Jāizkļūst no krīzes koordinētā veidā
“Mums visiem ir skaidri jāapzinās, ka vienas dalībvalsts grūtības ļoti strauji var kļūt par visu dalībvalstu problēmu. Mēs esam monetārajā savienībā. Mēs esam vienā laivā. Tāpēc mums ir jāmēģina izkļūt no šīs krīzes koordinētā un solidārā veidā.
Ja mums tas neizdosies, mēs apdraudam visa Eiropas projekta pastāvēšanu. Un to, es ceru, neviens nevēlas,” paziņoja Eiropas Savienības darba lietu komisārs Nikolass Šmits.
Laikā, kad nepieciešams spriest par visas Eiropas ekonomisko atkopšanos pēc Covid-19 krīzes beigām, lai kad arī tā pienāktu, Eiropas Savienības darba lietu komisāra Nikolasa Šmita pieminētā Eiropas solidaritāte ir tikusi locīta dažādos veidos.
Īsi pirms ceturtdien notikušās Eiropadomes līderu virtuālās tikšanās portāls “Politico” ziņoja, ka Eiropas Komisijas ierēdņi pašlaik izstrādājot glābšanas paketi, kura būtu aptuveni divus triljonus eiro liela. Tas ir ievērojami vairāk, nekā pat Spānijas ierosinātais pusotrs triljons. Vienu daļu no šī finansējuma paredzēts segt nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaros, bet vēl 320 miljardus eiro paredzēts iegūt kapitāla tirgos.
Puse no minētās summas būtu aizdevumi dalībvalstīm, bet pārējo summu dalībvalstis atmaksātu pēc 2027. gada ilgākā laika posmā, vai arī palielinot savas iemaksas kopējā budžetā. Sagaidāms, ka šis piedāvājums tiks publiskots tuvāko nedēļu laikā.
Vācija, kuras kanclere Angela Merkele prognozēja sarunu ieilgšanu par atkopšanās fondu, jau ir paziņojusi, ka tā ir gatava palielināt savas iemaksas. Vienlaicīgi Merkele uzsvērusi, ka ar vīrusu nāksies sadzīvot vismaz tik ilgi, kamēr netiks izstrādāta vakcīna. Un tas prasīs laiku!
Sākas sarunas par ES un Lielbritānijas attiecībām pēc “Brexit”
“Mēs joprojām esam uzticīgi tam grafikam, ko esam noteikuši, paredzot noslēgt sarunas līdz šī gada beigām. Es varu teikt, ka mūsu galvenais sarunvedējs Deivids Frosts ir sazinājies ar saviem Eiropas kolēģiem, lai saskaņotu arī šī sarunu posma grafiku. Sarunas notiek ar videokonferenču palīdzību, un visu laiku starp Eiropas Savienību un mums notiek apmaiņa ar juridiskiem tekstiem.
Es esmu pārliecināts, ka šāds darbs turpināsies un, cerams, novedīs pie apmierinoša iznākuma,” pauda britu finanšu ministrs Riši Sunāks.
Par spīti dažādiem ar koronavīrusu saistītiem izaicinājumiem šonedēļ tomēr sākās nākamā Eiropas Savienības sarunu kārta ar Lielbritāniju par turpmākajām attiecībām pēc “Brexit”.
Kā uzsvēris citētais britu finanšu ministrs Riši Sunāks, vismaz britu puse ir apņēmības pilna sarunas pabeigt viņu noteiktajā termiņā. Taču līdz jūlija sākumam, kad Lielbritānija vēl teorētiski varētu prasīt pārejas perioda un arī sarunu pagarinājumu, ir atlikušas vien divas sarunu kārtas.
Lai nevairotu jau tā lielo neskaidrību par nākotni abos Lamanša krastos, pārejas periodu pagarināt aicinājusi Starptautiskā Valūtas fonda izilddirektore Kristalina Georgijeva. Arī jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairums britu iedzīvotāju vēlētos sarunu pagarinājumu, nevis to turpināšanu laikā, kad gan Eiropa, gan Lielbritānija cīnās ar koronavīrusu. Tā dēļ ir strauji samazinājušies arī pieteikumi uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Tieši tāpēc Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela ir aicināta pārcelt arī nākamā gada jūnija termiņu, līdz kuram uz šo statusu varētu pieteikties.
Pagaidām gan nekas neliecina, ka Lielbritānijas valdība un tās premjerministrs Boriss Džonsons varētu šajos aicinājumos ieklausīties. Atsevišķi britu mediji ziņo, ka valdības aprindās visai skaidri sāk izkristalizēties gatavošanās bezvienošanās scenārijam.
Atbalsts Covid-19 krīzes dēļ nedrīkst kaitēt ES tirgum
“Dalībvalstu ziņā ir izlemt par to, vai tās vēlas piešķirt valsts atbalstu un izstrādāt pasākumus, kas palīdzētu pārveido ekonomiku un sasniegt citus politiskos un stratēģiskos mērķus. Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu proporcionāla piemērošana garantē, ka nacionālie atbalsta pasākumi palīdz tām kompānijām, kuru darbību ir skārušas koronavīrusa radītās ekonomiskās sekas.
Taču šāds atbalsts nedrīkst kaitēt Eiropas Savienības tirgum,” paziņoja Eiropas Komisijas preses pārstāve Arianna Podesta.
Viņa stāstīja par valsts atbalsta sniegšanu grūtībās nonākušām kompānijām. Tostarp arī aviācijas nozarē. Un, kā publiskots šajās dienās, arī Latvijas valdība ir izlēmusi atbalstīt lidostas ''Rīga'' darbību.
Tikmēr Eiropas Savienības transporta komisāre Adina Valeana ir paziņojusi, ka jau nākamajā mēnesī Eiropas Komisija gatavojas piedāvāt jaunus noteikumus gaisa telpas lietošanai pēc koronavīrusa beigām. Tie varētu paredzēt arī distances ievērošanu lidostās, masku valkāšanu, kā arī lidmašīnu un lidostu dezinfekciju.
Tāpat izskanējuši ierosinājumi, piemēram, lidmašīnās atstāt tukšu vidējo sēdekļu rindu, tādējādi nodrošinot atstarpi starp pasažieriem. Kompānijas “Ryanair” vadītājs maikls O’Līrijs šādu ierosinājumu gan nosaucis par traku, finansiāli nepaceļamu un neefektīvu.
Starp citu, runājot par “Ryanair”, ceturtdien Eiropas tiesa nāca klajā ar spriedumu vairāk nekā desmit gadus ilgušajā kompānijas strīdā ar Itālijas Konkurences un tirgus dienestu. Tiesas paziņojumā norādīts, ka visām aviokompānijām, tostarp “Ryanair”, tiešsaistē redzamajās cenās jau no paša rezervācijas sākuma ir jāiekļauj nodokļi, papildus cenas un jebkāds cits uzcenojums.
Tāpat kompānijas brīdinātas nepraktizēt papildu maksas iekasēšanu par kredītkaršu izmantošanu.
