No laikmetīgās mākslas līdz klasikai, no akadēmiskās mūzikas līdz populārajai, no galerijām un koncertzālēm līdz brīvdabas estrādei – kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla programma aiztiecas līdz plašam interesentu lokam. 9. jūlijā, sešpadsmitā festivāla atklāšanas reizē, pieredzamas trīs vizuālas mākslas izstādes un piecstundīgs Riharda Vāgnera opermūzikas vakars.
Autora ziņas
Viena no vecākajām mūzikas izglītības iestādēm Latvijā – Melngaiļskola Liepājā – atzīmē savu simtgadi. Svētkos pulks notikumu, piemēram, koncerti un izstāde. Par mūzikas tālāk dzīvošanu Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un mūzikas izglītību tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta absolventi – mūziķis Jānis Strazds, Andris Ērglis un Pēteris Endzelis.
Priekšplānā ceļot tēmu "Spēle", no 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas.
"Tautas dziesmās visi Jāņu nakts posmiņi ir sadalīti, un mēs tos varam izlasīt un izdziedāt," teic tradīciju kopas "Budēļi" vadītāja Liena Vija Teterovska. Bet, ja Jāņu dziesmu krājums jums nav par rokai – bez bēdu, jo Teterovskai ir vēl pāris risinājumi, lai saime svētkos nesēž klusumā. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par līgotnēm, to meldijām un vārdiem svētku priekšvakarā pastāsta "Budēļu" vadītāja un tradīciju kopas dalībnieks Guntars Vaivars.
"Aizmīlestība" – tā ir dzejnieces Madaras Gruntmanes mīlestības definīcija, ko iepazīt dots ikkatram, kurš ielūkosies viņas jaunajā krājumā. "Ir "iemīlēšanās" un "mīlēt", bet tad ir kaut kas lielāks un augstāks," teic autore. Grāmatu klajā laiž izdevniecība "Neputns", bet redaktora darbu veicis Guntars Godiņš – viņu Gruntmane sauc par savu cilvēku.
No 26. maija līdz 9. jūlijam galerijā "Museum LV" piedzīvojama Jāņa Deinata personālizstāde "Jānis Deinats. Laiki. Tik salda". Šoreiz fotogrāfs priekšplānā licis portretus, un to viņam nudien ir daudz. Gatavojoties izstādei, Deinats jaunatklājis paša pirms 30 gadiem uzņemtus kadrus, kuriem šodienas kontekstā piepulcējas vēl citas, ļoti īpašas nozīmes.
Līdz 11. jūnijam galerijā "Māksla XO" skatāma Ievas Iltneres izstāde "Izšūtais selfijs". Tajā izstādīti mākslinieces adatas darbi, kas vispirms tapuši, iedvesmojoties no senlietu veikalā iegādātiem izšuvumiem, bet turpinājušies jau pavisam citos tēlos. Izstādē aizgājušo laiku motīvi mijas ar mūsu nesenās pagātnes un tagadnes zīmēm.
Linarda Tauna simtgade, mūslaiku Latvijas literārās kopienas, kā arī dzeja un proza no Ukrainas – tam visam no 25. maija līdz 3. jūnijam pievērsīsies literatūras un filozofijas žurnāla "Punctum" festivāls. Programmā ne tikai lasījumi un diskusijas, bet pat dejas performance un koncerti. Tas viss notiks dažādos galvaspilsētas punktos.
Pavasara izskaņā Latvijas Televīzijā (LTV) atgriežas Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītais projekts "Teātris.zip". 10. jubilejas gaidās skatītājiem sarūpēti trīs jauni Latvijas teātru izrāžu ieraksti, bet 11. jūnijā iecerēts košs svētku raidījums. Uz "Teātra.zip" desmitgadi Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atskatās raidījuma veidotāji. Starp citu, savā lokā viņi projekta nosaukumu noīsinājuši un mīļi dēvē par "Zipu".
Par tēmu izraugot dekadenci, no 23. maija līdz 22. jūnijam notiks Rīgas Fotomēnesis. Tā direktors Arnis Balčus atgādina, ka fotogrāfija ir festivāla vadošais, bet noteikti ne vienīgais medijs. Plašo programmu atklās ar mākslinieces Elīnas Semanes izstādi "Mic Drop", viņa arī šī gada festivāla kuratore.
Nupat pirmizrādīta režisoru Pētera Krilova un Ivetas Budrevičas dokumentālā filma "Hekabes jautājums". "Filma ir lielā mērā par mums pašiem, par iekšējiem procesiem, kas notiek mūsos, kad vēlamies kādam palīdzēt," teic Budreviča.
Kultūra kā valsts drošības pamats – uz šādu diskusiju 13. maijā pulksten 16.00 Ģertrūdes ielas teātrī aicina Laikmetīgās kultūras foruma veidotāji – Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija. Tās izpilddirektore Līga Lindenbauma uzsver kultūras un jo īpaši laikmetīgās kultūras, kas reaģē un mijiedarbojas ar mūslaiku aktualitātēm, potenciālu sabiedrības saliedēšanā un plašākas sarunas veicināšanā.
