Pēc bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles vārdiem, viens no iemesliem, kāpēc Latvija pasūtījusi kompānijas "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19 maksimālo daudzumu, bijis tāds, ka pētījumā tā vienīgā no visām spējusi pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, uz jautājumu par to, vai ar vakcīnu pret Covid-19 sapotētie var ne tikai smagi neslimot paši, bet arī neinficēt citus, joprojām nav skaidras atbildes.
Autora ziņas
Pagājušā gada vasarā Latvija kļuva par oficiālo dalībnieci programmā, kuras nolūks bija noskaidrot, cik noderīgs ar Covid-19 saslimušo ārstēšanā ir remdesivīrs. Tomēr, kā uzzināja Rus.lsm.lv, galu galā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paspārnē notikušajos izmēģinājumos Latvija piedalīties nevarēja. "Un paldies Dievam," saka Zāļu valsts aģentūrā.
Vai iespējams vakcinēties, apejot rindu? Bet par naudu? Un par ļoti lielu naudu? Tvitera Latvijas segmentā ir ne mazums "sludinājumu", kurus ievietojuši arī visai pazīstami cilvēki, par gatavību vakcinēties (tostarp – par maksu) to vietā, kuriem vakcīna pienākas jau tagad, bet kuri vakcinēties nevēlas. Tomēr tas ir tikai viens no "ēnu faktoriem" un ar vakcināciju saistītajiem riskiem – korupciju, klajiem kriminālnoziegumiem un sabotāžu. LSM.lv apkopoja tikai dažus no tiem.
Medicīnas zinātnē pastāv pamatota versija, ka dažas vakcīnas, kuras tiek potētas bērniem, pēc gadiem izraisa vēzi, paziņojis dīdžejs un dziedātājs Horens Stalbe. "Melu detektora" pārbaudē noskaidrojās, ka šim izteikumam nepiekrīt ne Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūtā, ne Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ne Pasaules Veselības organizācijā. Tomēr šāds viedoklis nav radies tukšā vietā.
Pēc Covid-19 pārslimošanas praktiski nav iespējams saslimt atkārtoti, tāpēc var mierīgi iet bez maskas uz teātri vai sporta zāli. Bet tam, kurš nekad nav smēķējis, dzer vitamīnus un ievēro veselīgu dzīvesveidu, pēc inficēšanās ar Covid-19 draudētu ne vairāk kā klepus. "Melu detektors" pārbaudīja šīs un citas Pētera Apiņa, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekļa (bet vēl ne tik sen – priekšsēdētāja), idejas.
Valdība nolēmusi, ka skolās pastāvīgi jāvalkā sejas maskas, taču, radot iespaidu par rūpēm par bērniem, tiks nodarīts kaitējums viņu veselībai, paziņojis Daugavpils mērs Igors Prelatovs ("Mūsu partija"). Šādam viedoklim kategoriski nepiekrīt Bērnu klīniskās slimnīcas speciālisti. Valsts otrās lielākās pilsētas mērs, LSM.lv paskaidrojot savus izteikumus par masku kaitīgumu bērniem, sniedza vēl vairākus nopietnus iemeslus pārbaudei ar "Melu detektoru".
Pēdējos desmit gados Rīgā nosiltinātas tikai 180–190 mājas, turklāt nevienai no tām apsaimniekotājs nav pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP), paziņoja galvaspilsētas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Bankas ne īpaši vēlas kreditēt RNP ēku siltināšanu, viņš piebilda. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, to māju skaits Rīgā, kuras nosiltinātas pēc eirofondu programmām pēdējos desmit gados, ir vēl mazāks – tikai 63. No tām RNP ir apsaimniekotājs deviņām. Atrast apstiprinājumu tam, ka bankas negrib kreditēt tieši RNP projektus, neizdevās.
"Ha, "Aranet4" nokļuvis arī CNN ekrānā," tviterī rakstīja Normunds Bergs, pēc pasaules mērogiem mazītiņa uzņēmuma "SAF Tehnika" vadītājs. Vienu no tā ražojumiem Covid-19 dēļ, pēc viņa vārdiem, "pērk kā traki", lai izmantotu skolās. Pasaulē. Bet ne mājās, Latvijā.
Latvijas dati par nāves gadījumiem sociālajos tīklos rada sazvērestības teorijas. Piemēram, oficiālais nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis bijis Covid-19, aprīlī bija deviņi cilvēki, maijā – trīs, bet augustā – viens. Savukārt, ja summē ar Covid-19 mirušo skaitu, par kuru ik dienu ziņo tās pašas valsts struktūras, iznāk citi rezultāti: 15 - aprīlī, deviņi - maijā un divi - augustā. Turklāt to nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis bijis gripa un pneimonija, ir vairākas reizes lielāks: attiecīgi 33, 34 un 31.
