ĪSUMĀ:
- Vizīte notiek laikā, ka Moldova ir zem liela drošības apdraudējuma spiediena.
- Moldova nav nedz NATO, nedz ES dalībvalsts; tai nav spēcīgas šo organizāciju aizmugures.
- Moldovai patlaban ir vajadzīga sabiedroto palīdzība un atbalsts, ko vēlas sniegt arī Latvija.
- Saeimas delegācija vizītē paudusi, ka Moldova ceļā uz ES var mācīties arī no Latvijas.
- Latvija apliecinājusi atbalstu Moldovas eiropeiskajiem centieniem.
- Abas valstis vienisprātis – atbalsts Ukrainai ir jāturpina tik ilgi, cik nepieciešams.
Moldova – zem liela drošības apdraudējuma spiediena
Moldova, kas teritorijas ziņā ir divas reizes mazāka nekā Latvija un kur dzīvo vairāk nekā divi miljoni iedzīvotāji, šobrīd ir zem liela drošības apdraudējuma spiediena.
Moldova ir kaimiņos Ukrainai, kur Krievija izvērš karu, tā nav nedz NATO, nedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, līdz ar to tai nav spēcīgas šo organizāciju aizmugures, turklāt Moldovai nav savas spēcīgas armijas, kas būtu spējīga aizstāvēt valsti.
Kad Krievija sāka karu Ukrainā 2022. gada 24. februāra rītā, Krievijas raķešu sprādzieni Ukrainā bija dzirdami arī Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā, jo līdz robežai ar Ukrainu ir tikai 80 kilometru. Moldova arī slēdza uz laiku savu gaisa telpu. Tāpēc Moldovā Krievijas agresiju saprot ļoti spēcīgi.
Turklāt Moldovas teritorijā atrodas arī starptautiski neatzītā Piedņestra, kurā ir ap pusmiljons iedzīvotāju un kurā Krievija jau ilgstoši tur vismaz pāris tūkstošus karavīru lielu armiju.
Taču Moldovā arī dzirdams, ka kopš Krievijas sāktā kara daudzi Pierdņestras iedzīvotāji ir lūguši Moldovas pilsonību, jo baidās no iespējama iesaukuma vai jebkādas iesaistīšanās karā pret Ukrainu.
Krievija visos veidos cenšas izdarīt spiedienu uz Moldovu, to stāstīja arī Moldovas politiķi. Piemēram, pēdējā laikā ir bijušas demonstrācijas pret Moldovas valdību, pret virzīšanos uz Rietumiem un atbalstu Ukrainai, – tās, kā norādījuši eksperti, ir iniciējusi Krievija.
Moldovas premjerministrs Dorins Rečans intervijā Latvijas Televīzijai norādīja: "Viņi provocē Moldovas valdību. Tas jau notika pagājušajā rudenī, tagad viņi to dara atkal ar dažāda veida propagandu, dažādiem hibrīduzbrukumiem, izmanto kriminālos grupējumus, kas uzpērk cilvēkus, lai viņi dotos uz protestiem.
Taču mēs kontrolējam situāciju un stingri turam roku uz pulsa, kas attiecas uz šīm Krievijas sponsorētajām kriminālajām grupām. Mēs zinām, kā ar tām tikt galā, un mūsu fokuss tagad ir uz ekonomikas attīstību un atkopšanos pēc ļoti grūta gada ar ļoti augstām enerģijas cenām."
Pēdējā laikā Moldovas sabiedrībā būtiski ir arī audzis cilvēku atbalsts dalībai NATO – līdz 25% no 20%, bet līdz 60% – par dalību ES.
Taču valstī ir arī pietiekami liels cilvēku skaits, kas ir prokrieviski domājoši. Moldova cīnās pretī Krievijas ietekmi, piemēram, likvidējot vismaz septiņus kanālus, kas translē programmas ar Krievijas propagandas saturu.
Moldova var mācīties no Latvijas pieredzes
Moldovai patlaban ir ļoti vajadzīga sabiedroto palīdzība un atbalsts, ko vēlas sniegt arī Latvija. Tāpēc Moldovā arī ieradusies Saeimas delegācija – Smiltēns un deputāti Rihards Kols (Nacionālā apvienība) un Andris Sprūds ("Progresīvie"), kuri pārstāv Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju. Sarunās gan ar Moldovas parlamenta vadītāju, gan Moldovas prezidenti Maiju Sandu, premjerministru, pilsonisko sabiedrību viņi cenšas noskaidrot, kā Latvija var palīdzēt šajā ceļā.
