Pēc bijušā Rīgas mēra Oļega Burova teiktā, ideja nojaukt Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centrālo ēku Kaļķu ielā 1 nepieder viņam – to esot ierosinājusi arhitekte Zaiga Gaile. “Melu detektora” pārbaude parādīja, ka tas neatbilst patiesībai – Zaiga Gaile ierosināja ēku rekonstruēt.
Autora ziņas
Mediķu atalgojums audzis par 20% trīs gadus pēc kārtas – 2017., 2018. un 2019. gadā, paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele Saeimas komisijas sēdē. Tomēr, kā noskaidrojās "Melu detektora" pārbaudē, ministres teiktajam nepiekrīt ne medicīnas darbinieku arodbiedrība, ne pašas Ilzes Viņķeles vadītā ministrija. LSM.lv ministre sacīja, ka runājusi profesionālā žargonā sagatavotai auditorijai, tāpēc nespeciālisti varējuši viņu nepareizi saprast.
Minimālais patēriņa grozs, kuru aprēķina jau gandrīz 30 gadu, neatspoguļo reālo patēriņa minimumu Latvijā, tajā vienkārši "piedzen" skaitļus, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu, 26. jūnijā televīzijas diskusijā sacīja bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka grozu, par kuru runāja Putniņš, pārtrauca aprēķināt vēl 2014. gadā, bet jaunu plāno izstrādāt tikai 2021. gadā.
Pēc tam, kad Eiropas Padomes Venēcijas komisija 19. jūnijā publiskoja savu viedokli par Latvijas izglītības reformu, Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Venēcijas komisija reformu novērtējusi pozitīvi. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, ĀM savā paziņojumā nav pieminējusi vērtējuma negatīvo daļu – tostarp tos reformas aspektus, kurus komisija ierosina mainīt, un tos, kurus komisija uzskata par nepieciešamu atcelt.
Pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) teiktā, Pasaules tirdzniecības centra ēka Elizabetes ielā 2 ir sliktā tehniskā stāvoklī un tās rekonstrukcija izmaksātu apmēram 30 miljonus eiro. "Melu detektora" pārbaudē noskaidrojās, ka ēkas stāvoklis ir apmierinošs, bet no minētajiem 30 miljoniem eiro būvdarbiem nepieciešami 22,5 miljoni eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Martā, kad viss tikai sākās, nācās ne pārāk legālā ceļā sagādāt medicīnisko spirtu… nopirku veselu kannu, saka akciju sabiedrības "Rīgas Taksometru parks" vadītājs Kaspars Muižnieks. Un piebilst – koronavīrusu mums sūtījusi "debesu kanceleja", un par to "kancelejai" paldies – pat tad, ja klienti vairs nebrauc.
Pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita (Jaunā konservatīvā partija) teiktā, vairākas iepriekšējās Latvijas valdības izjukušas ostu reformas dēļ. "Melu detektora" pārbaudes gaitā tādu traktējumu atzina par pareizu viens ekspremjers – Einars Repše, kurš mēģināja reformēt ostu saimniecību vēl 2002. gadā.
Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās Latvijā bija vērojams sprādzienveidīgs pieprasījuma kāpums pēc pārtikas iegādes internetā – daudzi, tostarp tie, kas ar e-komerciju nebija pazīstami, vienkārši baidījās staigāt pa “parastajiem” veikaliem. Tagad e-tirgotāji runā par daudz mierīgāku pieaugumu - cer, ka daļa pircēju, kas sākumā viņus izvēlējušies aiz bailēm, paliks uz ilgu laiku.
“Hibrīdrežīma” dažādie varianti, kad daļa darbinieku vairāk strādā mājās nekā birojā – tā ir ne tikai Covid-19 laika realitāte: dažas Latvijas kompānijas plāno strādāt “kā epidēmijas laikā” arī pēc tam, kad koronavīrusa sāga būs beigusies. Viens no motīviem ir vēlme ietaupīt uz biroja telpu rēķina. Tomēr būs arī sarežģījumi.
“Dažkārt ienāk mīlnieku pārīši, viņiem koronavīruss nav šķērslis. Reizēm – netālu esošās Stradiņa slimnīcas pacienti. Tie ir galvenie klienti,” saka Valdis. Viņam pieder neliela – tikai 14 numuru – viesnīca Āgenskalnā. Ārkārtējās situācijas laikā daudzi konkurenti šajā apkaimē ir slēgti. Šī viesnīciņa, kas atvērta pirms pieciem gadiem, bet pirms simt gadiem bija pieticīgs strādnieku miteklis, darbojas.
Saistībā ar Covid-19 epidēmiju Latvijā tiks izstrādātas jaunas rekomendācijas viesnīcām, kas reglamentēs to ikdienas darbu. Eksperti valstīs, kuras pa pandēmijas ceļu nogājušas tālāk nekā Latvija, teic, ka klientam tagad galvenais ir drošība, un tāpēc viesnīcām tagad jāņem piemērs no slimnīcām. Tomēr Latvijas nozares asociācijas vadītājs nepiekrīt tam, ka pēc Covid-19 pasaule nekad nebūs tāda kā agrāk.
