Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Daži saimnieki kaķus laiž ārā, bet daži tos tur dzīvoklī. Pavadot laiku ārā, ir risks saslimt ar dažādām slimībām, kā arī apkārt braucošās automašīnas var savainot vai nogalināt kaķi. Arī meža dzīvnieki var noķert kaķi un ievainot to. Risks ir liels, turklāt iekšā dzīvojoši kaķi dzīvo ilgāk, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" atzina zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.
Pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienas sabrukšanas Liepājā ir aizliegts peldēties visās Liepājas jūras peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties Pāvilostas peldvietā un Kurzemes piekrastē posmā no Liepājas līdz Pāvilostai, informēja Veselības inspekcija (VI).
Egļu astoņzobu mizgrauzis turpina strauji izplatīties, tāpēc Valsts meža dienests (VMD) aicina meža īpašniekus apsekot savas vidēja vecuma un vecākas egļu mežaudzes. Konstatējot kukaiņa savairošanos, īpašniekiem jāvēršas tuvākajā dienesta mežniecībā, lai saņemtu apliecinājumu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē.
Izteiktas slāpes dzīvniekam bieži vien ir bīstams rādītājs, kas norāda uz nopietnu saslimšanu. Ja mīlulis pārmērīgi urinē, ir steidzami jādodas pie veterinārārsta. Iespējams, kaķim vai sunim ir cukura diabēts. Kaķiem tas ir izteiktāks un saistīts ar pārbarošanu, savukārt suņiem – ar slimībām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja veterinārārste Daiga Bokvalde.
Iespējams, nākotnē viena no vērtīgākajām valūtām būs augu sēklas, tādēļ visā pasaulē veidojas kustības, kas krāj un mainās ar mantoto kultūraugu sēklām. Arī Latvijā ir šāda kustība, kuras priekšgalā ir Sandra Stabinge – mantoto kultūraugu kustības iniciatore. Saglabāt savu augu sēklas ir svarīgi, jo kamēr vien mums ir savas sēklas, varam būt droši par pārtikas izaudzēšanu, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
Dzīvniekus vecumdienās nomoka tādas pašas kaites kā cilvēkus – locītavu problēmas, muguras saspringums un deformācija. Veselības uzlabošanai arī dzīvnieki apmeklē fizioterapiju, rietumvalstīs un ASV tā jau sen ir izplatīta prakse. Profilaktiskos nolūkos fizioterapeitu ieteicams apmeklēt jau kucēna vecumā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" norādīja speciāliste Agita Lamstere.
Lai gan Valsts vides dienests nav konstatējis ķīmisku piesārņojumu Iecavas upē, kur savairojušās aļģes, vietējie iedzīvotāji kā iespējamo upes piesārņotāju min netālu esošo uzņēmumu — spirta rūpnīcu SIA "I.S.D.".
Dienvidlatgalē, Dagdas apkārtnes mežos, atrasta Latvijā ļoti reti sastopama sēne – ēnainā jumtene, liecina "Latvijas Valsts mežu" (LVM) publicētā informācija.
Vitas ģimenē jau 12 gadus dzīvo runcis Pifs. Ziemā kaķis dzīvo tikai telpās, bet vasarā – laukos, kur spēlējas ar citiem kaķiem. Pirms pāris mēnešiem Vitas meita Katrīna mājās atnesa četrus gadus vecu kaķenīti Lati no patversmes, un abi kaķi miermīlīgi sadzīvot nespēj. Late vēro un medī Pifu, kurš uz agresiju nereaģē. Zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs iesaka dzīvniekus kopā barot un vienlaicīgi glaudīt, lai raisītu pozitīvas emocijas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Rītabuļļos 21. jūlijā aizvadīta jau ceturtā talka invazīvā auga Tatārijas salāta izplatības ierobežošanai, un šogad atsaucība bijusi lielāka – aptuveni 30 cilvēku vākuši invazīvo augu vairāk nekā kilometra garumā. Talkas ir devušas rezultātu, un Tatārijas salāts kāpās ir konstatēts mazāk, atzina Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste eksperte Līga Apsēna.
