9. maijs kā Uzvaras diena tradicionāli tiek svinēts ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā un Baltkrievijā, kas Otrā pasaules kara laikā cīņā ar nacistisko Vāciju zaudēja miljoniem cilvēku dzīvību.
Autora ziņas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien “Uzvaras dienas” svinībās Maskavā atturējās izsludināt jaunu posmu karā pret Ukrainu, kur vairāk nekā divu mēnešu laikā Krievijas karaspēkam nav izdevies salauzt Ukrainas aizstāvju pretestību.
Krievijas okupantu atstāto postu un nodarītos zaudējumus pašlaik lēš un vērtē Čornobiļas atomelektrostacijā (AES). To Krievijas karaspēks bija okupējis vairāk nekā mēnesi un aizejot izlaupīja. Krievijas karavīri netālu radioaktīvajā augsnē bija ierīkojuši arī ierakumus. Radiācijas fons pašlaik ir normas robežās, taču okupācijas laikā pāris reizes tas bijis pārsniegts, kas pirms tam notika reti. Uz Čornobiļas atomelektrostaciju devās Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa
Uzdevums ir nevis atjaunot Irpiņu, kāda tā bija, bet to padarīt vēl labāku, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Ukrainas pilsētas Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins. Tāpat kā daudziem citiem Ukrainas pilsētu vadītājiem pēc Krievijas iebrukuma viņam nācās kļūt par kara laika mēru, arī pats aktīvi iesaistījās pilsētas aizsardzībā. Vismaz trīs reizes pret viņu tika vērsti uzbrukumi ar mērķi nogalināt.
Apritējis jau mēnesis kopš Kijivas piepilsētu atbrīvošanas no Krievijas karaspēka okupācijas. Okupantu virzība uz Ukrainas galvaspilsētu tika apturēt Irpiņā, kurai tagad piešķirts Ukrainas varoņpilsētas tituls.
Harkivā jau vairāk nekā divus mēnešus ik dienu krīt Krievijas artilērijas šāviņi. Ukrainas otrā lielākā pilsēta uzskatāma par otro izpostītāko aiz Mariupoles. Postījumi nodarīti simtiem māju. Lielākā daļa cilvēku tās pametuši, taču citi tajās joprojām dzīvo. Šos namus un tajos dzīvojošos apmeklēja Latvijas Televīzijas korespondents Gints Amoliņš un operators Aigars Kovaļevskis.
Atbrīvota, taču daudzstāvu dzīvojamās mājas ir drupās – Borodjankā nodarīti vieni no smagākajiem, ja ne smagākie postījumi starp Kijivas piepilsētām Krievijas karaspēka okupācijas laikā. Tomēr sapostītajās mājās joprojām maz, bet dzīvo cilvēki.
Simtiem līķu ar sasietām rokām un ložu caurumiem galvās – tādu ainu visa pasaule ieraudzīja Ukrainas pilsētā Bučā, kad to atbrīvoja no Krievijas okupācijas spēkiem. Ir pierādījumi tam, ka Krievijas karaspēks nežēlīgi un sistēmiski Bučā nogalinājis civiliedzīvotājus. Par piedzīvotajām šausmām šajā Ukrainas pilsētā Latvijas Televīzijai pastāstīja Bučas mērs Anatolijs Fedoruks.
Gandrīz mēnesi pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas vietējā kapsētā daudz jaunu kapu kopiņu, un joprojām ik dienu parādās arvien jaunas. Patlaban zināms par vairāk nekā 400 Bučas civiliedzīvotāju nogalināšanu.
Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava par valstu diplomātu atgriešanos Kijivā saka – tas nepārprotami ir signāls Krievijai par to, kurā pusē stāvam. Ar vēstnieku Borodjankā tikās LTV filmēšanas grupa – žurnālists Gints Amoliņš un operators Aigars Kovaļevskis.
Esam gatavi visam – tā noskaņojumu raksturo Ukrainas teritoriālo aizsardzības vienību karavīri Poltavas apgabala ierakumos, kuros bija iespēja pabūt Latvijas Televīzijai. Apgabalā tiek nostiprinātas pozīcijas, gatavojoties iespējamai Krievijas ofensīvai.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins svētdien vizītē Kijivā paziņojuši, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā.
Ukrainā šodien atzīmē pareizticīgo Lieldienas – pirmās kara apstākļos kopš neatkarības pasludināšanas.
Krievijas agresoram neizdosies salauzt mūsu gribu un garu – tā saka Harkivas mērs Ihors Terehovs. Krievijas apšaužu māktajā pilsētā, kur, saskaņā ar mēra teikto, sapostīti jau vismaz divi tūkstoši namu.
Harkivā pazemē simtiem cilvēku metro stacijās slēpjas no Krievijas armijas veiktās bombardēšanas, kas Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā nerimst jau gandrīz divus mēnešus. Latvijas Televīzija apmeklēja metro staciju Saltivkas rajonā, kur situācija vissmagākā. Tur vairākiem simtiem cilvēku jau nedēļām mājas ir perons un blakus stāvošie vagoni, kamēr virszemē turpina krist raķetes.
Eiropu pārpludina Ukrainas kara bēgļi. Bet ļoti daudzas ģimenes, bēgot no kara, savu valsti nepamet. Vien dodas tālāk no sagrautajām mājām uz vietām, kur lādiņi nekrīt.
Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, tās spēkiem arvien nepieciešams ne tikai bruņojums, bet arī kamuflāžas tīkli, lai to nomaskētu. Daudz kur Ukrainā tos veido brīvprātīgie, arī vēsturiskajās kazaku zemēs Zaporižjā.
Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva jau gandrīz divus mēnešus dzīvojusi zem pastāvīgām Krievijas artilērijas apšaudēm. Triecieni katru dienu un nakti, kamēr pie Harkivas austrumiem turpinās kaujas, par pašreizējo situāciju no šīs pilsētas Ukrainas austrumos ziņoja Latvijas Televīzija.
Ukrainas austrumu pilsētā Harkivā, kuru Krievijas armijai ieņemt tā arī neizdevās, raķešu apšaudē aizvadītajā naktī nodedzis viens no tirgiem pilsētas ziemeļaustrumos. Pilsētā atrodas Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
Ukrainas spēki līdz šim atturējuši Krievijas armiju no ielaušanās Dnipropetrovskas apgabalā, taču raķešu triecieni bijuši bieži, un ceturtās lielākās Ukrainas pilsētas Dnipro lidosta ir iznīcināta. Apgabals, no kura nācis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir gatavs cīņai, taču uzticas, ka bruņotie spēki atvairīs pretinieku jau pie esošajām frontes līnijām – to intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra Dnipropetrovskas apgabala padomes priekšsēdētājs Mikola Lukašuks.
Lauku aparšana, ģērbtiem bruņuvestēs, mīnas un lādiņi tīrumos – ar šādu realitāti nākas saskarties Ukrainas lauksaimniekiem pie frontes līnijām. Latvijas Televīzija viesojās saimniecībā Ukrainas dienvidaustrumos, kur fronte pietuvojusies no trim virzieniem.
Ukrainā turpina pienākt palīdzības kravas no Latvijas. Vilciena vagonā ar pārtiku, higiēnas, kā arī medicīnas precēm tāda piegādāta arī dienvidaustrumu pilsētā Zaporižjā, kas atrodas netālu no frontes. Tur Latvijas Televīzija skaidroja, kam šī palīdzība visvairāk nepieciešama un kādos apstākļos kara laikā darbojas slimnīcas, kuru logi aizbarikādēti ar smilšu maisiem.
