Re! LSM Pasts
Piektdiena ir klāt!
Īsā darba nedēļa tuvojas beigām, bet sākas lielais hokejs, varam just līdzi un atbalstīt savējos sportistus. Nedēļas prieks ir mūziķa Dona iekļūšana Eirovīzijas finālā! Par visu, kas svarīgs, kā ierasts, varat izlasīt mūsu iknedēļas vēstkopā.
Nedēļas notikumu smagsvars
EIROVĪZIJA
Gadskārtējais Eirovīzijas dziesmu konkurss jau sācies. Šogad dziedātājus uzņem Zviedrijas pilsēta Malme, un pēc nu jau septiņām uzvarām zviedri pieraduši rīkot Eirovīziju.
Pēc ilgākas pauzes Latvijai atkal būs iespēja uzstāties Eirovīzijas finālā. To nodrošinājis mūziķis Dons ar dziesmu "Hollow". Krāšņi aizvadīts arī pirmais Eirovīzijas pusfināls, kur tapis zināms, ka finālā cīņu turpinās Kipras, Serbijas, Lietuvas, Īrijas, Ukrainas, Horvātijas, Slovēnijas, Somijas, Portugāles un Luksemburgas pārstāvji. Mēs, sabiedriskie mediji, gaidot Dona uznācienu, ielūkojāmies aizkulisēs, tajā, kā mūziķis gatavojās savam uznācienam.
Eirovīzijas fināla vakarā, 11. maijā, pulksten 21.10 pie ekrāniem aicinām visus mūzikas fanus un turam īkšķus par Donu!
Taču konkursa gaisotne vēl nekad nav bijusi tik saspringta kā tagad – Izraēlas dalība raisījusi sīvus protestus un pat aicinājumus konkursu boikotēt. Ceturtdien, kad Malmē bija jāuzstājas Izraēlas mūziķiem, ap 20 000 cilvēku protestēja pret Izraēlas dalību dziesmu konkursā.
Foto: Corinne Cumming / EBU
VECUMA CENZA NEBŪS
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi stingrākus ierobežojumus alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, vienlaikus noraidot iepriekš Saeimas komisijā atbalstīto liegumu pirkt alkoholu līdz 20 gadu vecumam. Tiesa, lai Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai vēl jāatbalsta trešajā – galīgajā – lasījumā.
Deputātu vairākums atbalstīja to, ka:
-
darba dienās un sestdienās alkoholu drīkstēs pārdot no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no pulksten 10.00 līdz 18.00;
-
uz alkoholisko dzērienu etiķetēm būs jānorāda dzērienu uzturvērtība un ķīmiskais sastāvs;
-
būs aizliegta alkohola cenu un atlaižu reklāma mazumtirdzniecības vietās, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus;
- alkoholu neaizliegs tirgot internetā, taču distances tirdzniecību ierobežos, nosakot, ka no pasūtīšanas brīža līdz dzēriena saņemšanai jāpaiet vismaz sešām stundām.
UN VĒL...
Pamatskolas skolēni drīkstēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Izglītības likumā. Atsakoties no krievu valodas apmācības līdz šī gada 21. jūnijam, citu svešvalodu kā otro svešvalodu varēs apgūt jau no nākamā mācību gada. Vienlaikus likums paredz iespēju pabeigt iesāktu krievu valodas apmācību.
Par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju jeb tā dēvētā "deep fake" palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus un vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās būs paredzēta kriminālatbildība. Par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai sabiedrisko darbu.
Valdība akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par smagā finansiālā situācijā nonākušās Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz Rēzeknē nevis rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pilsētā iecelt pagaidu administrāciju. Par Rēzeknes domes atlaišanu un minētajiem grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Sabiedrībā plašu ažiotāžu ieguvis kāds fragments no Kultūras ministrijas plāna par saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību. No teikuma, kurā minēts trešo valstu pilsoņu īpatsvara pieaugums, piemēram, Nacionālā apvienība secinājusi, ka ministrija plāno imigrācijas palielināšanu. Kultūras ministrija, kas plānu ir sagatavojusi, skaidroja – dokumentā minētais trešo valstu pilsoņu procentuālais īpatsvars ir nevis ministrijas plāns, bet gan 2020. gadā izteikta pētnieku prognoze, kurai turklāt nav saistības ar jaunu imigrantu piesaistīšanu.
