegta par Andra Ļubkas ģimeni un viņa darbības jomām. Bez ievērības nevajadzētu atstāt arī faktu, ka Haits pārvietojas pa pilsētu ar ieroci, lai gan viņam nav ieroča nēsāšanas atļaujas. Krimināllietu eksperta vērtējums būtu noderīgs Rēzeknē notikušā noziedzīgā nodarījuma būtības izpratnei.
Pieredzējis izmeklētājs vai kriminālpārkāpumu pētnieks varētu sniegt analītisku skatu, vērtējot nozieguma detaļas, kas citiem, iespējams, nav skaidras. Padziļināta izpēte nepieciešama, lai izprastu arī to, cik pamatota ir sižetā izskanējusī informācija par iespējamām etniskās neiecietības izpausmēm, ar ko sakās saskārusies ar noziedzīgo nodarījumu saistītā Haite.
Ievērojot, kā viens un tas pats sižets tiek pārveidots publicēšanai dažādās platformās, vēlos uzsvērt, cik būtiski ir precizēt un skaidrot kārtību, kā LTV ziņu sižetu saturs tiek atspoguļots vidēs ārpus sabiedrisko mediju kanāliem un platformām.