Pieci miljoni cilvēku – šādu slieksni sasniedzis bēgļu skaits, kas pametuši Ukrainu Krievijas sāktā iebrukuma dēļ. Desmitiem tūkstoši ceļu uz glābiņu meklējuši caur Ukrainas dienvidaustrumu pilsētu Zaporižiju. Tā atrodas netālu no frontes, un, bēgot no okupētajam teritorijām, te ierodas tūkstoši no sagrautās Mariupoles, arī Melitopoles, Berdjanskas un citām pilsētām. Gaisa trauksmju sirēnas katru dienu veļas pāri arī Zaporižjai, taču viņiem te ir daudz drošāk. Bet tā ir arī dilemma un izšķiršanās par ģimenes locekļu atstāšanu. Atvieglojums mijas ar skaudrās situācijas apzināšanos, mediķu aprūpē nokļūst cilvēki ar dažādām veselības problēmām. Latvijas Televīzija apmeklēja evakuācijas centru Zaporižjā.
Krievijas okupētajā Melitopolē valda humānā katastrofa – tā Latvijas Televīzijai situāciju raksturoja pilsētas mērs Ivans Fedorovs. Viņu martā nolaupīja, bet pēc vairākām dienām gūstā viņu izdevās atbrīvot. Tagad viņa komanda cenšas palīdzēt savas pilsētas iedzīvotājiem no apgabala centra Zaporižjas – ar humāno palīdzību un evakuāciju. No Melitopoles izbraukusi jau trešā daļa iedzīvotāju, skaidroja Fedorovs. Viņš vērtēja, ka Krievija Ukrainai grib atņemt identitāti, to iznīcināt. Viņš brīdināja – ja pasaule neatbalstīts Ukrainu, tad karš nonāks arī Eiropas Savienībā.
Visi esam kopā, Rīga tiks aizsargāta uz Zaporižjas sliekšņa – tā Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Zaporižjas apgabala vadītājs Oleksandrs Staruhs. Šajā apgabalā atrodas Krievijas okupētās Melitopole, kā arī Enerhodara ar Eiropas jaudīgāko atomelektrostaciju. Zaporižja arī ir pirmais pieturas punkts no Mariupoles evakuētajiem.
Pirms dažām dienām Kramatorskas dzelzceļa stacijā Krievijas raķešu uzlidojumā gāja bojā un tika ievainoti vairāk nekā 160 cilvēki. Lielākā daļa cietušo, kuru vidū ir arī bērni, pārvesti uz Dnipro. Slimnīcu, kur viņi ārstējas, apmeklēja Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
Ukrainai gatavojoties sīvām kaujām valsts austrumos, satraukums par karadarbības tuvošanos valda arī valsts ceturtajā lielākajā pilsētā Dnipro, kur atrodas arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa. Šī pilsēta atrodas stratēģiski svarīgā vietā un jau cietusi uzlidojumos. Piemēram, aizvadītajā nedēļas nogalē tika iznīcināta Dnipro lidosta.
Briesmīgākā 21. gadsimta zvērība, kara noziegums un apzināts slaktiņš – tā Ukrainas amatpersonas raksturo Bučā, Irpiņā un Hostomeļā redzamo pēc Krievijas spēku atkāpšanās. Tie apsūdzēti par daudzu mierīgo iedzīvotāju apzinātu nogalināšanu, ielās atstātajiem cilvēku līķiem.
Ukrainas armijai atgūstot kontroli pār apkaimēm pie galvaspilsētas, Kijivas tuvumā atrastas pirms trim nedēļām pazudušā ukraiņu kara fotokorespondenta Maksima Levina mirstīgās atliekas.
Turpinās centieni no Krievijas aplenkumā esošās un bombardēšanas sagrautās Ukrainas dienvidu ostas pilsētas Mariupoles evakuēt civiliedzīvotājus. Pārsimt kilometru attālumā esošajā joprojām Ukrainas valdības kontrolē esošajā Zaporižjā piektdien, 1. aprīlī, ieradās autobusi ar bēgļiem.
Krievijas spēki ieņemtajā Ukrainas dienvidu pilsētā Enerhodarā sestdien ar šāvieniem un apšaudēm izdzenājuši vietējo iedzīvotāju mītiņu, ir cietušie.
Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī ir izdevies padzīt Krievijas karaspēku. Ukrainā kopumā karadarbības intensitāte ir samazinājusies, taču atsevišķās vietās turpinās smagas kaujas un Krievijas uzbrukumi no attāluma.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
