Līdz šim rezidenta statusam Lielbritānijā pieteikušies vairāk nekā 80 000 Latvijas valstspiederīgo, kas pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ziņām ir aptuveni divas trešdaļas no visiem tur oficiāli dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Liela daļa izvēlējusies dokumentus nokārtot laikus, tomēr citi vēl nesteidzas. Katrā ziņā – nekāda panika saistībā ar pārmaiņām neesot jūtama. Kā Lielbritānijas latvieši kārto dokumentus, un ko viņiem mainīs vai nemainīs "Brexit"?
Tikai "Brexit" dēļ neviens latvietis no Lielbritānijas mājās nebrauks, uzskata Priekules novadā dzīvojošais Agris Budreckis, kura dēls jau gadiem ilgi uzturas Lielbritānijā un atgriezties neplāno. Par dēla labklājību viņš neuztraucas, uzskatot, ka britiem lētais darbaspēks būs vajadzīgs arī turpmāk.
Londona aizvada pēdējās stundas pirms "Brexit". Izstāšanās notiks vienpadsmitos vakarā pēc Lielbritānijas laika, kad Latvijā būs viens naktī. Plaša pulcēšanās ir gaidāma pie britu parlamenta, un Lielbritānijas karoga krāsās tiks izgaismotas valdības ēkas. Taču cilvēkos ir dalītas jūtas, jo tas nav notikums, ko vēlējās visa britu sabiedrība.
Jau no sestdienas, 1. februāra, Lielbritānija vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Tas atstās ietekmi gan uz britiem, kuri vēlas palikt bloka valstīs, gan uz ES pilsoņiem Lielbritānijā. Lai gan izstāšanās līgums atrunā visas svarīgākās pilsoņu tiesības, daudziem joprojām ir šaubas un jautājumi par to, kā viss notiks praktiski.
Lielbritānija 1. februārī izstājas no Eiropas Savienības, taču praktiski vēl vismaz 11 mēnešus nekas nemainīsies. Bezvienošanās "Brexit" vismaz pagaidām nebūs, un tāpēc var prognozēt, ka nebūs arī haosa un krīžu. Priekšā ir 11 sarežģītu sarunu mēneši. Ko nepieciešams paveikt šajā laikā, un kā pēc tam veidot Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju? Kas jāņem vērā pilsoņiem, un uz ko jākoncentrējas uzņēmējiem? Par šiem jautājumiem Latvijas Radio sarunājās ar Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu (Keith Shannon).