Sestdiena, 27. aprīlis

Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, D vējš, 6m/s
LSM Bērnistaba

Sergejs Pavlovs

LSM.lv autors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
«Esam spiesti!» – «Latvenergo» lūdz klientus maksāt vairāk, nekā paredz līgums
«Esam spiesti!» – «Latvenergo» lūdz klientus maksāt vairāk, nekā paredz līgums
Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus. Tuvākajos mēnešos redzēsim bankrotus, prognozē "Latvenergo". Starp citu, bijušais monopols jau pats vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā, ziņo RUS.LSM.lv.
«Šašliki Mangaļos» (ne)tiek pārdoti, un nevajag par to rakstīt
«Šašliki Mangaļos» (ne)tiek pārdoti, un nevajag par to rakstīt
Šašliku ēstuve Mangaļos, kuru daudzi dēvē par leģendāru un vecāko Rīgā, kā jau rakstījuši plašsaziņas līdzekļi, tiek pārdota. Vai arī netiek pārdota. Rus.lsm.lv devās uz Mežaparka nomali un aprunājās ar šašliku ēstuves vadītāju Edgaru, kurš aiz letes stāv jau gandrīz 30 gadu.
Vai taisnība, ka robežsargi nav ielaiduši Latvijā 1005 cilvēkus
Vai taisnība, ka robežsargi nav ielaiduši Latvijā 1005 cilvēkus
Vairāk nekā tūkstotis cilvēku mēģinājuši nelegāli pāriet Latvijas robežu gandrīz mēneša laikā, no 10. augusta līdz 6. septembrim, taču viņiem likts doties atpakaļ, trešdien ziņoja aģentūra LETA, atsaucoties uz robežsardzi. Patiesībā robežas Latvijas pusē neviens nezina, cik cilvēkiem likts atgriezties Baltkrievijā. Viens pārkāpējs, kas divreiz mēģinājis pāriet robežu dažādās dienās un kuram divreiz likts doties atpakaļ, robežsardzes statistikā tiek fiksēts kā divi cilvēki.
Iekšlietu ministres padomniece: Bēgļi var doties pa «normālo» ceļu, caur Rīgas lidostu
Iekšlietu ministres padomniece: Bēgļi var doties pa «normālo» ceļu, caur Rīgas lidostu
Robežsargiem ir precīzas instrukcijas, kā individuāli novērtēt katru migrantu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), 16. augustā tiekoties ar tiesībsargu. Par to, kādas konkrēti ir šīs instrukcijas, Iekšlietu ministrijā – pēc vairāku dienu pārdomām – Rus.lsm.lv pastāstīt atteicās: lai to neizlasītu un neizmantotu tie, kuri grib iekļūt Latvijā.
Pensiju «krājcūciņai» 20 gadu: «galvenais – nepazaudēt naudu» – politiķu kļūda, par kuru samaksāsim...
Pensiju «krājcūciņai» 20 gadu: «galvenais – nepazaudēt naudu» – politiķu kļūda, par kuru samaksāsim mēs visi
"Tas ir nepieciešams nosacījums, ja gribam, lai mums ir normālas pensijas," par pirmo pensiju otrā līmeņa plānu, kuri akcijās varēs ieguldīt līdz 100% līdzekļu, parādīšanos Latvijā saka "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. Cits viedoklis ir labklājības ministram Gatim Eglītim (Jaunā konservatīvā partija): pasaules akciju tirgi nav veicinājuši 1,3 miljonu Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu pieaugumu. Kuram no viņiem taisnība un kas jums jāzina par savu kapitālu, noskaidroja Rus.lsm.lv.
