Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Baltijas jūrā mītošajām plekstēm ūdens piesārņojuma dēļ izstrādājušies aizsargmehānismi, kas zivīm samazina risku saslimt ar vēzi, tā secināts Tartu Universitātē veiktā pētījumā. Lai arī atsevišķas zivis spēj pielāgoties piesārņotai jūras videi, pētījuma autore norāda, ka enerģiju, kuru zivis šīm pārmaiņām tērē, daudz gudrāk varētu izmantot citur.
Augu veselību ietekmē ne tikai vaboles un citi kukaiņi, bet arī no ārzemēm ievestas sēnes, baktērijas, nematodes – niecīgi organismi, kuri ar aci nav redzami, bet piecu, septiņu gadu laikā iedzīvojas un tad rada lielu postu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.
Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijas Dabas fonds izvieto interneta tiešraides kameras gan pie dažādu aizsargājamo putnu ligzdām, gan zem ūdens – zivju novērošanai. Tiešraides tiek nodrošinātas pamatā no ziedojumiem. Lielākoties pietiek ar pastāvīgo ziedotāju atvēlēto naudu, bet gadījumos, kad rodas nepieciešamība pēc lielākiem ieguldījumiem, fonds lūdz ziedot aktīvāk.
Pasliktinoties ūdens kvalitātes rādītājiem, pagaidām neiesaka peldēties Mārtiņsalas peldvietā Kuldīgā, kas atrodas pie Ventas rumbas, vēstīja Kuldīgas novada pašvaldībā.
Vārds "bites" vairumam asociējas ar medus bitēm – kukaiņiem, kas dzīvo saimēs un mājo stropos, kas jauki zum, toties sāpīgi dzeļ, bet galvenais – kas čakli strādā, piemēram, gādājot mums – cilvēkiem – medu, bišu maizi, putekšņus, vasku un, protams, arī apputeksnē kultūraugus. Taču ir arī bites vientuļnieces – kas tās ir?
Klusā okeāna Melanēzijā atrodas maz zināmās Zālamana salas, kur nesen viesojušies latviešu entomologi, tuvāk iepazīstot šīs eksotiskās vietas dabas daudzveidību. Diemžēl pētnieki saskārušies ar visai skaudru situāciju, secinot, ka atrast pirmatnējos lietusmežus mūsdienās tur ir izaicinājums, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors, entomologs Dmitrijs Teļnovs.
1. augustā notikušajā Rāznas Nacionālā parka robežupes Narūtas straujteces atjaunošanas talkā no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru aizsprostiem attīrīts teju puskilometru garš posms upē, atjaunojot straujtecēm raksturīgās īpašības un uzlabojot vidi aizsargājamām sugām, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Briežutis jeb briežu kaulmuša mieru nedod pat vēlā rudenī, kad cilvēkus mežā sen vairs neapgrūtina dunduri, sīvās mušas un odi. Šie insekti straujā lidojumā metas cilvēkiem matos (vīriešiem arī bārdā), lien ausīs, zem galvassegas un cita apģērba. Kukaiņu mutes orgānu dūrieni izraisa visai netīkamu niezi.
Igaunijā no 1. augusta sākusies lāču medību sezona, vēsta sabiedriskais medijs ERR. Tā ilgs līdz oktobra beigām, šogad drīkst nomedīt kopumā 96 lāčus.
Ķīnā nacionālajā parkā, kas atrodas Guandžou pilsētā, deviņu gadu jubileju nosvinējuši pasaulē vienīgie pandu trīnīši.
Nelegālie augu aizsardzības līdzekļi (AAL) satur nezināmas izcelsmes vielas, kas nav apstiprinātas un tādējādi ir bīstamas gan cilvēku veselībai, gan videi, vēstīja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), mudinot mazdārziņu īpašiekus nepirkt izsvērt šo līdzekļu izvēli un rūpīgi aplūkot produkta marķējumu.
