Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Sestdien, 16. septembrī, Pasaules talkas dienā, kad visā pasaulē notiks atkritumu savākšanas talkas, iedzīvotāji aicināti nāk talkā tiem, kam palīdzība vajadzīga, piemēram, augusta vētras postu piedzīvojušajiem, jo seku likvidācijas darbi joprojām notiek, informēja Lielās talkas pārstāvji.
Latvijas dabiskās pļavas šobrīd ir uz izzušanas robežas – tās saglabājušās vien 0,9% valsts teritorijas. Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tas uztrauc, un viņi būtu gatavi kaut ko darīt, lai tās saglabātu un atjaunotu, secināts Latvijas Dabas fonda (LDF) šovasar veiktajā pētījumā, kura dati liecina – tikai trešdaļa iedzīvotāju zina, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā tradicionālajā sēņu izstādē būs iespēja ne tikai apskatīt, bet arī iepazīt tuvāk Latvijā sastopamās sēnes, kas ievāktas dažādos Latvijas mežos.
Prestižajā Ņujorkas modes nedēļā, kur parasti pulcējas pasaules slavenības un modes mākslinieki, notikusi kāda neparasta skate – uz mēles modeļus pavadīja mājdzīvnieki, kuri bija tērpti vienotā stilā. Savukārt Kalifornijas štatā suņi kāpa uz sērfa dēļiem.
Pašlaik laukos un mežos vakaros un agros rītos skan staltbriežu baurošana, jo kulminācijai tuvojas šo dzīvnieku riesta laiks.
Pagājušās nedēļas izskaņā Valmieras novada Burtnieka ezerā makšķernieks manījis lāci. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka šis ir pirmais gadījums, kad lācis redzēts ūdenī, taču kopumā ezera apkaimē ķepaiņi manīti bieži. Lāču pētnieks norādīja – visticamāk, dzīvnieks mīt ezera apkārtnes mežos un vienkārši devies rīta peldē, lai atvēsinātos pēc siltajām vasaras dienām.
Zinātnieki Soltleiksitijā (ASV) veic kādu neparastu pētījumu. Tiek vērots, kā odu uzvedība un paradumi mainās klimata pārmaiņu rezultātā.
Šonedēļ Valmieras novada Vaidavas ezerā noritēs niedru pļaušana, lai mazinātu ezera piekrastes aizaugšanu.
Nākamgad plānots attīrīt Velnezeru, kas atrodas Juglas apkaimē Rīgā. Tīrīšanā izmantos alumīnija sulfātu. Šo metodi jau vairāk nekā 60 gadus lieto Zviedrijā, kur tā attīrīti vairāk nekā 250 ezeru. Lai sagatavotos Velnezera attīrīšanai, tur notikusi arī zinātniskā zveja.
Iecavā, pateicoties vietējo iedzīvotāju uzstājībai un trauksmes celšanai par nenosakāmas izcelsmes dūņām upē, krāsas maiņu un smaku, tika atklāta problēma ar notekūdeņiem vietējā uzņēmuma. Lai arī ekoloģiskā krīze Iecavas upē ir novērsta, iecavnieki uztraucas, vai upei tiks kompensēts radītais zaudējums.
Liela veiksme ir strādāt darbu, kurā katra diena ir piedzīvojums – tā par sevi saka leģendārais Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics, Gaujmalā ierasti dēvēts par "Mitro". Viņš ir viens no autoriem jaunajai grāmatai "Gaujas Nacionālais parks. Sākums", kas atvēršanas svētkus piedzīvos tieši parka 50. jubilejā 14. septembrī. Līdz ar viņu grāmatas autoru lokā ir Aija Melluma un Ieva Vītola.
Ierasti pavasaros un rudeņos pošamies dažādām vides sakopšanas talkām, lai atbrīvotu vidi no piesārņojuma, kam patiesībā dabā nebūtu jābūt – pudelēm, maisiņiem, iepakojumiem un daudz kā cita. Tie ir atkritumi, ko ar aci varam saskatīt, taču daudz lielāks drauds ir piesārņojums, ko uzreiz nemaz neieraudzīsi – mikroplastmasa. Piesārņojums, kas nonāk upēs un ezeros, nonāk Baltijas jūrā un pēc tam caur jūras produktiem atgriežas pie mums pašiem mikroplastmasas veidā. Ne vien piejūras pašvaldībās, bet arī attālākos novados notiek akcijas piesārņojuma mazināšanai.
Čūskām Latvija ir ziemeļu zeme, tāpēc pie mums sastopamas vien trīs šo poikilotermo (aukstasiņu) dzīvnieku sugas: zalktis, gludenā čūska un odze. Zalktis ir garākā no Latvijas čūskām, gludenā čūska ir retākā, bet odze ir visskaistākā. Ak, jā – odze ir arī vienīgā indīgā. Bez tam tieši odze ir aukstumizturīgākā no visām Latvijas, visām Eiropas un arī visām pasaules čūskām, tāpēc spēj dzīvot un dzīvo vistālāk ziemeļos, pat aiz Ziemeļu polārā loka. Pašsaprotami, ka ziemot šī aukstumizturīgā suga dodas vēlāk par abām pārējām Latvijas čūskām (septembra beigās vai oktobrī), bet atmieg agrāk (jau marta beigās vai aprīļa sākumā).
Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagasta, Jēkabpils novada Atašienes pagasta, Varakļānu novada Murmastienes un Varakļānu pagasta deklarētajiem iedzīvotājiem divas nedēļas nogales šajā mēnesī – 16. un 17., 23. un 24. septembrī – būs atļauta ogošana Teiču dabas rezervātā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Norvēģijas pētnieki Ziemeļu Ledus okeāna dzīlēs atraduši tā dēvētos melnos skursteņus jeb vietas, kur no grunts izplūst vulkāniskās darbības sakarsēts ūdens un tvaiki. Šādu vietu izpēte var sniegt atbildes uz jautājumu par dzīvības izcelšanos uz Zemes.
Izpostīti un līdz ar saknēm izrauti ogu krūmi un citi tiem blakus esošie augi – šādu ainu, veicot regulāru purva un meža teritoriju apskati, arvien biežāk redz Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Lielākoties postījumus rada ogu vākšanas palīgierīces, kuras ogotāji izmanto biznesa nolūkos, iespējami ātri ievācot lielāku daudzumu ogu.
Ceturtdien notikuši vārda došanas svētki Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā mītošajiem lūšu mazuļiem, kurus nokristījuši par Rūdi un Rasu. Jēkabpils jau vairāk nekā 10 gadus ir zoodārza lūšu aizbildņi, tāpēc lēmumu par vārdiem pieņem novada iedzīvotāji, informēja zoodārzā.
Šogad pilsētas pļavu sezona, kur savvaļas augu dabas daudzveidības saglabāšanai līdzdarbojas Latvijas Dabas fonds (LDF), Rīgas dome un apkaimes biedrības, aizvadīta sausuma zīmē, tomēr apkoptajās pļavās pirmo reizi parādījušās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Savukārt Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš, informēja projektā iesaistītie.
15. septembrī pulksten 10 dabas parkā "Ragakāpa" notiks pirmā talka invazīvās vārpainās korintes ierobežošanai, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Talkā, kur projekta "LatViaNature" ietvaros notiks vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākums, piedalīsies arī invazīvo sugu eksperti.
Austrijas provincē Karintijā sarīkotas simboliskas Pasterces ledāja bēres. Pasākuma mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas izraisītai ledāju kušanai Alpos un visā pasaulē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