Izņēmumi nepasargā – arī jaunā māmiņa var zaudēt darbu. Minimālo sociālo iemaksu «neloģiskās» sekas
Izņēmumi nepasargā – arī jaunā māmiņa var zaudēt darbu. Minimālo sociālo iemaksu «neloģiskās» sekas
Izmaiņas tiesību aktos, kas stājušās spēkā 1. jūlijā un kuru dēļ sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas (ne mazāk kā 170 eiro mēnesī) jāveic pat par tiem darbiniekiem, kuri saņem mazāk par minimālo algu, rada atšķirīgas attieksmes un iespējams, diskriminācijas riskus darba tirgū, uzskata Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti. Un – paradoksālā kārtā – var ciest arī tie, kurus, kā varētu šķist, jaunais likums aizsargā dzelžaini.
Atvainojiet, bet mēs jūs atlaidīsim, jo esat pārāk vērtīgs kadrs. No minimālajām sociālajām iemaksām...
Atvainojiet, bet mēs jūs atlaidīsim, jo esat pārāk vērtīgs kadrs. No minimālajām sociālajām iemaksām cietīs tie, kuri vēlas piestrādāt
"Žēl, ka darbu turpmāk grūti vai neiespējami būs atrast kādam, kuram tas tik ļoti nepieciešams," saka tīkla "Pica Lulū" direktore Maija Zariņa. Tas ir teikts par tiem, kuri agrāk stājās darbā picērijā, lai piestrādātu dažas maiņas nedēļā, un attiecīgi saņēma mazāk par minimālo algu. No 1. jūlija darba devējiem par šādiem darbiniekiem sociālās apdrošināšanas iemaksas jāmaksā kā no minimālās algas, un daži jau nolēmuši "piestrādātājus" vairs darbā neņemt.
Daudz smēķē? Polise par 50–70 eiro dārgāka. Kā Latvijā apdrošināt veselību par savu naudu
Daudz smēķē? Polise par 50–70 eiro dārgāka. Kā Latvijā apdrošināt veselību par savu naudu
Ja jums ir medicīniskā apdrošināšana, ir 99% iespējamība, ka to jums nopircis darba devējs. To, ka savu veselību Latvijā var apdrošināt arī individuāli, par saviem līdzekļiem, daudzi nezina, – tā dara tikai daži tūkstoši cilvēku. Turklāt apdrošinātājiem pret šādiem individuālajiem klientiem ir piesardzīga attieksme, jo viņiem ir aizdomas, – ja kāds pats nolēmis nopirkt polisi, visticamāk, šim cilvēkam ir problēmas ar veselību.
«No tā ciešam mēs visi». Valsts nav aizsargājusi «Grindeks» mazos akcionārus
«No tā ciešam mēs visi». Valsts nav aizsargājusi «Grindeks» mazos akcionārus
Valsts, mēģinot piedzīt no Kirova un Filipa Lipmaniem 1,9 miljonus eiro, maijā tiesas cīņā svinēja pirmo uzvaru (vēl ne galīgo), taču nav aizsargājusi pārējos bijušos "Grindeks" mazos akcionārus. Viņu ir simti, taču vairākums nesāka tiesāties, bet tie, kuri tomēr riskēja, zaudēja. Mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība Latvijā darbojas slikti, saka pazīstamais jurists Edgars Pastars; un no tā cieš ne tikai abstraktie "biržas spekulanti", bet arī konkrēti mēs visi.
«Swedbank» un «Printful» atbalstījuši LGBT. Kas tagad sagaida to klientus un darbiniekus
«Swedbank» un «Printful» atbalstījuši LGBT. Kas tagad sagaida to klientus un darbiniekus
"Protams, nē!" "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops atbild uz Rus.lsm.lv jautājumu, vai bankas valdē būs geju kvotas. Šo jautājumu – un arī daudzus citus – bankai uzdod sociālajos tīklos, kopš uzņēmums pirmo reizi atbalstīja "Baltic Pride" (bet pirms tam – arī "dažādības hartu"). Kas konkrēti mainīsies to uzņēmumu korporatīvajā vidē, kuri atbalstījuši praidu un LGBT tiesības, to pārstāvjiem nereti ir grūti atbildēt. Taču kopējo pārmaiņu filozofiju viņi paskaidro.
