Sestdiena 3. februārī Ziemeļīrijā ir zīmīga, jo divus gadus pēc vēlēšanām beidzot darbu sāk reģionālais parlaments. Demokrātisko unionistu partija iepriekš bloķēja darba sākšanu, šādi mēģinot piespiest Londonu mainīt Lielbritānijas izstāšanās nosacījumus no Eiropas Savienības. Unionisti pastāv uz ciešākām saitēm starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju, un uzskata, ka breksita nosacījumi nepamatoti apgrūtināja tirdzniecību ar pārējo valsti.
Mainīt viedokli palīdzēja Londonas politiķu solījums piešķirt trīs miljardus mārciņu Ziemeļīrijas skolām, slimnīcām un citiem sabiedriskiem pakalpojumiem, ja reģionālais parlaments un valdība atsāks darbu. Lielbritānijas Ziemeļīrijas lietu ministrs Kriss Hītons-Heriss pauda gandarījumu, ka tas ir palīdzējis iekustināt procesu.
"Šī vienošanās palīdzēs stabilizēt Ziemeļīrijas sabiedriskos pakalpojumus. Mēs sniedzam finansējumu trīs miljardu mārciņu apmērā, lai atbalstītu sabiedriskos pakalpojumus Ziemeļīrijā, kas dos pienācīgu pamatu izpildvarai nodrošināt labāku sniegumu Ziemeļīrijas iedzīvotāju ikdienas dzīvē," teica Hītons-Heriss.
Zīmīgi ir arī tas, ka pirmo reizi par Ziemeļīrijas premjerministru kļūs nevis kāds no Demokrātisko unionistu partijas, bet gan partijas "Sinn Fein" politiķe Mišela O’Nīla.
Tas tādēļ, ka šī partija pirmo reizi vēsturē ieguva lielāko balsu skaitu. Par viņas vietnieci varētu kļūt unionistu politiķe Emma Litla-Pengelija.
Lai gan Ziemeļīrijas valdības vadītāja un viņa vietnieka pienākumi ir ļoti līdzīgi, apvienotās Īrijas idejas aizstāvji no partijas "Sinn Fein" saredz šajā brīdī vēsturisku nozīmi. To akcentēja arī partijas priekšsēdētāja Mērija Lū Makdonalda.
"Jaunajā Īrijā būs arī Lielbritānijas pilsoņi vai padotie, atkarībā no tā, kā viņiem labāk patīk sevi dēvēt. Tam ir jābūt par daļu no lielām sabiedrības pārmaiņām," sacīja Makdonalda. "Tādēļ tas ir ļoti aizraujoši. Es jūtos ļoti optimistiska par mūsu kopīgo nākotni. Es neesmu naiva. Mēs neesam naivi. Mēs zinām, ka mums priekšā stāv izaicinājumi un ka būs spēki, kuri pretosies šīm pārmaiņām. Bet mēs vēlamies redzēt Īrijā pārmaiņas un jaunu Īriju visiem. Turklāt vēsturisko notikumu attīstība un pašreizējie vēlēšanu rezultāti parāda, ka tas, par ko mēs runājam, ir iespējams. Es pat teiktu, ka no vēstures skatu punkta, tas ir sasniedzamā attālumā. Manuprāt, tas ir ļoti aizraujoši."
Spiedienu uz politiķiem izdarīja arī dažādu nozaru pārstāvji, kuri Ziemeļīrijā rīkoja streikus. Bez pienācīgas valdības un parlamenta nebija iespējams pieņemt budžetu, kas padziļināja problēmas dažādās nozarēs.
