Pirmdien Latvijas un Igaunijas pirmās lēdijas apskatīja, kā notiek palīdzības kravu sūtīšana. Andra Levite tur jau bijusi vairākkārt, tomēr gada laikā mainījies daudz kas. Sākumā sūtījumus šķiroja uz angāra grīdas. Tagad izveidota vesela šķirošanas sistēma – no sūtījumu pieņemšanas līdz manu šķirošanai, sadalot, kas sūtāms uz Ukrainu armijai un tās iedzīvotājiem un kas atstājams ukraiņiem Latvijā.

Bērnu rotaļlietas visbiežāk paliek ukraiņiem Latvijā. Pārējo šķiro rūpīgi. Piemēram, siltas kombinezona bikses, kurās ērti kustēties – armijai, bet silts kažoks – civiliedzīvotājiem. 

Biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks stāstīja: "Viss, kas ir vīriešu apģērbs, pamatā iet uz Ukrainu. Te sašķiro vai paliek uz vietas, vai iet uz Ukrainu. Ja iet uz Ukrainu, tad tālāk meitenes vēlreiz pāršķiro, izskata visu, kas varētu derēt armijai. Mēs cenšamies maksimāli palīdzēt armijai, ar ko varam."

Latvijas Valsts prezidenta kundze sacīja: "Man liekas, pašā sākumā pārtikas kastes likām. Tad ziemā sveces lējām. Bet ar [Igaunijas] prezidenta kundzi pirmo reizi šeit. Viņu interesēja, vai visi darbinieki ir brīvprātīgie, kas arī parāda to atdevi un mīlestību, ko Latvijas cilvēki ir gatavi sniegt."

Prezidentu kundzes iepazīstināja ar organizācijas brīvprātīgajiem, kuru vidū ir arī ukraiņi, kuri jau atraduši darbu un vēl nāk palīgā. 

Iepakojot higiēnas preču sūtījumu, Igaunijas pirmajai lēdijai radās doma, kā sūtījumu saturu mazliet papildināt – ievietot tajā šokolādi kā pārsteigumu. "Visiem taču patīk pārsteigumi," piebilda Karisa.

Tāpat Igaunijas pirmā lēdija norādīja: "Es patiesībā biju pārsteigta par lielo telpas izmēru. Bet es zinu, ka katrā valstī, katrā normālā valstī visi mēģina palīdzēt Ukrainas cilvēkiem. Tas darbs, ko brīvprātīgie latvieši šeit dara, ir liels. Un ļoti, ļoti svarīgs. Manuprāt, ir svarīgi arī parādīt saviem cilvēkiem, ka mums vajag šo darīt un kāpēc mums to vajag darīt. Mēs nezinām, kas mūsu dzīvēs var notikt." 

Tikmēr Levite cer, ka drīz varēsim domāt nevis par apģērbu, konservu un higiēnas preču sūtīšanu, bet par to, kā palīdzēt atjaunot Ukrainas pilsētas.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.