Jums piedāvā prēmiju par potēšanos pret Covid-19? Varat iet uz tiesu (precizēts)
Jums piedāvā prēmiju par potēšanos pret Covid-19? Varat iet uz tiesu (precizēts)
Maksāt personālam prēmijas par vakcināciju pret Covid-19, ko jau dara daži uzņēmumi un ko aicina darīt Latvijas Veselības ministrija, ir tiesību normu pārkāpums, par ko bizness var tikt sodīts. Tā uzskata Darba inspekcija, taču Veselības ministrija tai nepiekrīt. Premjera Krišjāņa Kariņa birojs no šo nesaskaņu atrisināšanas distancējas.
Fiktīva vakcinācija pret Covid-19. Signāli par pieprasījumu ir, saka KNAB. Neesam dzirdējuši, apgalv...
Fiktīva vakcinācija pret Covid-19. Signāli par pieprasījumu ir, saka KNAB. Neesam dzirdējuši, apgalvo ārsti un Veselības inspekcija
Daži cilvēki ir jautājuši, vai varu nokārtot "fiktīvu vakcināciju", stāsta Ādažos praktizējošā ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava. Iespējamā motivācija šādiem pošu pretiniekiem var būt dažāda – no "darba devējs pieprasa" līdz iespējai ceļot bez Covid-19 testiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saņem signālus par iespējamo interesi par potēšanas sertifikātu viltošanu. Ģimenes ārstu asociācijās uzskata, ka tas ir neiedomājami.
150 eiro prēmija par poti pret Covid-19 vai «svina apakšbikses» par atteikšanos. Kā uzņēmumi Latvijā...
150 eiro prēmija par poti pret Covid-19 vai «svina apakšbikses» par atteikšanos. Kā uzņēmumi Latvijā motivē darbiniekus vakcinēties
Pēc pirmās devas – 50 eiro. Vēl 100 eiro – par otro poti. Tā savus darbiniekus motivē potēties pret Covid-19 riekstu un žāvētu augļu vairumtirgotājs "Alis Co". Vēl vērienīgāk ietvert vakcināciju prēmēšanas sistēmā domā elektronikas ražotāja "SAF Tehnika" vadība. Tomēr nevar teikt, ka pierunāšana "pa labam" ir ļoti iedarbīga. Un, kā noskaidroja Rus.lsm.lv, daži uzņēmēji pat ir gatavi atlaist "antivakserus" ar īpaši stingru nostāju.
Kas notiek ar «Olainfarm»: vai mainīsies īpašnieki un vai tas ir labi biznesam
Kas notiek ar «Olainfarm»: vai mainīsies īpašnieki un vai tas ir labi biznesam
Iespējams, viena no Latvijas farmācijas līderiem trīs gadus ilgušais "akcionāru karu" periods tuvojas beigām. Ja izrādīsies, ka Valērija Maligina trīs mantinieču apvienība nozīmē nevis pagaidu pamieru, bet mieru, ir iespējas ar labiem nosacījumiem piesaistīt stratēģisko investoru. Tomēr risks joprojām paliek.
«Klausījāmies par krīzi un brīnījāmies». Kas notiek ar dzīvokļu remontiem Covid-19 laikā
«Klausījāmies par krīzi un brīnījāmies». Kas notiek ar dzīvokļu remontiem Covid-19 laikā
"Visiem "mūsējiem" jau vasarā radās šī dīvainā izjūta – visapkārt taurē par krīzi, ka kaut kur cilvēki paliek bez darba, kafejnīcas un restorāni tiek slēgti, bet pie mums pa telefonu visu laiku tiek pieņemti pasūtījumi," Rus.lsm.lv pastāstīja kāds dzīvokļu remontu meistars. Tomēr sava specifika šim bumam bija – brīžiem cilvēki baidījās ielaist mājās svešus, bet materiālu iegādei ierobežojumu dēļ slēgtajos veikalos bija jāizmanto shēmas.