Ticams, ka vairums to Latvijas ļaužu, kuri nav biologi, mežsaimnieki vai lauksaimnieki, vārdu "blaktis", pirmkārt, saista ar gultas blaktīm (Cimex lectularius) vai pat vienīgi ar tām. Gultas blaktis pārstāv sugām nabadzīgo asinsblakšu (Cimicidae) dzimtu. Būdamas hemotofāgi cilvēka ektoparazīti, tās ir mums izsenis pazīstami kukaiņi. Tiesa, šie insekti nereti mielojas arī ar sikspārņu un, ja rodas iespēja, dažu sugu putnu asinīm. Savukārt otras pie mums mītošās asinsblakšu dzimtas sugas – bezdelīgu blakts (Oeciacus hirundinis) – pārstāvji apdzīvo vairāku sugu putnu perēkļus, pārtiekot no to saimnieku asinīm. Taču blakšu kārtas pārstāvji nebūt nemitinās tikai cilvēku un putnu mājvietās. Viņu sugu ir daudz, tās ir daudzveidīgas, sastopamas bezmaz jebkur gan uz sauszemes, gan ūdenī.
Aizvadītajā nedēļas nogalē tiešraidē redzamo balto stārķu ligzdu, kas izvietota uz viena no AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balstiem, pametis viens no trim jaunputniem, pirmoreiz patstāvīgi dodoties savās gaitās.
Šveices pilsētā Ženēvā kāda bezpeļņas organizācija uzsākusi interesantu projektu, izvietojot mobilus ielas ledusskapjus, kas domāti bezmaksas ēdiena izplatīšanai.
Kopš lielākā meža ugunsgrēka Latvijā, kad Slīteres dabas takā izdega 3300 hektāri, pagājis 31 gads. Pa šo laiku mežs bez cilvēku iejaukšanās dabiskos apstākļos pats atjaunojies, kas liecina, ka meždega vēl nav dabas katastrofa un dzīvība pēc tās turpinās visos līmeņos, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" vērtēja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Kristaps Vilks.
Cerībā saglabāt ūpju populāciju Latvijā putniem uzstādītas mucu ligzdvietas kokos, kur tiem būtu vieglāk patverties no tūristu pūļiem. Tomēr ūpji nemetas veidot tur ligzdas, jo grib paskatīties, vai šī vieta droša. Ornitologiem arī neklājas viegli ar šo putnu apsekošanu un pamanīšanu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības "Ūpja programmas" vadītājs Pēteris Daknis.
Viņi nesūc asinis, viņi neuzbrūk maziem bērniem un nevij ligzdas. Tie ir biežāk sastopamie mīti par sikspārņiem, kas ir aizsargājami dzīvnieki. Lai vairāk iepazīstinātu iedzīvotājus ar tiem, ik pa laikam dabas pētnieki organizē sikspārņu vērošanas naktis. Viena tāda aizvadīta Lielstraupes pilī.
Būs māja, būs suns. Māja ir liela, tāpēc vajag lielu suni. Jāņem draudzīgs, jo ģimenē ir bērni – labradors! Šādi iesākas teju katra labradora saimnieka stāsts. Taču tikai retais zina, ko nozīmē šīs šķirnes pamatvajadzības. Parastais labradoru stāsts parasti sākas ļoti rožaini – mazie kucēniņi ir tik piemīlīgi, kā plīša lācīši, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Pieaugušās spāres jeb spāres imago stadijā ir konsekventi kukaiņēdāji, kas pārtiek praktiski tikai no tiem. Citiem nelieliem radījumiem spāru ēdienkartē ir gadījuma raksturs.
Atrodot ievainotus zvērus, nereti cilvēki vēlas tos aprūpēt un ņemt uz mājām. Tomēr kontaktam ir jābūt minimālam – savvaļas zvēru var pabarot un ierīkot tualetes vietu, bet dzīvnieku nevajadzētu pieradināt. Tādā gadījumā viņam ir grūti atgriezties dabiskajā vidē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" norādīja dzīvnieku glābēja Ingvilda Aumeistere.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
