Svētdien, 21. aprīlī, latviešu un latgaliešu skaistākās tautasdziesmas tiks izdziedātas ļoti ekskluzīvā vietā – uz Oslo Operas jumta.
Šī latgaliešu tautasdziesma Rēzeknes novada jauktā kora "Ezerzeme" izpildījumā svētdien izskanēs Norvēģijā uz Oslo operas jumta, Norvēģijas latviešu korim "Laipa" atzīmējot savu 20 gadu jubileju.
"Tur gan mēs dziedāsim tikai latviešu dziesmas norvēģiem un viņu tūristiem. Latvieši, latgalieši tiks celti gaismiņā," teic kora "Ezerzeme" diriģents Ēriks Čudars.
"Izskatās, ka saiets un koncerts būs ļoti grandiozi. Programmā ir paredzēts, ka mēs katrs koris dziedam divas dziesmas, arī koris no Ukrainas ir uzaicināts," stāsta kora "Laipa" diriģente Ilga Šarkovska, piebilstot, ka divu dienu jubilejas pasākumā gaviļnieki uzstāsies kopā ne tikai ar koriem no Latvijas un Īrijas, bet arī ar vietējiem diasporas kolektīviem – dejotājiem, Latviešu bērnu skoliņu un teātri.
""Auga, auga rūžeņa" mēs dziedam, bet mūsu deju kolektīvs "Ziemeļmeita" dejo, jo doma šim saietam, ka mēs neesam kā atsevišķa "Laipa" mums ir svarīga kopības sajūta, kopīgi mēs dziedam un svinam," stāsta diriģente.
Šo īpašo kopības sajūtu izceļ arī kora "Ezerzeme" ilggadējā dalībniece Kristīne: "Es varu teikt, ka es šajā korī esmu tikai tāpēc, ka mums ir tādi diriģenti, protams, tā atmosfēra, kas valda. Mums pašiem sev jāuzsit uz pleca un jāatgādina, cik mums liela bagātība ir kormūzika. Un tas, kā norvēģi tur strādā un ņēmās pirms jubilejas koncerta, kā viņi gatavojas un gaida. Apbrīnojami. Bet jāsaka, ka mēs arī esam lieli malači."
Un kā nu ne, Rēzeknes novada jauktais koris "Ezerzeme", toreiz gan esot jauniešu koris, savu skanīgo nosaukumu izvēlējies jau 1981. gadā, un šo gadu laikā ir kļuvis par Latvijā zināmu augstas klases kolektīvu, stāsta kora diriģenti Rota Salmiņa un Ēriks Čudars.
"Vislielākais pārsteigums un gandarījums mums bija, kad mēs kļuvām par jaukto kori 2024. gadā, Emīla Dārziņa koru konkursā izcīnījām pirmo vietu. Tā mums bija liela uzvara sev pašiem," saka Rota Salmiņa.
"Man ļoti spilgti atmiņā Koru olimpiāde un tur mums arī ļoti labi rezultāti, un spilgts konkurss Rimini, Itālijā," piebilst Čudars.
"Ezerzemes" diriģenti, gremdējoties atmiņās par emocionālākajiem brīžiem, uzsver, ka kora dziedāšana nav tikai muzikāls izpausmes veids, bet Dziesmusvētku tradīcija nesaraujami saistīta ar latviešu nācijas izaugsmi, un ar smagu darbu.
"Tagad es ar šausmām skatos, kas notiek ar kultūru. Četru dienu darba nedēļa. Sāku ar šausmām domāt, kas nu būs tālāk. Alūksne un Balvi to jau dara. Kā tas ir četru dienu darba nedēļa, ja viss notiek piektdienu vakaros, sestdienās, svētdienās? Kultūras darbiniekiem tas ir krahs. Manās smadzenēs tas nekā neiegulstas, ko domā pašvaldības? Tad veikalus, policiju, jebkuru iestādi uz četrām dienām. Kas vispār notiks. Taupām, uz kā rēķina taupām? Principā mēs taupām uz savas tautas, uz Latvijas, uz izdzīvošanas, uz nākotnes rēķina. Paši sevi nogremdēsim, un tad Dziesmusvētki vispār nebūs. Kultūras nebūs," bažas pauž diriģents.
Un varbūt tieši tāpēc "Ezerzeme" ievieš arvien jaunas tradīcijas – kora vasaras nometnes, plānos vēl arī dziedāšana pie Olimpiskā centra "Rēzekne", lai pulcētu arvien jaunus un jaunus dziedātājus.
Tieši tādēļ svētdien koris "Ezerzeme" kopā ar Norvēģijas latviešu kori "Laipa" un citiem diasporas kolektīviem pieskandinās Oslo ar latviešu skaistākajām tautasdziesmām, lai, atgriežoties mājās, gatavotos jau savai jubilejas reizei rudenī.