Vai Ints Teterovskis stāsta patiesību par kordziedāšanas bīstamību Covid-19 laikā
Vai Ints Teterovskis stāsta patiesību par kordziedāšanas bīstamību Covid-19 laikā
Lai gan visapkārt runā, ka kordziedāšana ir bīstama Covid-19 izplatīšanās kontekstā, patiesībā zinātniska apstiprinājuma tam nav, – tā ir tikai populāra spekulācija. Gluži otrādi – cilvēki, kas nodarbojas ar kordziedāšanu, mazāk izplata vīrusu, jo kontrolē gaisa plūsmu. Tā uzskata pazīstamais kordiriģents Ints Teterovskis. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka zinātnieki ir praktiski vienisprātis – mikrodaļiņas, kas izdalās kordziedāšanas laikā, ir ļoti iespējams cēlonis "superinficēšanās" gadījumiem koru kolektīvos.
Vai Jānis Reirs un Dace Zavadska saka patiesību par «AstraZeneca» vakcīnas iedarbīgumu
Vai Jānis Reirs un Dace Zavadska saka patiesību par «AstraZeneca» vakcīnas iedarbīgumu
Pat viena "AstraZeneca" vakcīnas pret Covid-19 deva ir līdzvērtīga pilnam kursam (divām devām) citu (Latvijā izmantojamo) vakcīnu, valdības sēdē 13. aprīlī paziņoja finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"). Viņu citēja ziņu aģentūra LETA, bet pēc tam – arī citi Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Kā noskaidrojās "Melu detektora" pārbaudē, ar līdzvērtīgumu viss nav tik viennozīmīgi.
Potes pret Covid-19 būs jāatkārto. Latvijas valdība vēl nedomā par otro vakcinācijas vilni
Potes pret Covid-19 būs jāatkārto. Latvijas valdība vēl nedomā par otro vakcinācijas vilni
Vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 reizi gadā (optimistiskais variants) vai pat divreiz gadā (pesimistiskais variants) jau gatavojas Izraēla un Lielbritānija, kuras ir pasaules līderes vakcinācijas tempa ziņā. Latvijas valdībā par sistēmisku gatavošanos atkārtotai (un, iespējams, regulārai) vakcinācijai vēl nav sākuši pat domāt – lai gan, kā saka Latvijas infektologi, tā, visticamāk, būs vajadzīga jau 2022. gadā, noskaidroja Rus.lsm.lv.
«Raudāja visi». Globālais deficīts traucē Latvijas elektronikas ražotājiem
«Raudāja visi». Globālais deficīts traucē Latvijas elektronikas ražotājiem
“Vasarā mums var būt apgrozījuma kritums vai pat [ražošanas] apturēšana uz laiku,” saka lielā elektronikas ražotāja “HansaMatrix” operacionālais vadītājs Jānis Sams. Pasaulē valdošais komponentu deficīts ir nozares kopīgā problēma. “Pēdējā sanāksmē raudāja visi!” stāsta Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas “Letera” prezidents Normunds Bergs. Globālās problēmas izjūt pat tādā sektorā kā sadzīves tehnikas remonts.
«Ebrejs – mūsu prezidents. Nu kas tad tas!» Pētnieks Mārtiņš Kaprāns par Latvijas iedzīvotāju stereo...
«Ebrejs – mūsu prezidents. Nu kas tad tas!» Pētnieks Mārtiņš Kaprāns par Latvijas iedzīvotāju stereotipiem
"Cilvēks no Ķengaraga un es, satikušies "Maxima" vai "Rimi", – mēs neķersimies viens otram pie rīkles, lai gan mums var būt dažāda izpratne par situāciju Donbasā. Mēs kopā pērkam apelsīnus. Turklāt ir svarīgi saprast – konfliktējošās pozīcijas nekur nepazūd. Šo situāciju var nosaukt tā – "iekļaujošā atsvešinātība"," intervijā Rus.lsm.lv sacīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Viņš ir līdzautors nesen publicētajam pētījumam par starpkultūru stereotipiem Latvijā.