Latvijas valdība nav pieņēmusi lēmumu par vērtīgākā un pelnošākā valsts uzņēmuma "Latvenergo" akciju kotēšanu biržā. Bet iedomāsimies, ka tas ir noticis. Investori – tostarp tūkstoši vienkāršo cilvēku un, iespējams, personīgi jūs – iegādājušies ceturtdaļu kompānijas akciju (cerībā uz labām dividendēm!). Bet pēc kotēšanas biržā sākuma akcijas cena strauji krīt. Jūs redzat, ka jūsu "drošā uzņēmuma" akciju pakete, kurā esat ieguldījis savus sūri, grūti nopelnītos 5000 eiro, tagad maksā 4089 eiro. To pēdējā mēneša laikā piedzīvojuši "Latvenergo" Lietuvas konkurenta "Ignitis Group" akcionāri, tostarp arī Latvijā.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paziņojis, ka Latvijas valdība nolēmusi ieguldīt "airBaltic" vairāk nekā 380 miljonus eiro un šī nauda galvenokārt tiks iztērēta, lai iegādātos lidmašīnas "Airbus", bet tas nozīmē sildīt ekonomiku Hamburgā, kur tās tiek ražotas, nevis Latvijā. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, politiķis ir kļūdījies gan attiecībā uz ieguldījumu summu, gan lidmašīnu ražošanas vietu. Tomēr ar citiem apgalvojumiem viss nav tik viennozīmīgi.
"Manā gadījumā tas ir vaļasprieks, man garāžā ir metināšanas aparāts. Tas ir veids, kā atslēgties no ikdienas rutīnas," stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Pirms diviem gadiem viņš iestājās gāzmetināšanas kursos, kas tiek finansēti par valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem. Šoruden atkal devies mācīties, lai apgūtu citu metināšanas tehnoloģiju. Viņš teic, ka ekonomikai no "kursiem vaļaspriekam" var būt labums, pat ja aiziet no darba Latvijas Bankā Rutkaste pagaidām nedomā.
Izskatās, ka koronavīrusa otrais uzliesmojums vai, precīzāk sakot, tā ekonomiskās sekas izraisa otro izpārdošanas vilni pasaules akciju tirgos. Bet tas ietekmē arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuriem drīz jādodas pensijā. Kas pašlaik notiek ar otrā līmeņa pensiju uzkrājumiem, cik Latvijas iedzīvotāju zaudējuši daļu nevis virtuālas, bet pilnīgi reālas pensiju naudas šā gada martā un kas mainījies spēles noteikumos – par to LSM.lv apskatā.
Militārās parādes ir padomju, nevis pirmskara Latvijas tradīcija, paziņojis Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins, komentējot to, ka Covid-19 epidēmijas dēļ šogad atceltas 11. un 18. novembra militārās parādes. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, neatkarīgajā Latvijā laikā starp abiem pasaules kariem parādes – lielas un mazas – tika rīkotas regulāri.
Pēc tam, kad piektdien, 9. oktobrī, valdība atcēla 10. un 11. oktobrī paredzētos Rīgas maratona pasākumus (kuri notika virtuālā režīmā), premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka tas bijis nevis politisks lēmums, bet gan ticis sekots epidemiologu rekomendācijām. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka epidemiologi tajā dienā nav bijuši noskaņoti tik kategoriski.
Atlaides (dažkārt lielas), kādas reklāmās piedāvā autodīleri, kuri pārdod gan jaunas, gan mazlietotas mašīnas, ir rezultāts vairāku faktoru, tostarp Covid-19, sakritībai. Bet tirgotāji izjūt arī vīrusa pozitīvo ietekmi – personīgais automobilis daudziem kļuvis par līdzekli, kā neinficēties sabiedriskajā transportā. Kopumā nevar teikt, ka sākusies personīgo automašīnu un korporatīvo autoparku izpārdošana, drīzāk runa ir par atsevišķām problemātiskām nozarēm, uzskata autodīleru organizācijas "Auto asociācija" prezidents Andris Kulbergs.
Sintezēt indīgo kaujas vielu “Novičok”, ar kuru tika saindēts Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs, ir ķīmiski vienkāršs uzdevums. Tomēr tam vajadzīga speciāla laboratorija, bet Latvijā tādas nav bijis Padomju Savienības laikā un nav arī tagad, intervijā Rus.lsm.lv sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes loceklis, akadēmiķis Ivars Kalviņš, komentējot nesenos Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus par “Latvijas pēdām” Navaļnija saindēšanā.
Makaronu izstrādājumu ražotājs “Dobeles dzirnavnieks” kopā ar uzņēmumiem no vēl trīs valstīm apsūdzēts cenu dempingā Dienvidāfrikas tirgos. Sūdzību iesnieguši turienes konkurenti. Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) Tirdzniecības komisija vēsta, ka “atbilstoši pirmajam izvērtējumam ir pierādījumi par dempingu” un ka vietējā makaronu rūpniecība tā dēļ zaudē peļņu un darbiniekus. “Dobeles dzirnavniekam” dots laiks līdz 27. oktobrim attaisnojošu argumentu iesniegšanai. Savukārt “Dobeles dzirnavnieks” apsūdzības dempingā noraida.