"Moldovas sapnis par Eiropu vairs nav tikai sapnis – tas tagad ir konkrēts, smagā darbā sasniedzams mērķis. Mēs esam šeit, lai ar savu pieredzi palīdzētu jums šo mērķi sasniegt pēc iespējas ātrāk," uzsvēra Smiltēns.
Pēc sarunām Smiltēns norādīja: "Moldovai ir ļoti svarīga arī Latvijas pieredze ceļā uz Eiropas Savienību, tas, kā mēs veicām reformas tieslietu struktūrās, apkarojām korupciju, kas ir viens no lielajiem problēmpunktiem arī Moldovai. Un, protams, Latvijas atbalsts ceļā uz ES un NATO."
Moldovas parlamenta priekšsēdētājs Igors Grosu pateicās par līdz šim sniegto atbalstu, atzīstot, ka Moldovu interesē Latvijas reformu pieredze, tostarp veiktā administratīvi teritoriālā reforma, kā arī enerģētiskās drošības risinājumi un Krievijas propagandas apkarošana.
Smiltēns arī pauda atzinību Moldovai par tās spēju ātri pārvarēt atkarību no Krievijas energoresursiem un stiprināt noturību pret Krievijas hibrīddraudiem. Krievija cenšas destabilizēt situāciju, atbalstot pret valdību vērstos protestus un dezinformācijas kampaņas, kā arī mēģinot mainīt Moldovas ģeopolitisko kursu no proeiropeiska uz prokrievisku. Taču valsts uzņemtais eiroatlantiskais virziens ir neatgriezenisks, un Moldova arī turpmāk var rēķināties ar nelokāmu Latvijas atbalstu, atzīmēja Smiltēns.
Latvija apliecina atbalstu Moldovas eiropeiskajiem centieniem
Savukārt Latvijas Radio intervijā Smiltēns atzina, ka pēc sarunām esot pilnīgi skaidrs – Moldova un Latvija "ir uz vienas lapas un ļoti adekvāti saprot situāciju".
Latvijas Saeimas priekšsēdētājs atklāja, ka Moldovas prezidente Sandu sarunā paudusi, ka "vienīgais veids, kā noturēt Moldovas demokrātiju, ir Moldovas dalība ES".
Tiekoties ar Moldovas prezidenti Sandu, Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja: "Vēlamies, lai Moldova pēc iespējas ātrāk pievienojas brīvības un labklājības telpai. Darīsim visu, lai veicinātu ātrāku Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā."
"Tas nav tikai Krievijas karš pret Ukrainu, bet tas ir Krievijas pret karš pret visam civilizētajām valstīm apkārt. (..) Moldova ārkārtīgi strauji transformējas, pati Moldova ir ārkārtīgi drošās politiskās rokās, kas spēj atbalstīt un noturēt šīs pārmaiņas," atzīmēja Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs arī norādīja, ka Latvijas viedoklis Eiropā tiek augstu vērtēts, tāpēc Latvijai jāturpina aizstāvēt Moldovas viedoklis.
Smiltēns apliecināja Latvijas gatavību sadarboties ar Moldovas valdību, lai turpinātu atbalstīt Moldovas noturību šajos grūtajos laikos, padziļinātu valstu divpusējās attiecības, kā arī sniegtu ieguldījumu Eiropas Savienības un Moldovas sadarbībā. Smiltēns sacīja: "Moldovas valdība spēj pretoties Krievijas draudiem un vienlaikus veiksmīgi īstenot nepieciešamās reformas. Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss Moldovai ir skaidra reformu procesa progresa atzīšana."
Puses bija vienisprātis, ka atbalsts Ukrainai ir jāturpina tik ilgi, cik nepieciešams. Moldovas ielās atšķirībā no Latvijas nevar redzēt plīvojam Ukrainas karogus, taču Moldova Ukrainai palīdz citādi, piemēram, uzņemot kaimiņus bēgļu gaitās.