Vai Artis Pabriks saka patiesību par Covid-19 ierobežojumiem Vācijā
Vai Artis Pabriks saka patiesību par Covid-19 ierobežojumiem Vācijā
Vācijā cilvēki, kuriem ir negatīvs Covid-19 ātrā testa rezultāts, var saņemt sertifikātu, kas dod tiesības vienu dienu apmeklēt restorānus, kino, koncertus un citas vietas, kas iepriekš bija slēgtas ierobežojumu dēļ. Pirms dažām dienām par to paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") – un izraisīja kritiku, tostarp no latviešiem, kuri "dzīvo kādā citā Vācijā", kur pagaidām gandrīz nekas nestrādā. Kā noskaidroja "Melu detektors", Pabrika vārdi attiecas nebūt ne uz visu Vāciju, kurā dzīvo 83 miljoni cilvēku, bet tikai uz vienu pilsētiņu ar 90 tūkstošiem iedzīvotāju, un tur tā nav izveidojusies prakse, bet nupat sākts eksperiments.
Latvijā tiks atvērts «krievu «Lidl»»
Latvijā tiks atvērts «krievu «Lidl»»
"Es īsti neticu, ka tas ir nopietni," Rus.lsm.lv sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs, kurš uzskata, ka sekmīgam darbam vajadzīgi vismaz desmit veikali. Tomēr pirmajam tirdzniecības tīkla "Mere" mazcenas preču veikalam jāsāk strādāt Rīgā jau martā. "Mere" pieder uzņēmējiem no Krievijas, kuriem tur ir liels veikalu tīkls "Svetofor" ("Светофор").
Klēpjdatoru deficīts Latvijā. Pirms pandēmijas – 350 eiro, tagad – no 500 eiro
Klēpjdatoru deficīts Latvijā. Pirms pandēmijas – 350 eiro, tagad – no 500 eiro
Pāreja uz mājas režīmu darbā un mācībās pasaulē un Latvijā izraisījusi portatīvo datoru deficītu un strauju cenu kāpumu. "Tā nekad nav bijis, ka vispopulārākie modeļi mums vispār nav noliktavā. Lētais segments – klēpjdatori par 350 eiro – vispār pazudis," LSM.lv pastāstīja lielā informācijas tehnoloģiju (IT) preču izplatītāja "Elko" pārstāvis Andrejs Gavrilovs. LSM.lv noskaidroja, kāpēc nav kļuvuši dārgāki parastie biroja datori, kāda ar to visu saistība bitkoinam, ko tirgotāji tagad iesaka klientiem, un kā tas viss var beigties.
«Ļoti riebīgi». Portāla «Spektr» redaktors – par piekāpšanos Krievijas cenzūrai, kas sniedzas arī lī...
«Ļoti riebīgi». Portāla «Spektr» redaktors – par piekāpšanos Krievijas cenzūrai, kas sniedzas arī līdz Latvijai
"Pilnīgi nav svarīgi, kurš tieši Krievijā būs prezidents. Un man ir ļoti nopietnas aizdomas, ka, lai arī kurš par to nekļūtu, pēc kāda laika mēs dabūsim visu to pašu. Kaut ko autoritāru," uz Rus.lsm.lv jautājumu par Alekseju Navaļniju atbildēja Rīgā bāzētā interneta žurnāla "Spektr" galvenais redaktors Antons Lisenkovs. Februārī Krievijas varas iestādes bloķēja piekļuvi "Spektr" no Krievijas teritorijas, jo portāls rakstīja par Navaļnija atbalsta akciju Maskavā. Galu galā Lisenkovs rakstu no portāla izņēma.