"Ražošanas aprīkojums bija superbēdīgā stāvoklī. Man pat nav skaidrs, kā viņi tur īsti strādāja," par bankrotējušo akciju sabiedrību "Dzintars" LSM.lv teica "Madara Cosmetics" valdes loceklis Uldis Iltners. "Dzintara" aktīvus nesen iegādājās Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis. Jaunais īpašnieks, kurš līdz šim ar kosmētiku nav bijis saistīts, savus plānus pagaidām detalizēti nekomentē.
Latvijas jaunā paaudze jau praktiski vairs nepērk sērijveida dzīvokļus, paziņojis Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads intervijā aģentūrai LETA, kas publicēta daudzos interneta portālos. "Melu detektora" pārbaudē noskaidrojās, ka šis apgalvojums acīmredzami neatbilst patiesībai. Pats Buks-Vaivads atzina, ka neveiksmīgi izteicies – viņš domājis tos gados jaunos cilvēkus, kuri labi pelna.
Mikita Mikado ir pazīstams Baltkrievijas informācijas tehnoloģiju (IT) jomas biznesmenis, jaunuzņēmuma "PandaDoc" dibinātājs, viņš apsver Latviju kā vienu no variantiem, uz kurieni no Minskas pārcelt darbiniekus un biznesu. Nodokļu nosacījumi jaunuzņēmumiem te nav sliktāki kā Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, sacīja Mikita Mikado sarunā ar Rus.lsm.lv.
“Baltkrievi ir ļoti mierīgi un miermīlīgi cilvēki, viņiem ir augsts sāpju slieksnis, tomēr Lukašenko to ir pārkāpis,” LSM.lv saka ar partneriem Baltkrievijā strādājošais Latvijas uzņēmējs Aleksandrs, kurš vēlējās palikt anonīms (LSM.lv redakcijai ir zināms viņa pilns vārds). Viņš ir Latvijas pilsonis, bet kopš 90. gadu vidus dzīvo un strādā abās valstīs.
“Mēs ceram uz labāko. Tomēr, ja viss beigsies slikti, tos, kuri publiski protestējuši pret Lukašenko, vajās,” sarunā ar LSM.lv savu vēlmi palikt anonīmai skaidro Baltkrievijas pilsone (viņas vārds LSM.lv redakcijai ir zināms). Viņa vairākus gadus mācījusies Latvijā un šeit strādājusi informācijas tehnoloģiju nozarē, bet pandēmijas laikā atgriezusies Minskā pie vecākiem.
Baltkrievijas Republikas pilsone Darja Skakovska (28) atbrauca uz Latviju 2011. gadā – lai mācītos. Kopš tā laika dzīvo šeit, strādā informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Pēdējā laikā uzdod sev sāpīgu jautājumu – vai mainīt Baltkrievijas pasi pret Latvijas pasi. Nesenajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās bija brīvprātīgā novērotāja iecirknī vēstniecībā Rīgā. Pēc tam – stāvēja piketos pie tās pašas vēstniecības.
Pēc telekanāla "Rīga TV24" raidījuma vadītāja Aivja Ceriņa vārdiem, 96% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu jūlijā nobalsojuši par grozījumiem Krievijas konstitūcijā un vairāk balsu "par" bijis tikai Čečenijā. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, Ceriņš kļūdījies gan ar formulējumu, gan ar skaitli, cik procentu nobalsojuši "par".
Pēc žurnālistes Anitas Daukštes vārdiem, pēdējā laikā lielākā daļa gadījumu, kad notikusi inficēšanās ar Covid-19, saistīta ar cilvēkiem, kuri atbrauc no ārzemēm. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs teic, ka tas ir "nedaudz mīts" un tādu gadījumu ir mazāk par pusi. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, abām pusēm savā ziņā ir taisnība – jautājums ir par to, kā skaita.
Pusotru mēnesi pirms Rīgas domes vēlēšanām Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) publicējis blogu par to, kādas ir konservatīvo politiķu deviņas pamatvērtības, un ierakstījis tviterī, ka šis teksts "obligāti jāizlasa". Kā noskaidroja "Melu detektors", dažas Eglīša tēzes par konservatīvajiem izraisījušas ne mazāk kā izbrīnu akadēmiskajā vidē.
“YouTube” šova “Trojan” autors Ņikita Trojanskis ir žurnālists amatieris, kurš uzdod arī sarežģītos “krievu jautājumus” un ar kuru kopā iedzert alu ir gatavs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība). Trojanskis absolvējis latviešu skolu – Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, ieguvis balvas starptautiskajās ķīmijas un bioloģijas olimpiādēs. Nesen beidzis Kembridžas Universitāti (bioloģija un menedžments) un atgriezies Latvijā. Par pieticīgu algu strādā Slimību profilakses un kontroles centrā.