Neraugoties uz milzīgajiem dzīvā spēka zaudējumiem un neveiksmēm frontē, Krievija negrasās izbeigt karu pret Ukrainu. Gluži pretēji – Kremlis plāno jaunas uzbrukuma operācijas. To otrdien paziņoja Ukrainas militārais izlūkdienests.
Autora ziņas
Eiropas Savienības valstis mēģina rast kopīgu pieeju ieceļotāju pārbaudēm no Ķīnas. Kā zināms, no 8. janvāra šī valsts plāno atjaunot pilnvērtīgu satiksmi ar pārējo pasauli.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē Vecgada vakarā notikušos uzbrukumos ievainots 41 policists. Fiksēti arī citi sabiedriskās kārtības pārkāpumi.
No 2. janvāra ticīgie Svētā Pētera bazilikā Vatikānā varēs atvadīties no 31. decembrī mūžībā aizgājušā bijušā pāvesta Benedikta XVI. Pēc sēru vēsts saņemšanas cieņu priekšgājējam pauda pašreizējais katoļu baznīcas galva Francisks un ticīgie citās zemēs.
Jaungada naktī smagus zaudējumus cietis Krievijas okupantu karaspēks, jo Ukrainas armijai ar "HIMARS" raķetēm izdevās iznīcināt ēku kompleksu Doneckas piepilsētā Makijivkā, kur bija izvietoti Krievijas karavīri.
Krievijas armija naktī uz pirmdienu atkal veikusi gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām, tai skaitā galvaspilsētu Kijivu. Tie īstenoti ar divu Irānas bezpilota lidaparātu "Shahed" grupu palīdzību.
Donbasā nav elektrības. Bet man ir. Un tā ir svētība. Un man par to ir jādomā arī tagad. Godīgi atzīšos – es neprotu atslēgties pavisam, jo pasaule apkārt nepārtraukti mutuļo un visam ir jāseko līdzi. Bet, kad visa ir pārāk daudz – notikumu, jūtu, emociju –, es cenšos uz brīdi pakāpt nost no skrejceļa visvienkāršakājā veidā. Piezemēties, sakārtojot kaut vienu istabas, un, visticamāk jau arī dvēseles stūri.
"Mariupolei ir jākļūst par brīvības un uzvaras simbolu," tā sacījis bijušais Mariupoles mērs Mihailo Poživanovs, kurš tagad dzīvo ārpus savas pilsētas, bet mēģina visādos ceļos tai joprojām palīdzēt.
Rīgā pirmdien norisinājās Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksme, kuras laikā valstu līderi uzsvēra nepieciešamību turpināt sniegt dažāda veida palīdzību Ukrainai un vienojās stiprināt sadarbību drošības jomā.
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau teju desmit mēnešus un saņēmis gandrīz vienbalsīgu starptautisko nosodījumu, bet Rietumi cenšas izdarīt spiedienu uz Ķīnu ieņemt skaidrāku nostāju Kijivas atbalstam un Maskavas nosodīšanai.
Turpinās izmeklēšana par iespējamiem koruptīviem darījumiem, kuros iesaistīti Eiropas Parlamenta deputāti. Šo situāciju par ļoti satraucošu atzīst citu Eiropas institūciju vadītāji un valstu pārstāvji, sakot, ka tas met ēnu uz visu Eiropas Savienību (ES).
Tumšos, mitros pagrabos, tagad arī aukstumā un salā - tā dienas vada tie nedaudzie cilvēki, kuri aizvien turpina dzīvot kara teju pilnībā sagrautajā Ukrainas austrumu pilsētā Limanā. Tā atrodas Donbasā un tuvu frontei, kur šaušanas troksnis ir pastāvīgi dzirdams, bet te dzīvojošie saka, ka negrasās padoties.
Doneckas apgabala Limanas pilsēta šoruden tika atbrīvota, taču tā joprojām atrodas tikai pārdesmit kilometru attālumā no frontes līnijas un ir apdraudēta. No Limanas ziņo LTV korespondente Ina Strazdiņa un operators Ingus Graudiņš.
Dzīvokļos elektrība ir pāris stundu dienā vai tās nav nemaz, nav arī apkures, kad laukā ir sals. Vēl skaudrāk, kad apšaužu dēļ dienām ir jādzīvo drēgnā pagrabā. Šādā kara terora realitātē dzīvo ukraiņi. Krievija pēdējā laikā izvērš tīšus uzbrukumus piegādes sistēmām, lai cilvēku dzīvi padarītu vēl īpaši smagāku, tuvojoties ziemai.
