No Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta ir svītroti iepriekš iekļautie novadu izveidošanas noteikumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Turklāt deputāti pieļauj iespēju drīzumā arī pārskatīt valsts attīstības plānošanas dokumentos ierakstītos trīsdesmit (21 + 9) attīstības centrus, iespējams – pievienojot tiem jaunus. Tieši uz šiem centriem balstoties, tika izveidota sākotnējā nākotnes novadu karte.
Autora ziņas
Lai arī parakstu vākšana par tautas nobalsošanu saistībā ar pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem būs izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, tās iniciatorus pēc būtības šī procesa panākumi neinteresē: deputāti neiegulda laiku vai resursus, lai reklamētu savu iniciatīvu, par kuras praktiskās norises pusi maksā no valsts budžeta.
Eiropas Komisija (EK) uzskata – ir nepareizi, ka lielākā daļa tiešmaksājumu nonāk vien nelielā daļā saimniecību, un no nākamā gada vēlas uzlikt griestus - ne vairāk kā 100 000 eiro uz vienu saimniecību. Latvijas pozīcija aizvien ir atturīga: griestus vajagot, bet ne tik zemus, ziņo LTV raidījums “De facto”. Latvijā lielākie tiešmaksājumi vienai saimniecībai gadā pārsniedz pat miljonu eiro. Aptuveni četras piektdaļas jeb vairāk nekā 200 miljoni eiro no visas tiešmaksājumu apjoma aiziet vien aptuveni 15% saimniecību.
Pirms diviem gadiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments nolēma Rīgā esošo strūklaku uzturēšanu, apkopi un remontu nodot ārpakalpojumā, taču kopš tā brīža izdevumi par strūklaku uzturēšanu un remontu ievērojami pieauguši. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka strūklaku ikdienas apkope, kā arī remonta darbi uzticēti uzņēmējam Renāram Rutkim, kurš ir sens Rīgā valdošās koalīcijas kompanjons un iekūlies ne vienā vien skandālā.
Tā dēvētās “būvnieku lietas” izmeklēšanas ietvaros Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra šonedēļ pieņēmusi lēmumu par pirmstiesas procesa turpināšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu vienam no lielākajiem Latvijas būvuzņēmumiem - SIA “Moduls Engineering” (iepriekš - “Moduls-Rīga”). Process nodots lietvedībai prokurorei.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) aizvadītā gada 30. decembrī prokuratūrai lūgusi turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret būvuzņēmumu “Moduls Engineering” (iepriekš - “Moduls-Rīga”), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Iespējamie pārkāpumi notikuši laikā, kad uzņēmuma līdzīpašnieks un viens no valdes locekļiem, kā arī valdes priekšsēdētājs bija nu jau vairākos kriminālprocesos ierautais Māris Martinsons.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Eiropas fondu projekta īstenošanai kā vienu no sadarbības partneriem piesaistījusi akciju sabiedrību “Ziedi JP”, kas pieder universitātes rektores ģimenei, bet pati rektore – Irina Pilvere, ir uzņēmuma padomes locekle. Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lauku atbalsta dienests (LAD), kas vērtē publiskajam atbalstam pieteiktos projektus, pamatojumu projekta noraidīšanai nav saskatījis.
Vēl aizvien nepieņemti likumi, nenotestēta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma un prognozes par haosu 1. janvārī – šāda aina tiek zīmēta šobrīd, pusotru mēnesi pirms jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Jaunais likums nomainīs vēl padomju gados tapušo Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kas ar uzlabojumiem, bet lietots arī visu šo laiku pēc neatkarības atjaunošanas.
Politiķi ir bieži izvēlētas figūras sporta organizāciju vadībā, un no vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu ir redzami Latvijas Basketbola savienības, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadībā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šobrīd dažādu vadošu sporta biedrību galvgalī vien – atzītajās federācijās, Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) un LOK – atrodas vairāk nekā 30 esošo un bijušo politiķu. Daži no viņiem atrodas vienlaikus vairāku sporta organizāciju spicē.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijai šobrīd ir vissliktākie nosacījumi viesstrādnieku uzņemšanai no trešajām valstīm. Iekšlietu ministrija sagatavojusi izmaiņas, kam būtu jāatvieglo gan birokrātija, gan arī prasības pret obligāti izmaksājamo algas lielumu viesstrādniekiem, taču koalīcijas partneriem radušās domstarpības par to, cik ļoti nākt pretī darba devējiem, lai palīdzētu viņiem tikt pie ārvalstu darbaspēka. Turklāt šajā gadījumā cīņa ir tieši par nosacījumiem mazkvalificētam darbaspēkam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Dde facto”.
Kad Latvija sāka īstenot vienu no vērienīgākajām armijas iecerēm – mehanizācijas projektu, paralēli tika uzstādīts vēl viens mērķis – pēc iespējas vairāk iesaistīt vietējo industriju. Pat tika noteikts – lielajos līgumos teju trešdaļai apjoma jābūt balstītam uz Latvijas uzņēmumu spējām. Kā noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, kopš 2016.gada, kad armijai tika piegādātas pirmās bruņumašīnas CVR(T), līdz pat šim brīdim augsta līmeņa remonti šīm kaujas mašīnām Latvijā netiek veikti.
Nav izslēgts, ka no Pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhāta puses pastāv centieni ar varu aizlaist pensijā Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) metropolītu Aleksandru (Aleksandru Kudrjašovu), lai vietā izraudzītu kādu Krievijas pusei tīkamāku baznīcas galvu, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Pirms nedēļas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par korupciju aizturēja Ķekavas novada domes pirmo vietnieku Aigaru Vītolu. “De facto” izpētītais liecina, ka iespējamā kukuļa pieprasīšana, visticamāk, saistīta ar 4,4 miljonu eiro vērtu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektu. Tas ir vienīgais objekts, par kuru aizvadītajā mēnesī tika veikti noslēguma norēķini.
Lielākā daļa no šīs valdības ministriem pērn, kad Saeimā tika pieņemts lēmums par mediķu algu celšanu, paši bija Saeimas deputāti. Taču šodien politiķi izvairās no paškritikas, runājot par tā laika lēmumu, kuru šodien nav iespējams izpildīt, secina Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz dzērienu depozīta sistēmas ieviešanu, uz trešo lasījumu Saeimā iesniegti 83 priekšlikumi, no kuriem daļa paredzēja būtisku principu maiņu attiecībā uz iecerēto depozīta sistēmu. Saeimas Tautsaimniecības komisija šonedēļ uzsāka likumprojekta sagatavošanu galīgajam lasījumam. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka aiz vienas no visaktīvāk virzītajām idejām – par paplašinātu depozīta sistēmu - stāv atkritumu apsaimniekošanas organizācijas.
Pirms vairākiem gadiem Saeimā tika skatīti grozījumi Konkurences likumā, un tajos negaidīti pirms trešā lasījuma parādījušies priekšlikumi, kurus pieņemot būtu labvēlīgāka sodu politika Konkurences likuma pārkāpējiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tolaik bija arī ļoti spraigas diskusijas par to, cik lielas izmeklēšanas tiesības dot Konkurences padomei (KP). Šīs diskusijas sakrīt ar laiku, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Konkurences padome veic izmeklēšanu būvnieku karteļa lietā – no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum.
Šajā nedēļā valdību veidojošajām partijām bija jāvienojas, kādas būs prioritātes, sadalot nākamā gada budžetu. Lai gan sarunas notikušas jau vairākos piegājienos, kompromiss vēl nav rasts. Paredzams, ka šim procesam būs vajadzīgs aptuveni mēnesis. Procesu sarežģītu padara ultimatīvi uzstādījumi. Bet ar draudiem atstāt valdību neviens no partneriem nemētājas.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) izteikušas neizpratni par to, kā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) izvēlējies savu pārstāvi darbam Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē un par to norīkojis savu demogrāfijas lietu padomnieku Imantu Parādnieku (Nacionālā apvienība).
Pēc šovasar Saeimas veiktajām izmaiņām Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā fonds ticis pie jaunas padomes. Tās sastāvā ir pieci nevalstisko organizāciju pārstāvji un pieci ministri, un vēl premjera pārstāvis. Tas iebalsots kā pēdējā brīža priekšlikums. Premjera pārstāvis fondā būs viņa padomnieks demogrāfijas jautājumos, Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks.
Bez skaidras vīzijas par nākotni palikusi lidosta un lidlauks “Spilve”, kurā šobrīd darbojas mazās aviācijas entuziasti. Aviācijai nepieciešamais īpašums pieder Rīgas pašvaldībai, ko pārvalda “Rīgas nami”, Rīgas domes Īpašuma departaments, kā arī Rīgas brīvosta. Turklāt “Rīgas nami”, kas ievērojamu daļu no lidostas iznomājuši, atteikušies no izsolē prasītās un līgumā iekļautās aviācijas funkcijas nodrošināšanas.
Aizvadītajā mēnesī Zemkopības ministrijas paspārnē esošais Meža attīstības fonds sadalījis no “Latvijas Valsts mežiem” (LVM) saņemto ziedojumu – 800 tūkstošus eiro. Izpētot ziedojumu saņēmējus, Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” secinājis, ka finansējumu saņēmis arī ar ziedotāju - “Latvijas Valsts mežiem” - cieši saistītas organizācijas.
Vairāk nekā divi miljoni eiro – vismaz tik liela ir summa, ko valstij piederošā koncerna "Latvijas Dzelzceļš" uzņēmumi pagājušajā gadā un šā gada sākumā atvēlējuši sevis reklamēšanai. Liela daļa no šīs naudas aizceļojusi uz sporta organizācijām, turklāt vairākām no tām ir labi saskatāma saikne ar Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības politiķiem. No šīs partijas nākušais, bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis politisku ietekmi uz naudas dalīšanu noliedz, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".