Jau nākamās nedēļas sākumā sāksies pirmie centralizētie eksāmeni. Lai nebūtu tehnisku problēmu un arī eksāmenu jautājumi paliktu nezināmi līdz pašam eksāmenam, šogad Valsts izglītības un satura centrs veicis dažādus uzlabojumus.
Turpinot okupācijas seku novēršanu, Maskavas forštate pārdēvēta par Latgales apkaimi, to paredz Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas lēmums. Jaunais apkaimes nosaukums izvēlēts, vērtējot vēsturiskos vietu nosaukumus šajā apkaimē. Jau pirmskara laikā dokumentos, kas apzīmē šo vietu, tika lietots apzīmējums "statistikas rajons Latgale".
Uzņēmumam "Balticom" ceturtdienas rītā noticis kiberuzbrukums, kā rezultātā uzņēmums zaudējis kontroli pār televīzijas retranslācijām. Kiberuzbrukuma laikā visu "Balticom" retranslēto televīzijas programmu vietā ēterā bija redzams Krievijas propagandas saturs – 9. maija parāde pie Kremļa Maskavā.
Apritot gadam, kopš Jēkabpilī Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri, policija aizvien turpina izmeklēšanu, tomēr patlaban pieejamā informācija liekot domāt, ka Rusiņš ir miris. Policijas priekšnieks Armands Ruks neprecizēja Rusiņa iespējamos nāves iemeslus vai apstākļus, tikai norādīja, ka ir pamats uzskatīt – Rusiņa vairs nav starp dzīvajiem.
Vācija ir gatava palīdzēt aizstāvēt Baltijas valstis iespējamas Krievijas militāras agresijas gadījumā, pirmdien Rīgā paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņš tikās ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu (''Jaunā Vienotība''), Igaunijas premjeri Kaju Kallasu un Lietuvas premjeri Ingrīdu Šimonīti. Šolcs sacīja, ka Vācijas apņemšanos apliecina Lietuvā izvietotās Bundesvēra sauszemes vienības un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāju patruļas Baltijas valstu gaisa telpā.
AIZ ROBEŽĀM
Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka aizturējis vairākus Krievijas specdienestu aģentus, kas gatavojušies sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un citām augstām amatpersonām. Aizturēto vidū ir arī divi Ukrainas Valsts apsardzes dienesta pulkveži. Ukrainas drošības dienests fiksējis visas iesaistīto personu darbības un sarunas ar Krievijas specdienesta kuratoru. Tikmēr Krievija turpina uzbrukumus Ukrainai, nogalinot un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus. Latvijas Televīzijas komanda devās uz Ukrainas armijas pozīcijām Bahmutas rajonā, bet pusceļā piepeši nācies stāties un patverties aizsegtākā vietā, jo bija ziņas par tuvumā manītiem Krievijas droniem.
Izraēla nepiekrīt Kataras un Ēģiptes piedāvātajiem nosacījumiem uguns pārtraukšanai Gazas joslā un gatavojas sauszemes operācijām Rafahas pilsētā Gazas dienvidos. Izraēlas paziņojumi ir izskanējuši pēc tam, kad teroristu grupējums "Hamās" paziņoja, ka piekrīt vidutāju piedāvājumam. Savukārt ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Izraēlu, ka pārtrauks piegādāt artilērijas šāviņus un citus uzbrukumu ieročus, ja Izraēla uzsāks plašu sauszemes operāciju Rafahas pilsētā.
Eiropas Savienības sankciju 14. pakete, kas būs vērsta pret Krieviju, varētu ierobežot Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportu, mangāna rūdas importu, kā arī aizliegt Eiropas partijām un medijiem saņemt naudu no Krievijas. Plānots, ka mangāna rūdu nedrīkstēs pārvadāt pretējā virzienā, proti, caur Eiropas Savienību uz Krieviju. Papildu ierobežojumi tiks vērsti arī pret Baltkrieviju, jo tā nereti tiek izmantota, lai apietu Eiropas Savienības sankcijas.