Jau trīs nedēļas kā atbrīvojusies no okupantiem, Ukrainas dienvidu pilsēta Hersona ik dienu turpina piedzīvot apšaudes. Krievijas armija joprojām ir tuvumā, Dņepras upes otrā pusē, un mērķē gan pa pilsētai svarīgo infrastruktūru, gan pa dzīvojamajiem namiem. Pilsētā tikai tagad pamazām sāk atjaunot siltumu un elektrību, bet cilvēki teica, ka, lai gan ir ārkārtīgi grūti, galvenais, lai ielās vairs nebūtu okupantu.
Lai izrādītu solidaritāti un skaidrotu, kāda vēl palīdzība Ukrainai ir nepieciešama, galvaspilsētā Kijivā ieradušies septiņi Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministri. Ministri ir apmeklējuši arī Ukrainas energokompāniju, pret ko Krievija pēdējā laikā ir vērsusi smagus triecienus, lai atstātu ukraiņus bez elektrības, siltuma un ūdens.
“Ja Putins bija cerējis mūs salauzt, tad viņš ir izdarījis pretējo – vēl vairāk saliedējis,” tā saka Ukrainas galvaspilsētas Kijivas iedzīvotāji. Pēc tam, kad Krievijas uzbrukumos smagi cietusi elektropiegādes sistēma, Kijivā izveidotas “Neuzvaramības stacijas” jeb punkti, kur cilvēki var nākt kopā, sasildīties, uzlādēt telefonus un lietot internetu tajos mirkļos, kad Krievijas apšaužu dēļ pilsēta palikusi piemēram, bez elektrības vai interneta. Kijivā patlaban atrodas arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa
Trešdienas, 23. novembra, pēcpusdienā Ukrainu skāruši kārtējie plašie Krievijas raķešu uzbrukumi un daudzviet darbojušās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Pēc Aukstā kara bija demokrātijas uzplaukums, bet tagad vērojama neliela lejupslīde, atzina ASV prezidenta Džo Baidena īpašais palīgs un Baltā nama Nacionālās drošības padomes vecākais direktors demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos Robs Berščinskis.
Lielbritānijas Augstākā tiesa nolēmusi, ka Skotijai nav likumīgu tiesību nākamgad rīkot jaunu neatkarības referendumu bez Londonas piekrišanas.
Vismaz 268 cilvēki gājuši bojā spēcīgā zemestrīcē, kas pirmdien satricināja Javas salu Indonēzijā. Dabas katastrofas rajonā turpinās plaša meklēšanas un glābšanas operācija.
Polijas augstākās amatpersonas trešdien paziņoja, ka raķete, kas otrdien nokrita Polijas pierobežā un nogalināja divus cilvēkus, visticamāk, bija Ukrainas izšautā pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, ar ko Ukraina mēģināja atvairīt masīvo Krievijas raķešu uzbrukumu.
Pēc otrdienas masīvā Krievijas raķešu uzbrukuma lielākajā daļā Ukrainas teritorijas ir izdevies atjaunot elektroapgādi. Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par savas kampaņas uzsākšanu ASV prezidenta vēlēšanām 2024. gadā.
Bali salā Indonēzijā otrdien sākusies pasaules divdesmit ekonomiski spēcīgāko valstu jeb G20 līderu sanāksme, kas ir pirmā šāda līmeņa klātienes tikšanās kopš Covid-19 pandēmijas sākuma.
Krievijas karaspēka vadība trešdien paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.
Irāna daudziem šķiet eksotiska un neparasta zeme, kas pēdējā laikā nonākusi mediju virsrakstos ar protestiem pret policijas patvaļu un konservatīvajiem režīma likumiem, kā arī valdošā režīma palīdzību Krievijai karā pret Ukrainu.
Ukrainas atjaunošana ir uzdevums visai nākamajai paaudzei, un pie tā pildīšanas ir jāķeras nekavējoties. Šādu viedokli, atklājot Ukrainas rekonstrukcijai veltītu ekspertu konferenci, paudis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers otrdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, kur apliecināja, ka Vācija ir gatava atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams.
Krievijas spēki pašlaik rada ilūziju, ka gatavojas pamest okupēto Ukrainas pilsētu Hersonu, bet patiesībā pilsētā tiek ievesti papildspēki, lai mēģinātu atvairīt Ukrainas ofensīvu. Par to paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.
"Krievija nedrīkst uzvarēt karā pret Ukrainu, tas būtu briesmīgi gan Ukrainai, gan visaugstākajā mērā destabilizējoši Eiropas drošībai. Tāpēc ir izšķiroši Ukrainai palīdzēt," intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks jauno drošības izaicinājumu jautājumos Džeimss Apaturajs.
Rīgā piektdien sācies gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference", kas gan klātienē, gan attālināti pulcējis kopā daudzus starptautiski atzītus politiķus un domātājus. Viens no galvenajiem tematiem ir Krievijas sāktais karš Ukrainā un kā tas ietekmē drošības situāciju gan Baltijas reģionā, gan pasaulē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