Latvijā konstatēti jau vairāk nekā 140 putnu gripas uzliesmojumi, arī lapsām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pievērš uzmanību arī kaķiem – Polijā ar gripu inficējušies un miruši vairāki desmiti šīs sugas pārstāvju. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesors Kaspars Kovaļenko atzina – vīruss var nostabilizēties kaķu populācijā, izplatīties un kļūt par kaķu gripu.
Sākumā trīs, bet šobrīd divi stārķēni – tā šovasar gājis stārķu ģimenei, kura neatlaidīgi izcīnīja savu vietu tomēr ligzdot uz pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra jumta. Biologi saka – šī sezona nav bijusi tā labvēlīgākā stārķu ligzdošanas, un ir daudz ligzdu, kur nav neviena mazuļa vai vasaras laikā stārķēnu skaits ir samazinājies.
Savdabīgie pūpēžu klases pārstāvji zemestauki jeb zemesolas ir vienas no nedaudzajām sēnēm Latvijas dabā, ko var ēst svaigā veidā, piemēram, salātos vai uz maizītes. Tiesa, cilvēkam tīkama šī sēne ir tikai augšanas pirmajā jeb olas stadijā.
Cik bieži jūs esat stāvējuši ar atkritumiem rokās, nesaprotot, kā tos šķirot? Varbūt atbilde ir meklējama piktogrammās? Dānijā īpašas piktogrammas izstrādātas jau 2016. gadā, bet šobrīd šī sistēma ir obligāta visās tās pašvaldībās. Piktogrammas pārņēmis arī atkritumu šķirošanas, nodošanas un apmaiņas poligons Liepājas pusē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja vides inženiere Liene Jākobsone.
Šonedēļ Valsts vides dienests (VVD) saņēmis vairākus satrauktu Iecavas iedzīvotāju ziņojumus, kuri bažījās par iespējamu Iecavas upes piesārņojumu. VVD inspektori pēc upes apsekošanas un analīzēm secinājuši, ka šobrīd mazūdens un sausuma perioda ietekmē ir savairojušās aļģes, informēja VVD, norādot, ka ķīmisku vielu piesārņojums upē patlaban nav konstatēts.
Daļa cilvēku uzskata, ka iemauktu nēsāšana ir saistīta ar riskiem iedzīvoties fizioloģiska rakstura problēmās, piemēram, uz āru izvirzītiem elkoņiem un muguras kaitēm. Vēl daļa uzskata, ka ar kaklasiksnām var traumēt kaklu, žņaugt vai raustīt suni, kā arī izraisīt dzīvniekā lieku stresu. Tomēr katram suņu ekipējumam ir sava nozīme. Dzīvnieka labsajūtai ieteicams izvēlēties iemauktus, kas pieguļ ribām un mugurai, informēja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Klimata pārmaiņu ietekmē Eiropā arvien vairāk izplatās tropu reģioniem raksturīgās odu sugas, kas var izplatīt bīstamas slimības. Horvātija mēģina apsteigt bīstamo sugu invāziju un ar dažādām metodēm cīnās pret odiem.
Murmastienes apkaimē, Varakļānu novadā, devīto reizi 40 gadu laikā mazo ērgļu ligzdā ir konstatēti divi jaunie ērgļi – īpaši rets gadījums, informēja AS "Latvijas Valsts meži" (LVM).
Beļģu aitu suns malinuā ir pieprasīts policijā, armijā un robežsardzē, tomēr nepieredzējušiem saimniekiem šo šķirni neiesaka. Malinuā ir ļoti aktīvs suns, kas ir jāapmāca un kam jāvelta daudz laika. Turklāt arī suņa saimniekam jābūt pieredzējušam un labi apmācītam, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Jau gandrīz trīs nedēļas Latvijā rit oficiālā vēžošanas sezona. Vides inspektori cītīgi uzrauga, lai vēžotāji ievērotu visus noteikumus, taču pirmie pārkāpumi jau fiksēti. Savukārt vides pētnieki ir bažīgi par mainīgo ekoloģiju un invazīvajām vēžu sugām. Tās no ierastās vides izspiež vietējās vēžu sugas, kuru aizsardzībai nav valsts atbalsta.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
