Aizvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuru inficēšanās avots nav zināms. Līdz ar šo pieaug nozīme arī mobilajai lietotnei “Apturi Covid”, kas var noteikt iespējamu kontaktu ar inficētu cilvēku. Taču paziņojums tajā kontaktpersonām atnāk pat vairākas dienas pēc tam, kad saslimušais saņēmis pozitīvu analīžu rezultātu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Autora ziņas
Aptuveni pusē Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu mācības novembra vidū aizvien notika klātienē vai daļējā klātienē pat vidusskolas līmenī. Tikmēr Latvijā nu jau gandrīz mēnesi klātienē mācās tikai sākumskolas klases, un arī ne visās skolās. Bērniem, sākot no 7.klases (tas ir aptuveni no 12 gadu vecuma), mācības notiek attālināti. 1., 4., 7. un 10. klasēs šogad tiek uzsākts arī kompetenču pieejā balstītais mācību modelis. Tas, kā šajā situācijā ir organizēts darbs, ir atkarīgs no pašas skolas un tā vadītāja, secina Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
13. Saeimas deputāti pieķērušies pie darba, kas stāv nepadarīts jau vairāk nekā 12 gadus. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas paspārnē top lobēšanas jeb interešu pārstāvības atklātības likumprojekts, tomēr arī šoreiz tā tapšanas gaita nav pārāk ātra un, gadu strādājot, vēl nav pat projekta sākotnējās redakcijas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Vairāki vadoši Nacionālās apvienības biedri šoruden izveidojuši biedrību, kuras logo redzama stilizēta svastika. Biedrības statūti pieprasa, lai tās vīriešu kārtas biedri būtu zemessargi. Viens no dibinātājiem ir algots Zemessardzes darbinieks Raivis Zeltīts, kurš pirms dažiem gadiem leģionāru gājienā soļoja plecu plecā ar Lielbritānijas neonacistu organizācijas pārstāvi. Par to šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Raidījums pievērš uzmanību tam, vai šādas biedrības rašanās Zemessardzes paspārnē nerada augsni galēji labējām idejām spēka struktūrās. Šovasar, augot galēji labēji noskaņotu personu skaitam, tika izformēta viena no Vācijas armijas specvienības daļām.
Policija uzsākusi krimināllietu, aizdomās par to, ka kāda apbedīšanas kompānija varētu būt negodprātīgi tikusi pie mirušo apbedīšanai paredzētajiem valsts pabalstiem par personām, kurām nav bijis tuvinieku. Fakts policijas uzmanības lokā nonācis pēc vairāku bezpiederīgo mirušo pazušanas no slimnīcas morga, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
“Mācību centrs MP”, kas ir viena no iestādēm, kas īsteno Eiropas Savienības (ES) fondu apmaksātās mācību programmas pieaugušajiem, vienai no savām programmām – “Dizaina domāšana produktu izstrādē”, audzēkņus piesaistījusi, izmantojot nozarē atzītu, bet faktiski nenolīgtu profesionāļu vārdus, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Rezultātā vairāk nekā puse audzēkņu pauduši vēlmi pārtraukt izglītošanos šajā programmā, bet Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pārtraukusi šīs programmas darbību, kas nozīmē, ka tā nesaņems Eiropas fondu finansējumu.
Preiļu pašvaldībai piederošais uzņēmums “Preiļu saimnieks” pērn domei lūdza paaugstināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu, ko dome bez liekām diskusijām arī izdarīja. Taču Administratīvā rajona tiesa tagad likusi domei lēmumu atcelt no pieņemšanas brīža. Tiesas ieskatā dome nebija vērtējusi jaunā tarifa ekonomisko pamatojumu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Spriedums vēl nav stājies spēkā. Preiļu dome sola šo spriedumu pārsūdzēt.
Šovasar Konkurences padome, veicot tirgus uzraudzības pasākumus, secināja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) numura zīmju iepirkuma prasības samazinājušas iespējamo pretendentu skaitu. Ar vienīgo piegādātāju – Vācijas uzņēmumu “J.H.Tonnjes E.A.S.T. GmbH &Co” CSDD sadarbojas jau gandrīz 20 gadu. Turklāt aptuveni tikpat ilgi šis uzņēmums piegādā arī tehniskās apskates uzlīmes, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem krīzes seku pārvarēšanai Zemkopības ministrijas pārziņā esošajām nozarēm aprīļa vidū tika atvēlēti 45,5 miljoni eiro, taču līdz maija beigām no šīs naudas iztērēti vien 225 tūkstoši jeb 0,5%, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Turklāt zemnieki, kuru saimniecībās ražo pienu, bažījas, ka viņi pie cerētā atbalsta nemaz nevarētu tikt. Savukārt jūnijā Zemkopības ministrija tika pie papildus 58 miljoniem eiro Eiropas fondu projektu realizēšanai, un te lielākie ieguvēji būs salīdzinoši lielas saimniecības, lielākoties – graudkopības nozarē strādājošas.
“Zemkopības ministrija sniedz plašu atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem Covid 19 izraisītās krīzes laikā” - preses relīze ar šādu virsrakstu 14.aprīlī publicēta Zemkopības ministrijas mājas lapā. Turpat ielikta Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) uzstāšanās preses konferencē pēc valdības sēdes.
“Zemkopības ministrija sniedz plašu atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem Covid 19 izraisītās krīzes laikā” - preses relīze ar šādu virsrakstu 14.aprīlī publicēta Zemkopības ministrijas mājas lapā. Turpat ielikta Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) uzstāšanās preses konferencē pēc valdības sēdes.
