Pasaulē
Tehnoloģijas un zinātne
Apvienotā Karaliste otrdien ir paziņojusi savu jauno pēcbreksita tarifu režīmu, kas nākotnē aizvietos Eiropas Savienības (ES) kopējo muitas tarifu. Jaunā sistēma attieksies uz trešajām valstīm, ar kurām Lielbritānija nebūs noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus. Pagaidām šāda līguma Lielbritānijai nav arī ar ES un, kā paziņojusi britu valdība, nebūs līdz brīdim, kamēr ES nekļūs elastīgāka.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē noslēdzās jau trešā Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunvedēju komandu sarunu kārta par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka. Pēc šīm sarunām neapmierinātību ar to gaitu ir paudušas abas puses. Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē uzskata, ka Lielbritānija nevēlas panākt progresu, savukārt Londona apsūdz Barnjē nepamatotu prasību izvirzīšanā.
Lielbritānija un Eiropas Savienība vaino viena otru progresa trūkumā sarunās par tirdzniecības attiecībām starp abām pusēm. Šonedēļ ir noslēgusies kārtējā sarunu kārta. Tomēr progress līdz šim ir minimāls.
Ir noslēdzies trešais sarunu raunds starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) par to, kādas būs abu pušu attiecības nākotnē. Nedēļas garumā pēc daudz stundu pavadīšanas videokonferencē ar britiem Eiropas puses sarunu vadītājs Mišels Barnjē šodien paziņojis par savu vilšanos. Progress neesot pietiekami ātrs, un briti neesot pietiekami ambiciozi pat tādās ar līgumu tieši nesaistītās jomās, kā cīņa pret naudas atmazgāšanu.
Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) pārstāvju sarunās par savstarpējo tirdzniecību pēc "Brexit" pagaidām nav sasniegti būtiski rezultāti. Problēmas rada Covid-19 pandēmijas radītie apgrūtinājumi un nesaskaņas par vairākiem būtiskiem jautājumiem.
Eiropas Savienībā (ES) joprojām meklē veidus, kā veiksmīgāk cīnīties ar koronavīrusa izplatību. Lai arī cīņā ar pašu vīrusu Eiropas Savienībai tomēr nedaudz ir nācies palikt otrajā plānā, dalībvalstīm pašām uzņemoties iniciatīvu, Eiropas Komisija tagad vēlas uzņemties vadošo lomu Eiropas ekonomikas atveseļošanā pēc krīzes beigām.
Amerikas Savienotajās valstīs (ASV) notiek protesta akcijas pret pašizolācijas ierobežojumiem, kuras ASV prezidents Donalds Tramps izmanto politiskajā cīņā pret demokrātiem. Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) bez lielām cerībām uz ātru risinājumu atsākas sarunas par tālāko Lielbritānijas attiecību modeli ar 27 valstu bloku.
Lai gan Covid-19 krīze ir pilnībā mainījusi politiķu ikdienu, darbs turpinās arī šajos apstākļos. Pirmdien, 20. aprīlī, sākās “Brexit” sarunu otrā kārta, kas ilgs līdz nedēļas beigām. Tiesa gan, ne klātienē, bet videokonferences režīmā. Izskan bažas, ka sarunas neizdosies pabeigt laikā un tad gaidāms nekontrolētais “Brexit”.
Eiropas Komisija (EK) ir spiesta pārstrādāt savu darba programmu 2020. gadam, jo koronavīrusa krīze Eiropā un pasaulē ir ieviesusi nopietnas izmaiņas. Citstarp EK gatavojas piebremzēt vai atlikt uz vēlāku laiku vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas Zaļo kursu. Tāpat arvien biežāk izskan bažas par to, kādu ietekmi koronavīrusa krīze atstās uz Eiropas Savienības sarunām ar Lielbritāniju par turpmākajām attiecībām pēc “Brexit”.
Covid-19 izraisītā krīze iedragājusi sarunas starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību par attiecībām pēc “Brexit”. Nākotnes attiecību sarunu termiņš jau tā tika uzskatīts par pārlieku īsu, bet globālās pandēmijas dēļ sarunu pabeigšana laikā kļūst gandrīz neiespējama. Lai gan nākamnedēļ beidzot varētu notikt nākamais sarunu raunds virtuālajā telpā, tomēr daudz laika jau ticis zaudēts.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