Šīs nedēļas nogalē divi Latvijas lielākie profesionālie simfoniskie orķestri noslēdz ziemas sezonu: 13. maijā Lielajā ģildē gaidāms Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 96. sezonas izskaņas koncerts, savukārt dienu vēlāk – 14. maijā – "Lielajā dzintarā" 141. sezonas pēdējo koncertu sniegs Liepājas Simfoniskais orķestris. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" orķestru vadītāji – Indra Lūkina un Uldis Lipskis – stāsta par pēdējās sezonās piedzīvoto un par to, kas gaidāms priekšdienās.
"Es tomēr esmu teātra cilvēks, es piederu teātrim. Arī kamermūzikā man visvairāk patīk teatrālie gabali" – tā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic spožais soprāns Inga Kalna. Mūzika ir valoda, kurā viņa visveiklāk komunicē ar pasauli, un taisni šajā valodā operdziedātāja uzrunāja arī labdarības koncerta "Slava Ukrainai!" klausītājus. "Pienāk brīdis, kad tev ir jādomā, ko tu pēc sevis atstāj, kādus soļus tu sper, kam tu tici un kamdēļ tu dzīvo," pārdomās dalās Kalna.
"Page Break" – tā nosaukts pavisam jauns starptautiskais dzejas festivāls, kas no 12. līdz 15. maijam notiks Jelgavā. 10 pasaules valstu dzejnieku pulkā arī divi pārstāvji no Latvijas – Inga Gaile un Semjons Haņins. "Page Break" noslēgumā gaidāms dzejkoncerts, kur kopā ar festivāla dalībniekiem uzstāsies laikmetīgās džeza mūzikas kvartets. Festivāla direktore, dzejniece Madara Gruntmane-Dujana atgādina – dzeja ir tā vērtība, kas liek mums saprast, pārvērtēt, uzdot jautājumus, un meklējot atbildes, dzejnieki var būt tie, kuri dod mums pleca sajūtu šajā gaužām sarežģītajā laikā.
Tradicionālās dziedāšanas grupai "Saucējas" vairāku gadu garumā ir izveidojusies draudzība ar Ukrainas folkloristiem. "Saucēju" tradicionālais latviešu repertuārs, kā stāsta viena no dziedātājām, ir tās krāšņās, sarežģītās, daudzbalsīgās dziesmas, un ukraiņiem tieši tādas ir. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" īsā sarunā ukraiņu tradicionālo dziedāšanu tās dažādībā apraksta Janta Meža, Signe Pujāte, Aija Biezaite, Elīna Ellere un Vineta Romāne.
Ar kultūras diplomātiju censties izstāstīt, kas notiek Ukrainā, – tādu mērķi sev izvirzījis kamerorķestris "Kijivas solisti", kuru ziņa par Krievijas iebrukumu tēvzemē sasniedza, esot svešumā. Turpinot koncertēt daždažādās valstīs, mūziķi nes vēsti par ciešanām Ukrainā. Latvijā viņus dzirdēsim 18. aprīlī Dzintaru koncertzālē, 19. aprīlī Lielajā ģildē un 22. aprīlī koncertzālē "Cēsis". Koncertos skanēs arī Ukraiņu komponistu mūzika.
Jebkura kompozīcija tagad skanēs savādāk – par to pārliecināts komponists Pēteris Vasks, kura mūziku Lieldienu laikā dzirdēsim koncertos Cēsīs, Rīgā un Aizputē. Aicināts uz sarunu pāris mirkļus pirms savas dzimšanas dienas, Vasks Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" runā par galveno vēstījumu savā mūzikā un vairākkārt teic godu ukraiņu tautai, kura cīnās par mums visiem.
Līdz 9. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē iekārtota ekspozīcija "B kā baroks". Tajā ir vairāk nekā desmit baroka laika gravīras, kas "ierāmētas" plašākos, skaidrojošos kontekstos – par karu, par baznīcu, par valdnieka kultu un vēl. Daudzskaitlīgajā izstādes veidotāju pulkā ir starpdisciplināri pētnieki, kultūrvēsturiskā mantojuma krājumu glabātāji, mākslinieki, izstāžu praktiķi.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tematiskā vietā ar nosaukumu "Divi Raiņi", 29. martā norisinājās Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA) šogad nominēto izdevumu paziņošana. Izvirzīto, izcelto darbu un izdevēju kopu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pārrunā "LALIGABA 2022" žūrijas darbā neiesaistītie, bet rakstītam vārdam un rakstīšanai vienmēr tuvu stāvošie – Toms Treibergs un Vilis Kasims.
Karikatūrā galvenā ir ideja – par to Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vienisprātis mākslinieki Gundega Evelone un Gatis Šļūka. Līdzās ikdienības asprātīgai apcerei viņi ar karikatūru reaģē arī uz ārkārtējiem un satricinošiem notikumiem, tostarp karu Ukrainā. Šobrīd ir tas brīdis, kad tu nevari zīmēt kaut kādas remdenas bildes, savā pārliecībā dalās Šļūka.
