Kultūra / Dizains un athitektūra
Publiskoti "Latvijas Dizaina gada balvas 2023" otrajā kārtā tikušie dizaina darbi. No rudens pieteikšanās kārtā saņemtajiem 93 darbiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 33 darbus. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā — 32, kam sekoja produktu dizaina kategorija ar 27 pieteikumiem un vides dizaina kategorija ar 23 pieteikumiem, informēja balvas organizatori.
Novembra sākumā darbību uzsāka jauna iniciatīva – ziedojumu platforma "Stopify", kas ļauj "abonēt" ikmēneša ziedojumu Ukrainas armijai. Līdz 6. decembrim pāri par 4000 platformas lietotāju no 43 pasaules valstīm saziedojuši jau vairāk nekā 77 tūkstošus eiro. Digitālā dizaina aģentūras "Cube" dizainers un "Stopify" projekta līdzdalībnieks Mārcis Miķelsons-Germs stāsta, ka dizaineru uzdevums bija radīt pieredzi, kas cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt Ukrainu, ļautu to darīt ērti un viegli. Atsaucoties uz populāro mūzikas un video straumēšanas platformu dizainu, "Stopify" ziedotājiem piedāvā vairākus abonementu veidus un rūpējas par to, lai maksāšanas process ir automatizēts.
Kultūras ministrijas (KM) organizētajā metu konkursā par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un tās īstenošanu Venēcijas biennāles 18. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2023. gadā astoņu pretendentu vidū par spēcīgāko atzīts arhitektu biroja "DEI ARH" veidotās komandas mets − "T/C Latvija", informēja kultūras ministrijas pārstāvji.
Šonedēļ Daugavpilī un Līvānos notiek izglītojoši pasākumi par kustības "Jaunais Eiropas Bauhaus" darbības mērķiem un virzieniem. Tieši vietējās kopienas, kas bieži vien bez finansējuma īsteno lokāli ļoti nozīmīgus projektus, transformēs "Veco Eiropu", uzskata kustības "New Bauhaus" vēstnieks Jānis Ķīnasts. Arī Daugavpilī aktīvi darbojas vietējās kopienas, turpinot realizēt idejas, kas nav guvušas atbalstu lielākos projektu konkursos. "Jaunā Bauhaus" ideju Daugavpilī vērtē atzinīgi.
2. decembrī tiešsaistē norisināsies šī gada noslēdzošais starptautiskās dizaina kopienas SEGD Rīgas nodaļas organizētais pasākums "Dizains un pētniecība" (Design&Reseach). Septiņi starptautiski dizaina nozares eksperti – gan akadēmiskās vides pārstāvji, gan praktizējoši dizaineri, stāstīs par dizaina un pētniecības nozīmi sociālo un sistēmisko problēmu aktualizēšanā dažādās pasaules valstīs, informēja pasākuma rīkotāji.
Jebkuram cilvēkam nonākšana slimnīcā saistās ar satraukumu un psiholoģisku diskomfortu. Bērnam, pirmo reizi šķirtam no vecākiem, tā var kļūt par emocionālu traumu. Slimnīcas arhitektoniskā tipoloģija simt gados ir attīstījusies reizē ar medicīniskiem atklājumiem par ārstēšanas metodēm. Bet kas vēl raksturo mūsdienīgu slimnīcu? Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik tiek īstenots vērienīgs projekts, kas skar slimnīcas iekštelpas un ārtelpas attīstību un risina kā funkcionālos, tā psihoemcionālos aspekus.
Cilvēki vienmēr ir gribējuši būt skaisti: jau pat senajā Ēģiptē modes cienītāji un modernas sievietes acis izcēla ar antimona krāsu, kas tajā laikā kļūdaini tika uzskatīta par svinu, bet senie grieķi izgatavoja skropstu tušu no kvēpiem. Attīstoties zināšanām un tehnoloģijām, mode gājusi arvien tālāk, evolūcijas gaitā izgudrojot ļoti oriģinālus un dažkārt bīstamus priekšmetus.
Līdz ar jūgendstila aizsākumu namu dekoros sākās pilnīga radošā brīvība, kombinējot visdažādākos tēlus no skandināvu, ģermāņu mitoloģijas, un tur milzīgu lomu spēlēja tēlnieku radošās fantāzijas, "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" atklāj jaunās grāmatas "Antīkie tēli Rīgas ielās" autors Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Harijs Tumans. Savā darbā viņš ir izzinājis Rīgas vēsturiskā centra dažādos laikos celto ēku dekorus, šifrējis un aprakstījis tajos iekodētos vēstījumus.
Sekojot pasaules labāko muzeju praksei, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs īstenojis sen lolotu ideju, izveidojot ikvienam pieejamas īsfilmas par Latvijas dizaina vecmeistariem – slavenās robežzīmes "RĪGA" veidotāju Valdi Celmu, kinētiskā vides objekta "Sakta" autoru Artūru Riņķi un mākslinieku, kritiķi un kuratoru Jāni Borgu.