Kultūra / Dizains un athitektūra
Būvniecības process patērē milzīgus resursus un vienlaikus rada milzīgu atkritumu daudzumu, un par to uz projektētājiem gulstas liela atbildība. Pirms ķerties pie lielāka būvniecības mēroga, ar gudrām plānošanas idejām ir iespējams jau esošos objektus pārplānot. "Tas, ko arhitekts un plānotājs var darīt, ir vispirms respektēt to, kas mums pasaulē ir. Sākot ar vides līdz visiem sociālajiem aspektiem," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" skaidroja SIA "Nomad architects" arhitekte, Vidzemes augstskolas Inženierzinātņu fakultātes studiju virziena "Arhitektūra un būvniecība" direktore Marija Katrīna Dambe.
2021. gadā dibinātā Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta (LMDA) darbība šogad daļēji paralizēta samazinātā budžeta dēļ. Arī par Latvijas Mākslas akadēmijas plānotās jaunās arhitektūras izglītības programmas realizāciju valda liela neskaidrība. Tikmēr pētnieki paši strādā ar studentiem un darbojas sociālajos tīklos, lai mēģinātu sabiedrībai parādīt – zinātne un pētniecība par kultūras procesiem ir svarīga, "Radio Naba" raidījumā "Augsne" stāstīja mākslas vēsturniece, kuratore Māra Traumane un arhitekte, arhitektūras pētniece Dina Suhanova.
Jaunās ēkās normatīvi, kas paredz radīt iekļaujošu vidi, pārsvarā tiek ievēroti, tāpat tiek izmantoti jauni, moderni risinājumi, taču kopējo ainu bieži vien tas neuzlabo, ja līdz jaunajai ēkai nemaz nav iespējams nokļūt. Latvijā trūkst kopēja skatījuma, kopējas pieejas un plāna, kur vides pieejamības jomā būsim pēc 20 gadiem, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" pauda invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs turpina svinēt savu 250 gadu jubileju un iepazīstināt skatītājus ar savas kolekcijas dārgumiem. Muzejā glabājas Latvijā lielākā kultūrvēsturisko mēbeļu kolekcija, kuras ļoti interesanta daļa ir aptuveni 400 krēslu no 17. gadsimta līdz mūsdienām. 50 no šiem krēsliem ir rūpīgi restaurēti, lai kļūtu par galvenajiem varoņiem muzeja jaunajā izstādē "Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām". Izstāde būs skatāma no piektdienas, 27. oktobra, un tajā varēs gan apbrīnot dažādus unikālus eksponātus, gan izsekot sēdēšanas kultūras attīstībai Rīgā, kas laika gaitā piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas.
Ukrainas pilsētās, kuras nu ir kara izpostītas, daudz kas vairs nekad nebūs atrodams. Arī Mariupolē. Tomēr cilvēku domās tā atdzimst. Kā arhitektūra var palīdzēt pilsētā dziedēt kara atstātās rētas?
"Agrāk par dizaineru domāja kā par stila, formas un funkcijas veidotāju, tad šobrīd dizainers var būt arī sistemātisku pārmaiņu radītājs," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains" par savu profesiju stāsta dizainere Rūta Jumīte. "Ja fokusējamies tikai uz cilvēku vajadzībām, mēs nedaudz aizmirstam, ka cilvēks nevar eksistēt bez vides ekosistēmas," viņa piebilst, skaidrojot dizaina un vides attiecības.
Rīgas modes nedēļa šogad izvēlējusies moto "Mode ir māksla". Kultūrvietā "Ola Foundation" atklāta arī izstāde "Modes panorāma – Itālijas jaunais vilnis", kas atklāj modi, kura nemitīgi attīstās un mainās.
"Šīgada rezultāts mani ļoti priecē, jo ir gan interjers, gan publiskā ārtelpa, kas dabūja galveno balvu, gan būve ar laikmetīgām izmaiņām. Tāda arī ir arhitektūra – tā ir trīsvienība starp iekštelpu, ārtelpu un ēku," Arhitektūras gada balvas lēmumu komentē arhitekts, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" par citvalstu arhitektūru, par būvkultūru Latvijā un par cilvēku labjūti biroja "MADE arhitekti" projektētajā Dailes teātra priekšlaukumā sarunājas Gatis Didrihsons un arhitekte, dizainere un šīgada Arhitektūras gada balvas žūrijas pārstāve Zane Tetere-Šulce.
Sestdien, 21. oktobrī, Modes muzejā sāksies jauna izstāde "Melns, balts, sarkans", kas veltīta trim ietekmīgākajām krāsām modes pasaulē. Izstādē varēs apskatīt tērpus no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, to vidū Valentino, Senlorāna, Lāgerfelda un citu izcilu modes dizaineru veikumu. Kāda ir melnās, baltās un sarkanās krāsas simbolika modes pasaulē? Kāda ir to rituālā un sociālā nozīme? Kā radās mazā, melnā vakarkleita? – šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem izstāde atbildēs. Vairākas no tajā skatāmajām kleitām savulaik piederējušas ļoti īpašām valkātājām, viena no viņām – aktrise un stila ikona Merilina Monro.
Iet ciemos pie ēkām, redzēt, kā tās dzīvo, un arī pēc projekta beigām censties uzlabot lietotāju pieredzi ir tas, ko arhitekte Ilze Liepiņa vērtē kā sava darba sastāvdaļu. Par savu atbildību, grūtībām un panākumiem arhitektūrā sarunā stāsta arhitektu biroja "Sudraba arhitektūra" arhitekte un līdzdibinātāja.
Vai zini, ka kinoteātra "Splendid Palace" projektu izstrādāja latviešu arhitekts Frīdrihs Kārlis Skujiņš? Lai rastu iedvesmu ēkas celtniecībai, arhitekts kopā ar zemes gabala īpašnieku Vasiliju Jemeļjanovu braukāja pa Eiropu, skatoties greznas celtnes. Par vienu no galvenajiem "Splendid Palace" ēkas prototipiem tiek uzskatīta Sansusī pils.
Izstādē Jūrmalas kultūrtelpas un vides dizaina centrā aplūkojami Jūrmalas gadsimtu seno vasarnīcu ēku kokgriezumu dekori. Izstāde atgādina par vēstures liecībām un kalpo kā palīgs arhitektiem, lai senu ēku īpašnieki namus varētu atjaunot pēc to autentiskuma.
Latvijas Arhitektūras gada balvas ir pasniegtas. Lielā balva piešķirta Dailes teātra priekšlaukumam, Gada balvas – koka biroju ēkai Lizumā un interjera risinājumam Brīvības ielā 68. Šis ir bijis aizraujošs gads ar daudz interesantiem pieteikumiem, no kuriem līdz pēdējam mirklim nebija skaidrs, kurš saņems lielo balvu, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" vērtēja paši arhitekti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
