Pēc šīsnedēļas trešās sarunu kārtas gan britiem, gan Eiropas pusei ir skaidrs priekšstats par pretējās puses nostāju un problēmām. Ja šīs būtu parastas sarunas par tirdzniecības līgumu – šis būtu labs progress pēc trešās kārtas. Bet šoreiz laika ir stipri mazāk. Par visu jāvienojas līdz oktobrim, lai līgumu paspētu savlaicīgi ratificēt un tas stātos spēkā pēc Lielbritānijas pārejas perioda beigām 31. decembrī.
"Mums ir konverģences punkti, tas ir ļoti jauki. Bet mums joprojām ir galvenie atšķirību punkti. Tie ir - vienādi konkurences apstākļi, policijas un tieslietu sadarbība, zivsaimniecība un arī vispārīgāks jautājums par mūsu turpmāko attiecību vispārējo pārvaldību," teicis Apvienotās Karalistes (AK) tirdzniecības koordinators Deivids Makalisters.
250 eksperti britu pusē un 250 eksperti ES pusē šo nedēļu pavadīja videokonferences režīmā. Šajā kārtā ar britiem izdevies vienoties par preču tirdzniecību, transportu, britu piedalīšanos ES nākotnes programmās un sāktas potenciāli ļoti smagās sarunas par nozvejas tiesībām britu ūdeņos.
"Tātad, izņemot šīs pieticīgās vienošanās, nav panākts progress pārējos grūtākajos jautājumos. Apvienotā Karaliste nav iesaistījusies reālā diskusijā par līdzvērtīgiem konkurences noteikumiem, lai arī ko viņi paši teiktu. Tie ir noteikumi godīgai konkurencei ekonomikā un tirdzniecībā, par ko bijām vienojušies ar britu premjeru Borisu Džonsonu politiskajā deklarācijā, kas joprojām ir spēkā šobrīd un būs nākotnē," uzsvēris Barnjē.
Grūtības ir labi zināmas – britu interpretācija par neierobežotu suverenitāti nav savienojama ar ilgtermiņa zvejas tiesību nodošanu Eiropai. Tāpat tas nav savienojams ar solījumu pieturēties pie ES regulām vai Eiropas Tiesas spriedumiem. Taču – kā uzsver "Financial Times" – Eiropa uzņemtos episku risku, ja piešķirtu britiem plašu piekļuvi savam tirgum bez stingrām garantijām saistībā ar negodīgu konkurenci un bez drošības zvejniekiem.
Britu valdība negrib pagarināt pārejas periodu, lai dotu sarunām vairāk laika. Taču tikko veikta britu sabiedriskās domas aptauja ("Focaldata for Best for Britain") liecina, ka 77% britu uzskata, ka Dauningstrītai vajadzētu vairāk koncentrēties uz Covid-19 krīzes risināšanu un pagarināt pārejas periodu ar ES, bet tikai tad, ja paši eiropieši to prasa. Briti ir lepna tauta un paši lūgt acīmredzot nevēlas.