9. maijā aprit 20 gadu kopš sprādziena futbola stadionā Groznijā, kur tika nogalināts toreizējais Čečenijas līderis Ahmads Kadirovs. Laika gaitā gandrīz neierobežotu varu Čečenijā ieguvis viņa dēls Ramzans Kadirovs, kurš ar Kremļa svētību pārņēmis savā kontrolē Čečenijas ekonomiku, politiku un spēka struktūras. Pēdējā laikā gan pastiprinājušās baumas par Ramzana slikto veselības stāvokli, tādēļ varētu kļūt aktuāls jautājums par viņa pēcteci.
LIELAIS HOKEJS
Latvijas hokeja valstsvienība sestdien Čehijā aizvadīs pirmo spēli pasaules čempionātā, kur komandai aizsniegšanos līdz medaļām paredz 10% respondentu, kas piedalījās pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktajā aptaujā. Mēs jums ziņosim par katru spēli, un tās būs skatāmas sabiedriskajos medijos tiešraidē. Piektdien pirmajos mačos tiksies pirmās komandas. Skatieties un atbalstiet!
Tikai sabiedriskajos medijos
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir teju trīskāršojies to jauniešu skaits, kas pēc tīša paškaitējuma izdarīšanas ir nonākuši Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. 2022. gadā pašnāvības Latvijā veica trīs skolas vecuma jaunieši, kuri mācījās vienā ģimnāzijā. Eksperti stāsta, ka jauniešu uzvedība ir impulsīvāka, līdz ar to – grūtāk paredzama. Kāpēc Latvijā tik ļoti ir pieaudzis paškaitējumu skaits jauniešu vidū un vai tas, ka skola ir elitāra, negatīvi ietekmē pusaudžu mentālo veselību? To pētīja raidījums “Atvērtie faili”.
Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, 8. maijā, svarīgi ir atcerēties ne tikai kara beigas kā robežšķirtni starp kara un pēckara Eiropu, bet arī izprast šī kara nestos zaudējumus un postu Latvijas tautai un valstij. Pretēji ilgus gadu desmitus padomju propagandas un Krievijas Federācijas vēl mūsdienās paustajam "Lielā Tēvijas kara mītam", tostarp par Baltijas valstu "atbrīvošanu" 1944.–1945. gadā, kara laika realitāte runā par ko citu. Tie ir divu totalitāru lielvaru – nacionālsociālistiskās Vācijas un Padomju Savienības – veiktie noziegumi, kas sagrāva ne vien daudzu tūkstošu Latvijas iedzīvotāju likteņus, bet arī neatgriezeniski iznīcināja mūsu pilsētu vēsturisko apbūvi un kultūrvēsturisko mantojumu.
Vēsturnieks, profesore, uzņēmējs, teātra režisore, Latvijā dzīvojošs spānis un latviešu draudzes Īrijā mācītājs raidījumā "Kas notiek Latvijā?" spriež par to, kā Latvijai klājies šos 20 gadus, kopš esam Eiropas Savienības saimē. Diskutētāju secinājumi ir tādi, ka joprojām esam pārāk bailīgi un maz riskējam, bieži sevi mierinām ar tekstu “bet citur jau ir vēl sliktāk”, mums trūkst ilgtermiņa stratēģijas, bet ir arī labas lietas, piemēram, esam apguvuši Eiropas valstu pieredzi.
Deva kultūras
Visi cilvēki dalās divās daļās – ar motorzāģi. Labi, jokus atmetot, šausmu un fantāzijas žanrs patiesi kinoskatītājus dala divās izteiktās nometnēs – daļa "šausmenes" uzskata par popkorna kino jeb "zemo žanru", daļa – ar prieku bīstas, drebinās un caur asiņu šaltīm saskata gan izklaides, gan nopietna dialoga iespēju. Kino publicists Žulijens Nuhums Kulibali pieder otrajai nometnei, tādēļ šogad koferī iepakoja ērtu jaku un miega zāles vieglākai snaudai, un devās uz Igaunijas rietumu piekrasti, lai pieredzētu reģiona lielāko žanra notikumu – 19. Hāpsalu Šausmu un fantāzijas filmu festivālu.
Limbažu novada pašvaldība negrasās apturēt plānu par septiņu mazo novada bibliotēku slēgšanu, pat ja Bibliotēku padome neatbalstīs šo ieceri. Eksperti brīdina, ka pašvaldībai 135 tūkstošu eiro ietaupīšana gadā ilgtermiņā var izmaksāt krietni dārgāk. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš mudina padomāt, ka katra slēgšana ietekmē iedzīvotāju vēlmi palikt savā dzīvesvietā. Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere aicina vietējo varu apzināties, ka, likvidējot pēdējās kultūrvietas laukos, tiek apcirptas latviešu kā kultūras nācijas saknes.
"Kad abas jomas – arhitektūra un literatūra – vienā cilvēkā satiekas, tur nekāda jomu neatkarība nesanāk, jo es skaidri zinu – arī rakstot dzeju, joprojām palieku arhitekte... Un tas, es pat teiktu, ir mans īpašais spēks. Bet ar to nodarbošanās intensitāti ir tā, ka kaut kādos dzīves posmos rakstniecība tomēr palikusi otrajā plānā. Grūti pateikt, vai tas ir tāpēc, ka esmu bijusi ļoti noslogota arhitektes darbā, vai arī tāpēc, ka nerakstu nepārtraukti: man vajag kaut ko uzkrāt, lai varu atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to rakstīšana ir tādiem viļņiem," atzīst arhitekte, dzejniece un Atzinības krusta virsniece Gunta Šnipke.
Ko jūs lasījāt?
Premenopauze un menopauze ir dabiskas novecošanas daļas, bet to simptomi var traucēt un to atvieglošanai medicīnā ir dažādi risinājumi, sākot no maigākiem, dabiskākiem līdz hormonāliem un inovatīviem līdzekļiem. Ar speciālisti parunāsim par šo posmu sievietes dzīvē un to, kā to atvieglot un kas vēl var slēpties aiz menopauzes simptomiem.
Uzturlīdzekļu nemaksātāju pulks Latvijā ir ievērojams, taču pēdējo trīs gadu laikā nemainīgs – ap 40 tūkstošiem. Visiem vecākiem ir pienākums aprūpēt un uzturēt savus bērnus, to nosaka arī likums. Taču brīdī, kad vecāki nolemj šķirties, nereti tieši jautājums par šo tēmu rada visvairāk strīdu. Advokāte skaidro, ka uzturlīdzekļu summa veidojas no tā, cik izmaksā bērna pamatvajadzību nodrošināšana. Katra bērna pamatvajadzības var atšķirties, līdz ar to atšķiras arī uzturlīdzekļu summa, par kuru savstarpēji vai ar tiesas palīdzību vienojas vecāki.
Baltijas jūras piekraste Latvijā stiepjas teju 500 kilometru garumā. Tā gājējus pārsteidz ar kāpām, stāvkrastiem, smilšakmens atsegumiem, iespaidīgiem akmeņiem un alām. Tomēr pārgājieni gar jūru nereti tiek pārlieku romantizēti, bet cilvēki, kas dodas tajos pirmo reizi, dažreiz atzīst, ka pārvērtējuši savus spēkus, neņemot vērā ne piekrastes slīpumu, ne arī aizaugušās un akmeņiem klātās piekrastes. Kā sagatavoties šādam pārgājienam, lai par to ir prieks, nevis asaras.
REPlay.lv kino baudītājiem
Mana brīvība. Vēsturiska drāma
Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm - žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harizmātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus - Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.
Sirds likums. Animācijas filma
Režisores Rozes Stiebras animācijas filma, kas stāsta par kādu Karali un Princesi. Visi gatavojās karaļmeitas kāzām. Taču kādu nakti Princese pils dārzā sastapa Svešinieku, kurš viņu apveltīja ar neparastu dāvanu, un no šī brīža viss sagriezās kājām gaisā. Krāšņā pasakā par drosmi un mīlestību Princese aizbēg no mājām, viņas līgavaini Princi un draugu Kaķi gaida izaicinoši piedzīvojumi, guvernante Gaigala mēģina vest pie prāta satraukto Karali un visiem nākas uzmanīties no varaskārajiem Vilkiem.
Dalieties savās pārdomās un ieteikumos, vēstkopas uzlabošanai, - [email protected]