Pēdējos 12 mēnešos zelta cena pieaugusi par gandrīz 40% - investori aktīvi pirka šo dārgmetālu, bažījoties par problēmām pasaules ekonomikā. Pateicoties šim pieaugumam, varēja novērot unikālu parādību - zelta monētas Latvijas Bankas kasēs dažkārt maksāja lētāk nekā pats metāls, no kura tās izgatavotas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) cer, ka Eiropas Komisija (EK) tomēr atļaus aviokompānijām, tostarp “airBaltic”, kompensēt klientiem Covid-19 dēļ nenotikušos lidojumus nevis naudā, bet tikai dāvanu kartēs. Tad vaučerus saņemtu arī daļa klientu, kuri agrāk iesnieguši pieteikumus, lai atgūtu naudu.
Latvija – viens no Eiropas līderiem P2P kreditēšanā – nonākusi nozares krīzes epicentrā. Vairākas vietējās interneta platformas, kas piedāvāja ieguldīt naudu uz procentiem, pārtraukušas darbu. Dažos gadījumos, iespējams, iemesli ir krāpšanā, bet vīruss ir tikai iegansts. Tirgus līderis – kompānija "Mintos" – atzīst, ka iepriekšējā izaugsmes stratēģija nav aktuāla.
Pazīstamais ārsts onkologs Egīls Purmalis teicis, ka starp faktoriem, kas ietekmē krūts vēža attīstību, ir dzīvesveids, kad sievietes nedzemdē bērnus, bet daudz un smagi strādā, tostarp vadošos amatos. LSM.lv "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka saistība starp maternitāti un krūts vēža risku ir patiešām vispāratzīta, savukārt tas, kāda ietekme ir stresam darbā, nav pierādīts (taču ārstiem par to ir dažādi viedokļi).
Piektdien, 20. martā, Saeima neatbalstīja opozīcijas priekšlikumu palielināt mediķu algas. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paskaidroja, ka iemesls ir valdības nostāja, jo valdība tobrīd bija vienojusies jaunus grozījumus neapstiprināt. "Melu detektora" pārbaude rāda, ka tāda vienošanās nebija panākta.
Krīze akciju tirgos, ko izraisījusi globālā pandēmija, devusi triecienu arī Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumiem – salīdzinot ar februāra maksimumiem, zaudējumu līmenis ir jau līdz 27,7%. Turklāt cietuši pat konservatīvie plāni – tajos naudu tur tie, kuriem līdz pensijai vairs nav atlicis daudz laika. Par to, kas jāzina, lai nepieļautu kļūdas, - šajā Rus.lsm.lv apskatā.
“Covid-19” izraisītā panika pasaules biržās sasniegusi arī Baltijas valstis. Taču jautājums pat nav par to, ka, piemēram, aptuveni 11 tūkstoši “Latvijas balzama” akcionāru mēneša laikā kļuvuši par 24% nabagāki. Pasaules tirgu kapitulācija dod triecienu arī 324 000 (pēc 2019. gada beigu datiem) Latvijas iedzīvotāju privātajiem brīvprātīgajiem pensiju uzkrājumiem un uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai.
Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura spēj diagnosticēt koronavīrusu laboratorijā, gandrīz vienlaikus paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. LSM.lv "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai.
Ja koronavīrusa “Covid-19” uzliesmojums patiešām izvērtīsies globālā pandēmijā, ir ļoti iespējams, ka tā izraisīs recesiju gan eirozonā, gan ASV. Un tad arī Latvijā ir gandrīz neizbēgama gan ekonomikas lejupslīde, gan bezdarba pieaugums. Daži Latvijas uzņēmumi jau atzinuši, ka vīruss ietekmējis to biznesu.
Šis mazākums ir sāpes latviešu tautas organismam. Šovinisti. Izliekas, ka ir lojāli Latvijai, taču īstenībā ir uzticīgi savai etniskajai dzimtenei. Lai atgriežas savās mājās, bez viņiem latviešu sabiedrība kļūs tīrāka un latviskāka. Skolas viņu valodā mēs šeit nepieļausim, tostarp privātās. Kāpēc viņi runā savā valodā ne tikai savā starpā, bet arī valsts iestādēs un kafejnīcās? Bet vēl viņiem, redziet, nepatīk burts ''s'' viņu uzvārda beigās!
Pirms 100 gadiem, 1919.gada 23.augustā, Latvijā tika pieņemts likums par pilsonību, kurš uz to brīdi bija viens no liberālākajiem pasaulē. Par pilsoni varēja kļūt jebkurš, kurš dzīvoja šajā teritorijā pirms Pirmā pasaules kara sākuma, un nebija etnisko kritēriju.
Izskatās, ka AS “Olainfarm “(OLF) akcionāru sapulce, kurā bija plānota varas maiņa – “gāzt” rūpnīcu kontrolējošo Irinu Maliginu (aizsaulē aizgājušā Valērija Maligina vecāko meitu), pirmdien, 1. aprīlī, tomēr notika. “Izskatās” – jo tagad gala vārds ir Uzņēmumu reģistram, kuram būs jāatzīst sapulce par leģitīmu vai arī par sanākšanu pie uzņēmuma vārtiem, kas neko nenozīmē. Rus.LSM.lv skaidroja, kas īsti noticis.
Pirms referenduma par naturalizācijas “logu” atcelšanu 1998.gadā daudzi politiķi paziņoja – ja padarīsim pilsonības likumu daudz liberālāku, iegūsim saliedētu un integrētu sabiedrību. Jautājumus par cerībām, kādas bija toreiz, par to, kas un kāpēc (nav) izdevies šodien, “Rus.lsm.lv” uzdeva Latvijas Cilvēktiesību centra direktorei Anhelitai Kamenskai. Viņa strādāja centrā arī 1998.gadā, kad to vadīja Nils Muižnieks.