Kultūras ziņas

Rīgā viesojas viens no kinētiskās mākslas pamatlicējiem - Rožē Vildērs

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

LNSO noslēguma koncertā Rahmaņinovs, Ditijē, Maskats

LNSO sezonas noslēguma koncertā skanēs Rahmaņinovs, Ditijē un Maskats

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 96. sezona tuvojas noslēgumam, un, kā ierasts, tā tiks atzīmēta ar košu koncertu. Šoreiz skanēs Rahmaņinova Trešā simfonija, franču komponista Anrī Ditijē čellkoncerts un Artura Maskata pirms 40 gadiem komponētais diplomdarbs "Cantus diatonicus".

Latvijas Nacionālā simfoniskākā orķestra mēģinājumā skan Sergeja Rahmaņinova Trešā simfonija. Tā iekļauta orķestra 96. sezonas noslēguma koncerta programmā, kas Lielajā ģildē izskanēs šo piektdien, 13. maijā.

Pie diriģenta pults būs Andris Poga, kurš atklāj, ka sākotnēji šī programma tapa Latgales vēstniecībai "Gors" Rēzeknē, jo bija plānots, ka Lielajā ģildē šajā laikā notiks renovācija. Taču,  remonta darbiem kavējoties, orķestris sezonas noslēgumus tomēr var pavadīt savās mājās.

LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans par Rahmaņinova Trešo simfoniju stāsta: "Tā ir tīra mūzika, tīras emocijas, tur nav nekāda ne konteksta, ne programmatisma iekšā, mēs varam tikai minēt, kas Rahmaņinovam bija dvēselē tajā brīdī. Bet mūziķim spēlējot – vienkārši tīra mūzikas esence. Tas ir kopīgs visai programmai."

Tāpat koncerta programmā iekļauts komponista Anrī Ditijē postmodernais čellkoncerts "Tout un monde lointain...", kura solo partiju atskaņošanai orķestris ir uzaicinājis franču čellistu Edgaru Moro.

Kā ierasts, sezonas noslēguma koncertā skanēs arī kāda latviešu autora darbs. Un šoreiz tas būs Artura Maskata "Cantus diatonicus", kas bija komponista diplomdarbs un simfoniskā orķestra izpildījumā pirmo reizi izskanēja pirms 40 gadiem. "Tā ir tāda neliela parafrāze par polifoniju, gandrīz vai tāds vingrinājums par polifoniju simfoniskā orķestra krāsās un ar ļoti latvisku kolorītu – tur pat ir tautasdziesmu citāts," Maskata skaņdarbu raksturo Andris Poga. "Es domāju, ka klausītājiem būs interesanti ieraudzīt un izdzirdēt, kāds Arturs Maskats kā komponists sevi juta un prezentēja pasaulei pirms četrdesmit gadiem un kas no tā viņā ir saglabājies."

Orķestra mākslinieciskais padomnieks jau minēja, ka Lielā ģilde joprojām gaida renovācijas darbu sākumu. Bet jau 12. maijā orķestra vadība sola iepazīstināt ar kolektīva nākamo galveno diriģentu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt