Krievijas prezidents Vladimirs Putins par savu misiju uzskata impērijas atjaunošanu, secina viņa bijušais padomnieks Andrejs Ilarionovs. 2000. gadu pirmajā pusē viņš bija Krievijas prezidenta galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos, tad amatu pameta un turpmāk bijis kritiski noskaņots pret Putina režīmu.
Autora ziņas
Sadegusi Krievijas armijas bruņutehnika joprojām rūs Mikolajivas pievārtē, kuru pavasarī centās ieņemt. Ukraiņi uzbrukumu atvairīja, ieguva savā rīcībā gan tehniku, gan saņēma gūstā Krievijas karavīrus. Tur pie Mikolajivas – krievu bruņojuma kapsētā – Latvijas Televīzija (LTV) tikās ar Ukrainas armijas virsnieku Andreju. Viņš dalījās pārdomās, ko šī vieta izsaka par Ukrainas cīņassparu un Krievijas armiju.
Ukrainas pašreizējie pretuzbrukumi ir svarīgs brīdis karā, un ir ļoti svarīgi, lai Rietumu bruņojuma piegādes turpinās, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) uzsvēra bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons. Viņš uzsvēra, ka pret Krieviju ir jāietur stingra līnija, citādi tās agresija turpināsies.
Eiropa ir gatava tam, ka Krievija varētu pilnībā pārtraukt gāzes piegādes. Tā sestdien, 3. septembrī, žurnālistiem paziņoja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Kā zināms, Krievija pēc trīs dienu pārtraukuma nav atjaunojusi gāzesvada "Nord Stream 1" darbību, jo tajā esot atklāta jauna problēma, kuras novēršanai būs vajadzīgs nezināms laiks. Vairums rietumu politiķu un ekspertu šādam skaidrojumam netic.
Maskavā sestdien, 3. septembrī, apglabāts pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, kurš šonedēļ aizgāja mūžībā 91 gada vecumā. Uz publisko atvadu ceremoniju ieradās simtiem cilvēku, lai atvadītos no līdera, kura reformas pietuvināja Padomju Savienības sabrukumu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins bēres neapmeklēja, aizbildinoties ar aizņemtību.
Krievija sestdien, 3. septembrī, nav atjaunojusi gāzesvada "Nord Stream 1" darbību. Piektdien, 2. septembrī, vakarā Maskava paziņoja, ka pēc trīs dienu tehniskā pārtraukuma tā atklājusi jaunu problēmu, kuras novēršanai būs vajadzīgs nezināms laiks. Vairums Rietumu politiķu un ekspertu šādam skaidrojumam netic un uzskata, ka gāzes piegāžu pārtraukšana ir saistīta ar mēģinājumiem radīt spiedienu uz Eiropu pirms gaidāmās apkures sezonas.
Mikolajivas zoodārzs ar aptuveni 4000 dzīvnieku no aptuveni 400 sugām ir lielākais Ukrainā. Tajā ir arī retu augu kolekcija. Pērn zoodārzs atzīmēja 120 gadus kopš durvju atvēršanas, bet šoziem nonāca Krievijas sāktā kara krustugunīs un bija slēgts apmeklētājiem vairāk nekā četrus mēnešus. Vārtus tas atkal vēra tikai pirms dažām nedēļām, kaut drošības apsvērumu dēļ tikai nedēļas nogalēs.
Situācija Ukrainas ostās ir ļoti ļoti grūta – Krievija okupējusi pusi no tām, Melnajā jūrā netrūkst mīnu un Krievijas karakuģu. Bet tajās trijās ostās, no kurām eksports patlaban notiek, prātā tikai viens – strādāt. Tā intervijā LTV Odesā sacīja Dmitrijs Barinovs no Ukrainas Jūras ostu administrācijas.
Zaporižjas atomelektrostaciju Enerhodarā jau kopš marta kontrolē Krievijas karaspēks, un cilvēkus aicināja no turienes evakuēties. Enerhodaras mērs Dmitro Orlovs vairākus mēnešus palika okupētajā teritorijā. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš pastāstīja, ka okupanti vispirms mēģināja viņu pārvilināt, bet pēc tam draudēja. Orlovs stāstīja arī par dzīvi okupētajā pilsētā, kā arī to, cik pašaizliedzīgi strādā atomelektrostacijas darbinieki.
24. augustā Ukraina atzīmē savu Neatkarības dienu, bet pavisam citā gaisotnē, jo aprit seši mēneši, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Sākot iebrukumu Ukrainā, Krievijas vadība cerēja pāris dienu laikā ieņemt galvaspilsētu Kijivu un pilnībā salauzt ukraiņu pretošanos. Taču krietni pārvērtēja Krievijas armijas spējas un daudz par zemu novērtēja Ukrainas gatavību pretoties okupantiem.
Gandrīz piecus mēnešus, kopš Krievijas karaspēks atkāpās no Kijivas piepilsētām un tās tika atbrīvotas, Irpiņā iedzīvotāji ir bažīgi par turpmāko un ziemu. Pilsētas mērs Oleksandrs Markušins intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka vajadzību ir daudz, bet atjaunošana bieži atduras pret naudas un resursu trūkumu. Tajā pašā laikā Markušins uzsvēra, ka, ja Krievija uzbruks atkal, pilsētas aizstāvji nenobīsies un stāsies pretī ienaidniekam.
Ukrainas pilsēta Zaporižje un tās apgabals kopš kara sākuma ziņu virsrakstos parādās galvenokārt saistībā ar apgabalā esošo atomelektrostaciju (AES). To kontrolē Krievijas okupācijas spēki, un ir izskanējusi informācija par iespējamām provokācijām, ko šajā objektā varētu veikt Krievija. Tādi ir apstākļi, kuros Latvijas Televīzija uzrunāja Zaporižjes apgabala Militārās administrācijas vadītāju Oleksandru Staruhu.
Ik vakaru doties gulēt bažās par to, kā tiks sagaidīts rīts – tā cilvēku ikdienu raksturo Ukrainas pilsētā Nikopolē, kas atrodas otrpus upei no Krievijas karaspēka ieņemtās Zaporižjas atomelektrostacijas (AES). Nikopoles ikdiena ir apšaudes no Dņepras upes otra krasta, ko okupējusi Krievija. Latvijas Televīzija (LTV) devās noskaidrot, kā dzīvo Nikopole, kāds ir cilvēku noskaņojums, cik nopietnas ir bažas par kodolkatastrofu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) nodrošināt Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) drošību, kur pēdējo nedēļu notikumi raisījuši bažas par kodolkatastrofu. Tikmēr Krievija noraidījusi ANO ģenerālsekretāra aicinājumu izveidot ap staciju demilitarizētu zonu. Turpinot apsūdzēt Ukrainu kodolobjekta apšaudīšanā, Krievijas spēku vadība pieļauj, ka stacijas darbība pat varētu tikt apturēta.
Karam turpinoties, aizvien saspringta situācija ir saistībā ar Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kuru okupējuši Krievijas spēki, bet tagad Zaporižjas apgabala varasiestādes aicinājušas atomelektrostacijas apkārtnē dzīvojošos evakuēties. Patlaban Zaporižjā atrodas arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa Gints Amoliņš un Ingus Graudiņš.