Vai Aldis Gobzems teicis patiesību par diviem miljoniem cilvēku, kuriem veikti Covid-19 testi
Vai Aldis Gobzems teicis patiesību par diviem miljoniem cilvēku, kuriem veikti Covid-19 testi
No Covid-19 analīžu statistikas var secināt, ka 200 dienās Latvijā veikti Covid-19 testi diviem miljoniem cilvēku, nesen tviterī ierakstīja Saeimas deputāts Aldis Gobzems. "Melu detektora" pārbaudes gaitā tika noskaidrots – brīdī, kad viņš to pauda, pēdējās 200 dienās bija veikti 1,2 miljoni testu. Gobzems paskaidroja, ka viņa vārdi par diviem miljoniem cilvēku nav jāuztver burtiski, bet jālasa "starp rindiņām". Taču īstenībā viņš gribējis teikt tieši pretējo – ka daudzi nodod paraugus analīzēm daudzas reizes, un statistikai par diennaktī veikto testu skaitu nav jēgas. 
Vai Daniels Pavļuts stāsta patiesību par pūļa imunitāti pret Covid-19
Vai Daniels Pavļuts stāsta patiesību par pūļa imunitāti pret Covid-19
Pūļa imunitāte pret Covid-19 Latvijā var tikt sasniegta augustā vai septembrī, ja līdz tam tiks vakcinēti 70% iedzīvotāju, paziņojis veselības ministrs Daniels Pavļuts. Tomēr, kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, ekspertiem nav skaidrības, no cik lielas daļas pret Covid-19 vakcinēto sākas kolektīvā imunitāte, – līdz šim nav zināmi pārāk daudzi faktori, tostarp arī tas, vai vakcinētie var neslimot paši, tomēr nodot vīrusu nepotētajiem.
Daži etnosi ir «mazāk inteliģenti kopš dzimšanas»? Ko Latvijas iedzīvotāji domā cits par citu
Daži etnosi ir «mazāk inteliģenti kopš dzimšanas»? Ko Latvijas iedzīvotāji domā cits par citu
"Tādi mēs esam, diemžēl. Tāpēc šie pētījumi ir interesanti – ne pārāk glīto mūsu kolektīvo viepli tie parāda publiski," saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot par starpkultūru stereotipiem un aizspriedumiem Latvijā veiktā pētījuma atsevišķus rezultātus. Piemēram, apmēram trešdaļa (29%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – lai arī mazākums, tomēr būtisks – uzskata, ka dažu etnisko grupu vai rasu cilvēki ir mazāk inteliģenti kopš dzimšanas. Kā to var izskaidrot?
«Darba līdz ausīm». Kā privātā medicīna nopelnījusi ar Covid-19
«Darba līdz ausīm». Kā privātā medicīna nopelnījusi ar Covid-19
Gandrīz 26 miljoni eiro – tāds bija “E. Gulbja laboratorijas” apgrozījums veiksmīgajā un mierīgajā 2019. gadā. Bet 2020. – “kovida” – gadā bija jauns rekords – 40 miljoni, Rus.lsm.lv uzzināja uzņēmumā. No tiem apmēram ceturtā daļa – pateicoties Covid-19 testiem. “Tas ir nenormāls darbs,” saka kompānijas valdes locekle Sandra Dimante. Bažas, kādas privātajai medicīnai par savu biznesu bija pavasarī, izrādījušās drīzāk veltīgas, bet kādam “kovids” kļuvis par tramplīnu uz rekordlielu izaugsmi.
Viesnīca pašizolācijai. Kā tas notiek Latvijā
Viesnīca pašizolācijai. Kā tas notiek Latvijā
"Viņi mūs ne reizi neredzēs, un mēs viņus arī ne," par "karantīnas" viesiem saka Vecrīgas četrzvaigžņu viesnīcas "Wellton Riverside Spa Hotel" darbiniece. Īpašajiem klientiem – tiem, kas ar Covid-19 slimo vieglā formā, kā arī kontaktpersonām (kuras arī var izrādīties slimas), te paredzēti 90 numuri. Dienā, kad viesnīcu apmeklēja Rus.lsm.lv, bija aizņemti divi no tiem, lai gan lielu daļu uzturēšanās izdevumu tādiem viesiem "kovidviesnīcās" sedz valsts.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti