Gints Amoliņš: Vairāki kuģi ar kravām jau izbraukuši. Bet tie ir tikai vairāki. Vai jau var just kādus uzlabojumus?
Dmitrijs Barinovs: Odesas apgabala ostas saņēmušas atlīdzību, kas ļauj samaksāt algu strādniekiem. Zemnieki saņēmuši naudu, lai iepirktu mēslojumu, graudus sējai nākamajai sezonai. Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrija aprēķinājusi, ja sasniegsim plānotās jaudas, kas ir trīs miljoni tonnu katru mēnesi, tad Ukraina katru mēnesi iegūs vienu miljardu ASV dolāru.
Bija informācija, ka glabātuvēs un ostās atrodas 20 miljoni tonnu graudu, kurus nav iespējams eksportēt. Vai izdosies eksportēt visus šos miljonus tonnu?
Tiešām, kopš kara sākuma Ukrainā bija 20 miljoni tonnu eksportam paredzētas lauksaimniecības produkcijas, kuru nebija izdevies izvest. Jūnijā sākās jauna ražas sezona. Odesā tās novākšana jau noslēgusies, tagad tiek gaidītas vēlākas kultūras kā, piemēram, kukurūza. Tas nozīmēs, ka būs vēl 20, 25 miljoni tonnu tikai eksportam. Kopā tad iegūstam 45 miljonus tonnu, kas jāeksportē. Glabātuves, kuras tagad atbrīvojam, kuģu piestātnes, kuras bija aizņemtas ar kuģiem, kas tur stāvēja kopš kara sākuma – tas nozīmē, ka viss cikls atkal sāks strādāt. Zemniekam, novācot labību, būs vieta, kur glabāt graudus. Ostām atkal būs iespēja izvest attiecīgās kravas. Kuģi var iebraukt un tikt piekrauti. Ceram, ka šis cikls sāks atkal strādāt gludi kā pirms kara.
Tagad nosacīti atvērušās trīs ostas – šeit Odesā un vēl divas netālu. Ukrainā ir vēl citas ostas, kas ir okupētas vai nestrādā. Cik ir šādu ostu? Kāda kopumā ir situācija?
Ukrainā kopumā ir 18 ostas. Piecas no tām Krievija okupēja jau 2014. gadā, kad viņi okupēja Krimu. Pēc šī pilnapmēra iebrukuma 24. februārī viņi okupēja vēl četras ostas – Mariupoli, Berdjansku, Hersonu un Skadovsku. Vēl sešas ostas, tostarp Odesā un Mikolajivā, tika Krievijas nobloķētas no jūras ar Krievijas kara kuģiem un mīnām. Un palika tikai trīs ostas Donavas upē, kur centāmies palielināt jaudu, eksporta apjomus. Šīs sešas ostas, kuras kontrolējam – mēs tās vienmēr esam uzturējuši labā stāvoklī jau no pirmajām dienām. Strādnieki gāja uz darbu, apsekoja infrastruktūru, akvatoriju un visu, lai gadījumā, ja tiek panākta politiski militāra vienošanās par atbloķēšanu, maksimāli ātri atjaunotu ostu darbu. Protams, nevar salīdzināt situāciju ar Mikolajivas rajonu, kur notiek pastāvīgas apšaudes, kur Krievija ar artilērijas un raķešu triecieniem jau iznīcinājusi vairākus lielus termināļus. Odesas apgabalā tādā ziņā bijis mierīgāk. Tādēļ mūsu ostas uzreiz iedarbinājām. Ceram, izdosies panākt vairāk vai mazāk ritmisku ciklu. Parēķinājām, ka mums mēnesī jāapkalpo apmēram 100 kuģu, izbraukšana un iebraukšana. Dienā pieci iebrauc, pieci izbrauc – tad mēs sasniegsim vēlamo apjomu, kas ir trīs miljoni tonnu eksporta mēnesī.
Ko Jūs sagaidāt no nākamajām nedēļām, nākamajiem mēnešiem? Vai šī iniciatīva noturēsies?
Esmu optimists, tādēļ ceru, ka šis process aizies gludi un normāli strādāsim. Daudz kas bija jāsaprot sākumposmā, jo faktiski tas ir kā jaunuzņēmums – koordinācijas centrs Stambulā, visu procedūru sakārtošana, kurš ko inspicē, kādi dokumenti jāuzrāda, kurš pieņem kādus lēmumus. Ir ļoti daudz iesaistīto. Esam mēs kā ostu administrācija, tad ir militārais komponents, ārvalstu komponents. Mēs ļoti ceram uz mūsu ārvalstu partneriem, ANO un Turciju, kas uzņēmušās atbildību garantēt drošību aiz Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem. Viņi tajā ir ļoti ieinteresēti, jo ANO Pasaules Pārtikas programma, kas piegādā pārtiku nabadzīgākajām valstīm – es pat biju pārsteigts, ka uzzināju, ka puse šīs programmas ir atkarīga no Ukrainas produkcijas. Puse no tā, kas tiek piegādāts nabadzīgākajām valstīm, tiek ražots Ukrainā. Ceru, ka viņi ir tik ieinteresēti uzturēt pasaules kārtību un ekonomika, ka pieliks visas pūles, lai šis process nesagrūtu. Tai pusei, Krievijai, protams, uzticības nav nekādas. Viņi jebkuras vienošanās var pārkāpt jebkurā brīdī. Tomēr mēs esam noskaņojušies strādāt.
Cerēsim, ka viss būs labi un darbs turpināsies, paldies Jums par sarunu.
Paldies par interviju, un paldies Latvijai par palīdzību un ieguldījumu mūsu cīņā.