“Rīgas ūdens” ik gadu Daugavā iepludina vairāk nekā divus miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Avārijas vārsti tiek atvērti, kad Rīgas kanalizācijas sistēmas pārpludina intensīvi nokrišņi, bet attīrīšanas stacijas šādu apjomu nevar uzņemt. Daugavā izlaistie notekūdeņi gan atšķaidās ar lietus ūdeni, savukārt kanalizācijā nonākušos atkritumus nekas neaiztur.
Nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem liedz pabeigt izmeklēšanu pret vairākiem lieliem, labi zināmiem būvuzņēmumiem, kurus tur aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tā ir daļa no 2014. gadā uzsāktās tā dēvētās “būvnieku lietas”. Aprīļa beigās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai lūdza turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa procesu pret četriem uzņēmumiem, bet šonedēļ lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem, turklāt ar uzdevumiem, kuru izpildei būs vajadzīgi gadi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Valstij piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības ir noteiktas tuvu maksimāli iespējamajam, dažos gadījumos, izmantojot neatļautus paņēmienus, arī pārsniegtas. Šis ir viens no galvenajiem secinājumiem, iepazīstoties ar apjomīgu revidentu pētījumu par to, kā noteikta atlīdzība valsts uzņēmumu vadītājiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Valsts kontrole par revīzijas gaitā atklāto vērsusies arī tiesību aizsardzības iestādēs ar lūgumu viņu kompetences ietvaros veikt izmeklēšanu.
Pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir gluži kā reāllaika mācības daudzām valstīm un arī uzņēmējiem – par to, kā šādā brīdī tikt pie nepieciešamajām precēm un izejvielām. Un attiecīgi – pārdomas par to, ka piegāžu balstīšana uz tālām, lētām ražotnēm var būt nederīga un nepieejama ārkārtas situācijā. To viskrāšņāk parādīja valstu izmisīgā cīņa par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Sākusies cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam (VVD), izvēloties potenciālo iepakojuma depozīta sistēmas operatoru. Šie kritēriji būs ierakstīti depozīta sistēmas darbības noteikumos, kuru projektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un kas sācis savu saskaņošanas ceļu starp ieinteresētajām pusēm.
Vai un kā ir novērtēts valsts pārvaldē strādājošo darbs, sākoties ārkārtējai situācijai? Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” lūdza visām ministrijām, kā arī Valsts kancelejai sniegt informāciju par papildu samaksu sakarā ar darbu ārkārtējā situācijā. Apkopojot datus, var secināt, ka ministrijas un valsts iestādes apmaksājušas gan virsstundas, gan kompensējušas papildu darba riskus. Citas iestādes, piemēram, Valsts valodas centrs, papildus apmaksājis arī valodas uzraudzības kontroles pārorientēšanu.
Latvijā līdz šim lielākais Covid-19 uzliesmojums vienuviet bija vīriešu patversmē, kuru apsaimnieko evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais krusts”. 57 patversmes klientiem un darbiniekiem tika apstiprināta saslimšana ar Covid-19, bet vēl vienam cilvēkam rezultāts bijis apšaubāms. Karantīnā patversmes telpās šobrīd atrodas 107 cilvēki – patversmes klienti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzsācis 22 pārbaudes par cenu celšanu dažādām precēm krīzes laikā, pagaidām neviens pārkāpums vēl nav noformēts un sodi nav piemēroti, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Taču interneta veikalos cenu uzraudzīšana nenotiek, kaut gan tieši tur notiek lielākā cenu dzīšana augšup.
Šobrīd medicīnas iestādēs Latvijā pietrūkst tādu individuālās aizsardzības līdzekļu kā ķirurģisko masku un respiratoru, lai varētu droši strādāt ar pacientiem. Nacionālais veselības dienests (NVD) ir noslēdzis līgumu ar vienu piegādātāju, bet vēl vairāki līgumi ir fināla stadijā, lai jau tuvākajā laikā Latvijā nonāktu vairāki miljoni masku, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Covid-19 ekonomiskajai ietekmei pakļautajās nozarēs pēc datiem uz šā gada janvāri strādāja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka trešdaļa no viņiem saņēmuši atlīdzību, kas bijusi mazāka par minimālo algu valstī – 430 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Jau otrdien, 17. martā, Ministru kabinetā Finanšu, Ekonomikas un Labklājības ministrijai vajadzētu sniegt pirmos risinājumu piedāvājumus, kā palīdzēt pārdzīvot krīzi tiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kuru nozares sastapušās ar pēkšņu kritumu vai pat pilnīgu darbības apstāšanos. Viena no palīdzības iespējām ir tā sauktais dīkstāves reglaments.
Straujš avārijas darbu pieaugums ''Rīgas namu pārvaldnieka'' (RNO) apsaimniekotajās mājās radījis bažas, ka šie darbi izmantoti kā nepamatots ieņēmumu avots. Tas ir viens no auditoru secinājumiem, izvērtējot pašvaldības uzņēmumu “Rīgas namu pārvaldnieks”. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka RNP veiks dienesta izmeklēšanu, izlases kārtībā pārbaudot arī avārijas remontdarbu pamatotību RNP apsaimniekotajās mājās.
Lai arī Daugavpilij, Rēzeknei un Liepājai novadu reformas gaitā vismaz pagaidām ir izdevies izsprukt no apvienošanas ar apkārtējiem novadiem, šīm pilsētām saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem ar novadiem būs jāsadarbojas un jāveido kopīgi attīstības plāni, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".