Cildinot izcilu mūziķu sniegumu aizvadītajā gadā un radošā mūža garumā, 8. marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā pasniegtas Lielās mūzikas balvas. Žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, muzikologs un komponists Andris Vecumnieks atklāj, ka žūrija pasvītrojusi jaunos, līdz šim, iespējams, retāk izskanējušos vārdus mūzikā, un novērtējusi tos, kuri sarežģītajos apstākļos nerimās meklējumos. Pati apbalvošanas ceremonija, pieminot karu Ukrainā, aizvadīta klusāk.
Krāšņa daudzbalsība raksturīga Ukrainas tradicionālajai dziedāšanai – par to pārliecināta tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" dalībniece Janta Meža. Viņa vairākus gadus dzīvojusi Ukrainā un vākusi ukraiņu tradicionālās dziedāšanas kolekciju. Šodien, līdzi dzīvojot Ukrainas iedzīvotājiem, Meža aicina klausīties ukraiņu dziedātu psalmu.
Nupat iesācies nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" laiks. Nominantu vidū arī režisors un kinooperators Andrejs Verhoustinskis. Žūrija izcēlusi autora pilnmetrāžas dokumentālo filmu par gleznotāju Birutu Delli – "Delle" un ar nomināciju atzīmējusi viņa režiju. Kā atklāj Verhoustinskis, ar filmas varoni – mākslinieci – viņu vieno rūpīga attieksme pret darbu.
8. martā vakarā "Lielās mūzikas balvas 2021" ceremonijā diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Imants Resnis saņems balvu par mūža ieguldījumu. Viņam tuva latviešu mūzika. Diriģents to sajūt un interpretē, jo kurš gan cits to darīs, ja ne latvieši paši.
"Tija. Māksla, revolūcija, mīlestība" – tā literatūras un teātra zinātniece, kritiķe Silvija Freinberga nosaukusi grāmatu, kurā kādam jaunatklāj, citam atgādina gleznotāju Otīliju Leščinsku (1884–1923). Autori ar mākslinieci vieno tieša saite, un tas arī bijis par iemeslu ķerties klāt rakstīšanai.
Savijot mūziku un vārdu, tapis ieraksts "Es domāju uz Tevi". Tajā saistošs Aspazijas un Raiņa laikmeta un dzīvju stāsts, kuru izstāstīt līdzās Ievas Paršas un Pētera Trasuna kompozīcijām palīdz Emīla Dārziņa klasiskās kordziesmas un rakstnieka Roalda Dobrovenska trāpīgās replikas, kā arī Aleksandra Vaicehovska skaņu partitūra. Ieraksta atvēršanas koncerts notiks 17. decembrī pulksten 19.00 izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa".
No 8. līdz 21. decembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešsaistē pieredzama dokumentālo video stāstu izstāde par dzimumā balstītu vardarbību "Voices of Violence" jeb "Vardarbības balsis". Tās mērķis – radīt telpu, kurā sieviešu no Dānijas, Islandes, Baltkrievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas traģiskās un biedējošās realitātes varētu tikt sadzirdētas.
Grupa "Katedrāle", iespējams, bija pirmā rokgrupa Latvijā, un tagad tās daiļrade atdzimst pavisam jaunā veidolā. Festivāla “Windstream 2021” noslēguma koncertā 10. oktobrī apvienības neatkārtojamā muzikālā stilistika atklāsies tās dibinātāju – Viļņa Šmīdberga un Gunāra Šimka – darbā “Katedrāle”. Līdz ar vokālistiem Ati Zviedru un Ati Ieviņu pirmatskaņojumā piedalīsies rokmūzikai neierasts sastāvs – pūtēju orķestris “Rīga”.
Pienācis “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” priekšvakars. Gala lēmums ir starptautiskās žūrijas atbildība, bet konkursa atlases žūrija, balvai izvirzot 11 pretendentus, savu darbu jau paveikusi. Atskatoties uz procesu Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” ēterā, atlases žūrijas pārstāvis, kinorežisors Uģis Olte atzīst, ka pietrūcis projektu ar augstiem domas ideāliem, kas būtu īstenoti par salīdzinoši pieticīgiem līdzekļiem. Savukārt “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021” saņēmējs, arī atlases žūrijas dalībnieks un "RUUME arhitekti" arhitekts Oskars Vāvere izvēlas izcelt publisko ēku vērtīgos, īpašos risinājumus. Abi tostarp dalās novērojumos par arhitekta profesijas specifiku.
28. augustā Liepājas Jūrmalas parkā ar dejas izrādi "Vilkaču mantiniece" savu 50. jubileju atzīmēs horeogrāfs, vairāku deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš. Sarunā ar Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” vadītāju Zigfrīdu Muktupāvelu jubilārs stāsta gan par jauno izrādi un kolektīva darba organizēšanas izaicinājumiem pandēmijas laikā, gan par radošo procesu kā tādu. Šobrīd viņš ir aktīvi iesaistīts vēl kādas svētku reizes plānošanā – tie ir 2023. gada Dziesmu un deju svētki.